1. stāva plāns (mūsu izstrādātais tipveida projekts “Ansis”, plašai, gaišai un reizē ekonomiskai dzīvojamai ēkai), ēka novietota saskaņā ar āderēm, tā lai iegūtu no āderu ietekmes brīvu dzīvojamo platību. Attēlā redzams, ka platās ūdens āderes iet cieši gar ēkas perimetru, bet iekštelpas šķērso tikai šaurās uguns āderes, no kurām ikdienā izvairīties jau ir krietni vien vieglāk. Guļvietas, darba vietas iespējams paredzēt no āderēm brīvās vietās. Pavards un skurstens novietots uz uguns āderu krustpunkta, senie latvieši uzskatīja, ka tad krāsnij ir labāka vilkme. Plānojumā ir dzīvojamā istaba 35kvm, ar virtuves nišu, kāpņu halle, vannas istaba ar wc un saimniecības telpa.
Jumta stāvā ir divas istabas, iebūvēti skapji, gaitenis. Jumtā paredzētas izbūves, tā iegūstot lielāku platību istabās, un labāku izgaismojumu. Ēkas novietojums attiecībā pret debespusēm, nodrošina gaišu dzīvojamo istabu, ļauj iespīdēt virtuves nišā un vannas istabā rītausmas saulei, savukārt tehniskā palīgtelpa atrodas ziemeļu pusē, ļaujot dzīvojamās platības novietot gaišajās pusēs.
Ēkas pamati novietoti saskaņā ar āderu tīklojumu, kā arī ar debespusēm. Veidņus var izgatavot mājas apstākļos, ar minimālām izmaksām.
Vislētākā pamatu konstrukcija ir sekojoša – zemē izrok “zemes veidni” – apmēram 30cm platu tranšeju pa visu pamatu perimetru, dziļumā līdz metram, vai līdz stingrai baltajai smiltij, rokot bedres dibenu atstāj gludu un neuzrušinātu, plakanu ar kantainām malām (pārsvarā gadījumos smilts ir nedaudz mitra un ļoti labi turās neiebrūkot). Kad tranšeja gatava – ~120kvm ēkai to divatā var vienā dienā izrakt – izsauc betona piegādātāju un tieši no tilpnes salej iekšā tranšejā, ja nepieciešams, pirms tam saliek armatūru – to var samērā ērti piesiet pie tranšejā iedzītiem vertikāliem armatūras stieņiem (šīs ēkas pamati ir bez armatūras kā arī bez nevienas plaisas (~6gadu laikā (2011.))). Salieto betonu apsedz, lai saule to neizkaltētu. Nākošā vai aiznākošā dienā var domāt par pamatu virszemes daļas izveidi – šajā gadījumā ir taisīti veidņi no 2-3. šķiras zāģmateriāliem, bet kā rāda pieredze ar citām nelielām ēkām – gan cenas ziņā, gan laika ekonomijas ziņā ir izdevīgi virszemes daļu mūrēt no 30cm platiem keramzītbetona blokiem, kas aizņem pāris dienas, kā arī keramzītbetona virspamats ir ar labāku siltumizolācijas spēju nekā monolītbetons. Materiālu izmaksas šeit ir ļoti viegli aprēķināmas, savukārt darbaspēks diviem cilvēkiem ir kopā ~4 dienas – 1 dienu rok, tad 1-2stundās salej betonu (var teikt ka viena nepilna darbadiena), tad 2dienas mūrē virszemes pamatu daļu).
Pirmā gāzbetona bloku rinda top lēnām, jo šajā procesā tiek izlīdzinātas pamatu neprecizitātes, zem blokiem ir dažāda biezuma java. Starp pamatiem un pirmo rindu, protams, ir hidroizolācijas slānis, 2kārtas ruberoīda ar bituma mastiku.
Mūsdienās izdevīgākais materiāls ēku sienām ir precīzais gāzbetons Aeroc vai Ytong utml. Izvēloties 40cm biezas sienas, tās nav papildus jāsiltina. Mūrēšana ar speciālo līmi veicas viegli un ātri. Sienas ir taisnas un gludas, tām nav vajadzīga dārga apdare. Pietiek ar špakteles kārtu un krāsojumu. Mūra sienas ir inertas, vasarā telpās nodrošina patīkamu vēsumu, ziemā neatdziest tik ātri, kā ar vati pildītās koka statņu sienas.
Līmjava gāzbtona sienām ir jaucama arī ar rokām – melnajā plastmasas javas traukā un ar lāpstu, var arī ar urbjmašīnu. Ērti ir strādāt divatā, viens gatavo līmjavu, otrs to tērē. Ar šņoru vilkšanu un līmeņošanu daudz var nepūlēties, bloki ir precīzi un siena tiecās būt taisna, laiku pa laikam protams der ar līmeņrādi par to pārliecināties. Gribētu ieteikt mūrēšanas procesā nešļakstīties ar līmjavu, lai nerodas notecējumi, kamēr tie mitri var viegli noraust ar ķelli vai špakteli, bet kad piekaltuši, tad bez rīvēšanas vai kalšanas nost nenāk. Ja vēlas iegūt taupīgu sienu apdari – tas ir neko vairāk par plānu špakteles kārtu – tad jāpiesargās no notecējumiem.
Koka siju pārsegums ir ekonomisks, un pietiekami izturīgs. Ēkas platums nepārsniedz 6m, līdz ar to ir paredzēts iztikt bez nesošām starpsienām. Sijas ir 10x(h)20cm, asīs ik pa 60cm.
Pirms grīdas ir jāiebūvē komunikācijas, te redzamas ūdensvada caurules, ūdens ieguvei – no spices, kā arī no dīķa dārza laistīšanai. Ārpus ēkas caurules ir 90-120cm zem zemes virsmas līmeņa, par aizsalšanu var neuztraukties.
Kanalizācijas izvads uz biloģisko attīrīšanas sistēmu, melnās ūdensvada caurules – izvadi dārza laistīšanai. Lejot pamatus jāparedz aila.
Tiek iebetonēta grīda.
Stūri redzamas melnās plastmasas caurules ūdensvadam – ienākošās no akas, no dīķa, un izejošās uz dārza laistīšanu, un izvads strūklakai – tas vairāk izklaides pēc:) domāju, ja reiz izrakta tik darbietilpīga un neaizsalstoša tranšeja no mājas līdz dīķim, tad grēks tur neiemest iekšā vēl kādu trubu pie reizes, tā nu pie dīķa ir iegūts izvads vai nu laistīšanai, vai strūklakas ierīkošanai.
Gribētu tomēr ieteikt ūdensvada caurules nevilkt iekšā pa ēkas ārējo stūri, bet gan gar kādu no iekšsienām – tad tās būs drošāk pasargātas no iespējamām pamatu caursalšanām, gadījumā ja saimiecības telpa tiek neapkurināta utml.
Mūrī jānoenkuro mūrlatas, jāuzliek kopturi uz statņiem un gala sienām, kad tas paveikts, var ķerties pie spāru likšanas. Divatā strādājot šādai ēkai spāres var uzlikt 2 dienās, izveidojot vēl jumtā 2 izbūves.
Te redzams vienas dienas veikums – spāres gandrīz visam jumtam, jumta izbūves protams palēnina spāru likšanu. Arī logu un durvju ailu pārsedzes ir no koka, koka pārsedzes iespējams izgatavot ļoti ātri un viegli, nav nepieciešama smagā tehnika pārsedžu cilāšanai, un nav jānopūlas ar monolītbetona pārsedžu liešanu.
Jumta konstrukcija – spāres 5x(h)20cm asīs ik pa 80cm, mūrlatas 15x15cm, kopturi, saišķi.
Kā iegūt vienkāršas un ērtas pagaidu kāpnes – 5x20cm vaigi, un tāda pat materiāla pakāpieni, vaigiem cauri no sāniem naglas 15-20cm un lieta darīta:) un nekas nav pastāvīgāks par pagaidus risinājumu! šādas kāpnes ir funkcionālas un var kalpot kaut simts gadus, ja vien to izskats neapnīk.
Logi 2,4m platumā, tiem izgatavoti paštaisīti rāmji, kuros 3 stikla kārtu stikpaketes. Izmaksas šādam nevirināmam logam bija apmēram 10x mazākas kā pie logu meistariem pasūtītam logam. Rezultātā ir siltums, daudz gaismas un ietaupīta nauda. Uz katru telpu gan ir paredzēts pa vienam atveramam logam. Šai istabā atverams ir logs virtuves nišā.
Loga trīskāršā stiklpakete ir no 3 daļām, tādēļ lai to divatā varētu pacelt un iemontēt loga rāmī, tāds trijkāršs stikls ir ļoti smags. Uz melnajām salaidumu vietām paredzētas koka līstes, tādējādi iegūstot logu ar trijdalījumu. Ja kādam interesē kā gāzbetonā tika stiprināti koka rāmji – stiprināju tos kā parasti logus, ar plakandzelzi, rāmī ar kokskrūvi, gāzbetonā ar lielu kokskrūvi – ap 20cm garumā.
Durvis izgatavotas galdnieku darbnīcā, arī ar trijkāršo stiklpaketi, bet plānāku kā paštaisītajos logos – 4mm stikls, un 4mm distanceris. Durvju ailas, arī iekštelpās paredzēju uz 2,10m, lai varētu staigāt nepieliecoties. Iekšdurvīm gan dabūju pats stiķēt klāt pie apakšpuses 10cm dēli, jo lētās baltkrievu durvis u.c. gatavās koka durvis kas ir veikalos tik garas nav:) Te redzama oriģinālā koka pārsedze durvju ailai, tādas ir ļoti viegli ātri un lēti izgatavojamas, piemēram no 5x20cm kokmateriāla, kas bij pa rokai, to sanaglojot kopā, iegūst 20(h)30cm pārsedzes dimensiju. Arī caursalšana ne tuvu nedraud. Nestspēja tai ir vairāk kā pietiekama, vienīgais par ko varētu būt iebildumu ir iespējamā koka staigāšana, žūstot un briestot, kas teorētiski varētu cilāt virs pārsedzes esošo mūri. praksē gan, pēc 4 gadu ilgas ekspluatācijas plaisas nekur nav novērotas.
Priekšplānā tiek uz pusēm zāģēts fibo bloks, tādējādi iegūstot divus 10cm plānus starpsienām izmantojamus blokus:) šādi tika utilizēti visi pāri palikušie gāzbetoni un to atgriezumi kā arī fibo bloki.
Pamatu piebēršanai pasūtiju dažas kravas smilšu, un tad pāris dienās ar lāpstu izlāpstoju vienmērīgi ap pamatiem, līdz atliek vairs vien iesēt zālīti. Priekšplānā redzama ūdens caurule, kas tiek rakta pamazām līdz dīķim.
Lācis ar meduspodu nepacietīgs gaida, kad dravsaimniecības ēka būs gatava un sāks apstrādāt pirmo medus ienesumu:)
Kanalizācijas nosēdaka – betona grods ar dibenu, vēlāk tam tiks izbūvēta starpsiena, iegūstot divus nodalījumus, otrā nodalījumā būs ievietojama bioloģiskā attīrīšanas sistēma. Priekšplānā redzama iesāktā tranšeja drenāžas caurulēm un ventilācijas caurulei.
Grods sanāk diezgan dziļi, tam vēlāk tiks mūrētas uz augšu sienas no fibo blokiem. Redzama drenāžas tranšeja meža virzienā, kokiem būs daudz barības vielu un tie varēs augt griezdamies:) Drenāža jāgulda grantī, vai granīta šķembās, bet nedrīkst izmantot dolomīta šķembas, jo tās ātri vien mēdz izšķīst, un nobloķēt jebkuru mitruma plūsmu.
Būvniecības procesa turpinājums – otrā daļa – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2/
Turpinājums – siltināšana ar skaidām – http://www.buildart.lv/siltinasana-ar-skaidam-silti-leti-un-ekologiski/
Būvniecības procesa turpinājums – trešā daļa – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-3-dala/
un jaunākās šīs mājas bildes, ceturtā daļa – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-4-dala/
Lai piepildās Jūsu sapņi un ieceres!!!
BUILDART.LV 
15 foto krietns brāķis – pārseguma siju gali iziet cauri mūrim, kas ir bēdīgi koksnei. Šitās lietas ir visai piņķerīgas un bieži “celtnieki” aizbildinās, ka tasjau ne kas tikpat ar siltumizolāciju viss tiks apšūts un uz koksni nekādi laika apstākļ neietekmēs – BET KĀ TAD AR AUKSTUMA TILTU? Siltinot ēku nu nezinu kā jānopako, lai “0”punkts neveidotos uz koksnes. Negribu ‘Jūs pelt, jo galu galā nekļūdās tikai tas kurš neko nedara. Visādā ziņā malači!
PatīkPatīk
30 centimetri koka jau nav būtisks aukstumtilts. un jā, fasāde bij paredzēta siltināma, lai gan 4 gadus ekspluatējot ēku ziemā ar sakurināšanu nav problēmu kas liek domāt, ka siltināšana nav būtiska, vismaz ne steidzamā kārtā veicama.
PatīkPatīk
Cik tev izmaksaja projekts šai majai?
PatīkPatīk
Kā Jūs izrakāt to 30cm plato un metru garo tranšeju pamatiem – ar lāpstām? Nebija ellešķīgi sarežgjīti? Vai arī ar kkādu mazo traktortehniku – ar šauro kausu 30cm platumā? 🙂
PatīkPatīk
Pamatus tādai mājai divatā var izrakt dienas laikā. Ar lāpstu tranšeju pamatiem iespējams izveidot precīzāku.
PatīkPatīk
Interesee shadu pamatu izbuve, vai ir nepiecieshams ziemu nostaadinaat vinjus un bez vertikālās hidroizolācijas māja neuznjem mitrumu?
Man vairaki buvnieki ir teikushi, ka shadi pamati ir neefektivi- staiga un plaisa, jo neesot izbuuveeta peda un shadus pamatus nevar kaartiigi nosiltinaat zem zemes…
PatīkPatīk
Variet atbraukt ciemos un aplūkot pamatus dabā, kā arī ņemt līdzi mikroskopu un meklēt pamatos plaisas:)
Šādi pamati ir piemēroti normālās gruntīs, ar nestspēju 2-2,5kgf/cm2, protams, purvā u.c. sarežģītos apstākļos tādi pamati nederēs.
nosiltināt pamatus nenāk par skādi, tas uzlabos kopējos ēkas siltuma noturības parametrus, bet vertikālā hidorizolācija ir jau diezgan grūti realizējams pasākums, ja vien pamatus neielaminē plēvē no visām pusēm hermētiski. To lai mitrums neiekļūst ēkā nodrošina pamatu virsmas (horizontālā) hidroizolācija, tad mitrums netiek ēkas sienās, savukārt zem grīdām ir attiecīgi hidroizolācija, kas neļauj ēkā iekļūt mitrumam caur grīdām, pa pamatu perimetru šīs abas hidroizolācijas ir savienotas, un nav vietas, kur mitrumam iekļūt ēkā.
ziemas nostādināšana mūsdienās galvenokārt tiek praktizēta ekonomisku apsvērumu dēļ, ja līdz ziemai nepietiek līdzekļu ēkas būvēšanai, bet praktiskas nozīmes no stādināšanas nav, vēl jo vairāk, ja pamati ir armēta monolīta betona konstrukcijā, uz normālas grunts.
PatīkPatīk
Tad vēl jautājums par keramzīt betona blokiem, kuri tika izmantoti virszemes pamatos, tie neuznjem mitrumu un ar laiku (varbut 20-40gadi) nesaaks drupt? Njemot vērā, ka pamati māju celtniecībā ir vissvarīgākie un to labošana ir ļoti sarežģīta, citreiz pat neiespējama!
Un kā ar gāzbetona biezumu, plānots izmantot 200mm + 100 putupolistirols, siltuma ziņā meistari teica, ka būšot pietiekami, bet kā ar elpošanu un kondensātu putupolistirolam???
Paldies.
PatīkPatīk
Keramzītbetona bloki atšķirībā no gāzbetona ir piemēroti šādiem nolūkiem.
gāzbetona biezumu nesošām sienām noteikti nebūtu vēlams izmantot plānāku kā 200mm.
apšūt ēku ar putupolistirolu nav labākais risinājums, jo ēkas iekšpusē vienmēr, sevišķi ziemā ir lielāks mitrums, kā ārpusē, un mitrums pastāvīgi caur sienām migrē uz āru, ja apšuj ar akmens vati un apmetumu – tad mitrums tai tiek cauri un ēkas sienas ir pietiekami sausas, bet putupolistirolam mitrums cauri netiek, un krājas sienā, tā siena zaudē savu siltumizolētspēju.
PatīkPatīk
Labiedn!
Vēlos uzzināt ja mūrē ārējo karkasu mājai un vēlas mūra starpsienas tad viņas ir jāsašuj ar ārējo sienu ,vai piemūrē atsevišķi?
P.S. Būtu labi ja Jūs varētu atbildi nosūtīt uz e-pastu.
PatīkPatīk
Sveiki!
jā, ir jāveic sienu savienošana gan mūrējot, gan ar armatūras palīdzību, nesošām sienām noteikti. nenesošas sienas var iešūt vēlāk, būvniecības gaitā, no visdažādākajiem materiāliem, un ja to atbalsta vieta nesēžas – ja smilts zem ēkas ir labi noblietēta, tad arī sienu salaidumu vietās, stūros plaisām nav pamata rasties.
lai sokas!
PatīkPatīk
Labdien,
Gribēju jautāt par stikla pakešu salaiduma vietām.
Jūs rakstāt, ka salaiduma vietās tiek liktas virsū līstītes no abām pusēm. Bet vai silikonu, vai tml. Jūs tais salaiduma vietās nespiežat? Kaut kas noteikti tiek tur darīts, lai vējš neietu cauri?
Otrs jautājums par gāzbetona blokiem. Kā Jūs vērtējat Ytong pret Aeroc. Vai Ytong nav arī siltāki?
Kopumā projekts lielisks! Sirds priecājas uz visu to skatoties 🙂
PatīkPatīk
Sveiki!
paldies par labajām atsauksmēm!
Stikla pakešu salaiduma vietas ir hermetizētas ar silikonu, logu ražotāju firma iedeva dažas pakas ar silikonu, kurš esot itkā drusku labāks un ilgmūžīgāks, ko viņi izmanto logu ražošanā. Kad salaiduma vietu nosedz ar līsti, tad tā vēl jo labāk pasargājas no saules, un tad jebkura mastika kalpos ilgāk.
par gāzbetona blokiem – Aeroc ražo dažādus gāzbetona blokus, porainākus, kas ir siltāki, bet mazāk izturīgi spiedē, un blīvākus, kas ir ar sliktāku siltumizolētspēju, bet izturīgāki, tādēļ jāprecizē konkrētā gāzbetona bloku “šķirne”, un jāsalīdzina ražotāju dotie parametri, siltumpretestība u.c.
lai sokas!
ar cieņu Valdis un Ansis.
PatīkPatīk
Sveiki, gribēju pajautāt un cik naudiņas tika iztērēts līdz šādam stāvoklim kā foto?
Ja ir tāme varbūt varētu atsūtīt uz e-pastu – veetra84@inbox.lv paldies!
PatīkPatīk
Par cik kopš būves pabeigšanas jau ir pagājis krietns laiks, un situācijas būvniecības nozarē Latvijā mainās ļoti strauji, tad vislabākais risinājums, kā Jūsu gadījumā iegūt realitātei tuvas būvniecības izmaksas būtu doties ar izstrādātu šīs ēkas projektu pie potenciālā būvniecības meistara, kurš par iztāmētajiem skaitļiem atbild ar savu gatavību tajos iekļaujoties šo ēku arī uzbūvēt līdz konkrētajai gatavības stadijai. Citādi tāmēt nav vērts, cipari vienmēr var atšķirties, un tie arī atšķirsies, gan tāmējot, gan arī realizējot ēku dabā diezgan lielās robežās. Jārēķinās ar jau iepriekš mūsu mājas lapā minētajiem cipariem – būvmateriālu izmaksas ~100-150Ls par kvadrātmetru – kopā ar darbaspēku – sākot no 300 un vairāk. Būvmateriālus vadoties pēc projekta var sarēķināt diezgan precīzi arī pašu spēkiem, bet par darba izmaksām vienīgi būvmeistars zinās precīzi. Vienmēr var izdoties dārgāk vai lētāk, bet pilnīgi par velti būvniecībā nekas nenotiek, un kautkādi resursi neizbēgami ir nepieciešami.
lai Jums sokas!
PatīkPatīk
Labdien, es jau reiz jautāju par apkuri šādām mājām, un saņēmu atbildi no Jums, ka apkure šādām mājām 2. stāvā tiek organizēta izmantojot spraugas durvīs un dabīgu konvekciju. Bet vienalga es vēlētos lūgt izsmeļošāku atbildi, jo man kaut kā neticas,ka šādā veidā aukstajās ziemās būs komfortabli gulēt 2. stāva guļamistabās, kā arī rodas jautājums – kā tiek sildīta vannas istaba, un līdz ar to kā tiek organizēta ventilācija šādās mājās, lai aizvadītu tvaikus no vannas istabas un virtuves? Varbūt ir iespējams izveidot izklāstošu rakstu par šīm tēmām, jo gatavojos uzsākt savas mājas būvniecību un nekur nespēju rast atbildes uz šiem jautājumiem.
PatīkPatīk
Sveiki!
paldies par ideju jaunam rakstam, ventilācija gan nav mūsu specialitāte, bet varam padalīties pieredzē un pārbaudītos risinājumos par kuriem var pārliecināties dabā.
Šai mājai vannas istaba tiek apsildīta ar piespiedu gaisa plūsmu, ar 2 gaisa vadiem, ienākošo un aizejošo, 125mm diam. Aiz kamīna ir skurstenis – fibo bloku mūra “šahta” kurā iekšā ir siltināts nerūs. tēr. skurstenis un ventilācijas kanāli. Apakšdaļā šai mūra šahtā ieplūst aizejošais vēsais gaiss no vannas istabas, pa vidu – saskaroties ar šai posmā – līdz pārsegumam neizolētu kamīna dūmvadu gaiss uzsilst, un pirms pārseguma, pie griestiem ir otra gaisa vada izeja uz vannas istabu – tur nāk vannas istabā ienākošais siltais gaiss. Tas notiek arī pašplūsmā, bet pārāk lēni, savukārt izmantojot ventilatoru vannas istabā ziemas spelgonī ir 19-24C. Tālāk fibo bloku skurstenis – virs pārseguma ir norobežots, un tur sākas siltinājums kamīna dūmvadam, kas turpinās līdz izvadam skursteņa galā. Šīs mājas projektam patlaban nav starpsienu augšstāvā, līdz ar ko augšstāva platība uzsilst vienmērīgi, ar diviem gaisa vadiem 125mm un 150mm kuri silst no kamīna un pusmetrīga skārda skursteņa posma virs kamīna, pirms tas ieiet fibo bloku mūra skurstenī. Aukstā gaisa atplūde notiek pa kāpņu ailu, otrais stāvs silst pašplūsmā, bez piespiedu ventilācijas.
Virtuvei un vannas istabai ir atsevišķi ventilācijas kanāli mitrā gaisa promvadīšanai. Ziemā tos turu gandrīz aizvērtus, telpas ir siltākas, un par cik ģimene ir samērā neliela, tad gaisa kvalitāte ir pietiekama, tas paspēj apmainīties. Ja būvētu otrreiz, tad atstātu iespēju no izolētās kamīna dūmvada caurules noņemt siltumu telpai arī otrā stāva līmenī, pēc mērījumiem spriežot, dūmgāze skurst. augšgalā ir virs rekomendētajiem 70-80C, līdzarko, kāda daļa siltuma no dūmgāzēm vēl būtu izmantojama telpu sildīšanai.
Virtuvē plīts ir pašā stūrī, un tvaiku uztvērējs ļoti tuvu plīts virsmai, ventilācija notiek pašplūsmā, šmorēts tiek arī salīdzinoši maz, un sūdzību nav. Protams, tiecoties pēc labākiem rezultātiem būtu jāparedz īpaša gaisa pieplūde ēkai, vai ar priekšsildīšanu caur zemi, vai citādāk, jo teorētiski nav tomēr korekti, ka ienākošais gaiss ēkā nokļūst patvarīgi pa ārdurvju spraugām.
Lai Jums sokas!
varbūt brīvākā brīdī sanāks uzzīmēt kādu ilustrāciju.
PatīkPatīk
Labdien,
Interesē projekta “Ansis” cena un cita infoemācija par šo māju. paldies
PatīkPatīk
Labdien!
Uz tikšanos mūsu darbnīcā!
lai Jums sokas!
PatīkPatīk
Sveiki,
Gribeju pavaicat par logu parsedzem, skatos ka east izmantojusi koka parsedzes, kadu Izmeru lietojat, vai vinas ir pietiekosi izturigas un ar ko apstradajat?
Paldies,
Roberts
PatīkPatīk
Labdien!
koka pārsedzes šajā gadījumā bija izdevīgas, jo viens cilvēks vienā darba dienā tās izgatavoja no pieejamajiem materiāliem – 5x20cm spāru brusēm. Izturība tām ir lielāka kā nepieciešams, bet, ja darbarokas vai citi resursi ir pieejami vairāk, tad iesakam veidot pārsedzes no gāzbetona “U blokiem”, tos var iegādāties gatavus, kā arī izzāģēt no parastiem blokiem pašrocīgi, ar rokas vai motorzāģi. Tālāk jau atliek ielikt armatūru un liet pārsedzēs betonu. Koka pārsedzes vizuālus defektus nerada, iekštelpās apdarināmas ar apmetumu vai špakteli uz sieta, savukārt fasādēs pārsedzes paslēpjas un nohermetizējas zem fasāžu siltumizolācijas slāņa, ja paredzēts fasādes siltināt.
lai Jums sokas!
PatīkPatīk
Vēlējos pajautāt par jumta konstrukciju vienstāvu mājai, proti, 7,5 X 12.5 mājai. Tieši vidū ir starpsiena tādējādi māja dalās divos lielos taisnstūros 3,25 X 12.5m. Vai ir pietiekami, ja domāju sijas (5X20) likt ik pēc 1,2m?
Paldies!
PatīkPatīk
Labdien!
lai jumta konstrukcija būtu droša, nepieciešams vairāk informācijas, vismaz ieskats ēkas projektā. Vislabāk sazināties ar būvinženieri, varam sarunāt vizīti pie mums, vai pie Jūsu jaunbūves.
lai Jums sokas!
PatīkPatīk
Šādai konstrukcijai esošie jumta kopturi pilnīgi lieki. Par cik tie vidū balstas uz pārseguma sijām(šķērsgriezums 100×200 uz 6m laidumu jau tā ir par švaku),tad realitātē sanāk,ka jumts tur kopturus,nevis kopturi jumtu.Amatnieku jau var saprast-kopturi būvniecības procesā atvieglo spāru montāžu,bet ekspluatācijā tā ir tikai papildus slodze jumtam.Normāls konstruktors šādu risinājumu,protams,neieteiktu,bet kā pašdarbnieku veikumam-nav ne vainas.
PatīkPatīk
Labdien!
Paldies par Jūsu viedokli, bet uz šo ēku neattiecas Jūsu teiktais, par kopturu karāšanos jumtā, šeit tie ir jumta slodzi nesoši. Varbūt bildēs vēl nav redzams, bet kopturi balstās uz statņiem, pirmajā un otrajā stāvā, kā arī vēlāk kopturu šķērsgriezums tika palielināts, pielāgojot konstrukciju nestspēju betona dakstiņu jumta segumam. Protams, kopturi atvieglo spāru montāžu, un darbaspēka ietaupījums ir no svara, sevišķi pašdarbnieku un ierobežota budžeta apstākļos.
Arī citas ēkas sadarbībā ar būvinženieri projektējam atbilstoši, izlīdzinot jumta slodzi uz pasijām, mūrlatām un jumta krēslu – kopturiem, vai spāru kores pasiju.
lai sokas!
PatīkPatīk
Labdien!
Ieintreresēja koka logu aiļu pārsedzes. Kā tiek stiprinātas kopā savā starpā? Kādi koksnes aizsardzības līdzekļi tiek lietoti – kaļķu java, antiseptiķi, ruberoīds?
Pašlaik arī esmu ekonomiskas mājas būvniecības procesā (bez gājiena uz banku), tāpēc interesē racionāli mezgli. Ja siena ir no 375mm gāzbetona, vai pārsedzei ir jābūt tikpat platai? Iedomājos, ka tā varētu būut 300mm un abās pusēs pieskrūvēts fibrolīts, kas apmests. Tas aizsargātu koksni no UV starojuma.
PatīkPatīk
Labdien!
jā, 375mm biez. sienām varētu arī izmantot 300mm pārsedzes biezumu, konkrētajā gadījumā apstrādāta koksne ar Erlītu, atbalsta vietas un kontaktēšanās ar mūri izolēta ar ruberoīda loksnēm. Variants ar fibrolītu rādās arī gluži pieņemams, tas ļauj viegli apdarināt ailas, ja izmanto apmetuma apdari.
lai Jums sokas!
PatīkPatīk
Paldies par atbildi.
Vēl ir jautājums par lielo logu montāžu no stikla paketēm, bez rāmjiem. Īsti nesaprotu kā tās ir stiprinātas mūrī – abās pusēs ir koka rāmis (brusiņas) un tas ir pieskrūvēts mūrim tādejādi neļaujot stikla paketei izkustēties? Kā arī noseglīstes – kā tās tiek piestiprinātas pakešu salaiduma vietām? Pielīmējot?
PatīkPatīk
Labdien!
Montāža ir vienkārša – kad ir izmūrēta aila un pārsedze, tad ailas sānos atzīmē stiklpaketes vēlamo atrašanās vietu – ailas dziļumā, pēc izvēles vai apsvērumiem – vēlaties platāku palodzi, logu seklāk, vai dziļāk ailā utml. Atzīmi veic ar līmeņrādi, stiklpaketi ievieto ailā no ēkas ārpuses, vai iekšpuses, kā izdevīgāk (pirmajā stāvā var arī no ārpuses, ja ērta piekļūšana), pirms tam – pret atzīmēto līniju ailas sānos pieskrūvējot atdures – tie var būt pagaidu koka dēlīši, vai līstes, šādas atdures neļaus stiklpaketei izgāzties laukā no ailas. Pieturot stiklpaketi – dažas atdures pieskrūvē sānos arī otrā pusē, lai tā ir fiksēta no abām pusēm. Tad vienkāršākais risinājums ir spraugu aizpildīt ar montāžas putām, kuras pēc tam nogriež, un pārklāj ar silikona kārtiņu, lai pasargātu no atmosfēras iedarbības un iegūtu šuves hermētiskumu. (par putu labumu vai sliktumu – var diskutēt, un var arī meklēt kādu labāku risinājumu, esmu saskāries ar putu trūkumiem, bet novērtēju arī to plusus, galvenokārt – ātri iegūstamo rezultātu). Pilnīgai salaiduma vietas apstrādei – jānoņem nost pieskrūvētās atdures, bet tās drīz vien var aizstāt ar gala apdari – koka dēļiem, kas nosedz stiklpaketes un sienu salaidumu, interjerā – slīpēti, eļļoti dēļi, fasādē – neēvelēti, impregnēti koka dēļi.
Stikls un stiklpaketes ne velti tiek izmantotas debesskrāpju būvēšanā kur stiklojuma platība ir tūkstošiem kvadrātmetru – stikls brīnumainā kārtā mūsdienās vēl ir salīdzinoši lēts materiāls. Un atrisinot tehnoloģiski un racionāli salaiduma vietas, montāža veicas ātri, stikls ir ilgmūžīgs un noturīgs – praktiski nebojājas. Jāsecina, ka debesskrāpju būvētāji nebūt nav vējagrābšļi, un varam no viņiem šo to mācīties:)
Šeit redzamajā ēkā gan vēl ir izmantots koka rāmis, bet jaunākajos laikos – skat. ekonomiskas darbnīcas projektu – stiklpakete ievietota uzreiz mūrī, bez rāmja.
PatīkPatīk
Labdien,
Kā veicās ar pirmās kārtas mūrēšanu, respektīvi, vai starp mājas stūriem bija liela līmeņa starpība mm? Ja šāda starpība veidojās, tad kā ar to tiki galā – noslīpēji visu līdz “0” līmenim un turpināji ar pārējām kārtām katrai pārbaudot līmeni stūros ar nivelieri vai vienkārši uz aci ar līmeņrādi stūros līmeni?
Paldies par atbildi.
PatīkPatīk
Labdien!
Starpība bija apmēram 5-7cm, pirmo rindu mūrējot, sabiezinot mūrjavas slāni, šķiet, izdevās iegūt izlīdzinājumu 5-6cm biezumā, atlikušo augstuma starpību atstājot, jo tā nav tik liela lai būtu redzama vai jūtama ēkas iemītniekiem (mēbeles nešļūc uz telpas zemāko stūri:).
Dabā praktiski nav taisnu lietu, lietaskoks – priede, egle – nav divu vienādu koku mežā. Arī cilvēka ķermenis nav simetrisks. Iegūt absolūto taisnleņķi/gludumu paralēlumu ir sava veida sports un azarts, ja cilvēkam patīk to darīt, vai arī ja ēka tiek būvēta pārdošanai – jo tad katra milimetra atšķirība var būt par iemeslu klienta neapmierinātībai, kā princesei uz zirņa, kad šķiet, ka sienas vēdera milimetrs/vai centimetrs spiež un neļauj naktī mierīgi gulēt 🙂
lai raženi sokas!!!
PatīkPatīk
Labdien,
Man lūgums padalīties pieredzē par jumta pīrāgu. Man mājai ir stipri līdzīgs risinājums ar ruberoīda klājumu uz dēļiem. un tad segums – betona dakstiņi.
Vai zem dēļiem uzreiz iet apakšā vate un ruberoīds šajā ga’dijumā kalpo gan kā pretkondensāta plēve, gan pretvēja, gan kā dubultais jumts? Domāju par to vai man mitrums, kas teorētiski mazos daudzumos var tikt gar tvaika izolāciju vatē -vai tas iztvaikos caur ruberoīdu un nesāks dēļus pūdēt?
Ar cieņu
Gatis
PatīkPatīk
Labdien!
Katrai mājai ir atšķirīgi ekspluatācijas apstākļi, mūsu vērojumi liecina, ka šāds pīrāgs kalpo ļoti labi.
lai raženi sokas!
PatīkPatīk
Gati, Tev jāveido jumta klājam no iekšpuses ventilācijas šķirba. Siltinājumu klāt pie ruberoīda likt nedrīksti. Atkāpies no iekšpuses 5cm.
PatīkPatīk
Sveiki! Kā Jūs paredzējāt ūdensvada siltinājumu? Pēc bildes sanāk, ka vietā, kur ir mājas ievads, ūdensvads atrodas ļoti sekli, ~30 cm zem zemes?
PatīkPatīk
Labdien!
ūdensvads ir ierakts kā minimums 1,0m dziļumā – ap ēku veidots vēl neliels uzbērums, kā rezultātā kopējais dziļums jau ir virs metra. Attēlos, iespējams, redzams ir kanalizācijas vads, tos savukārt vēlams iebūvēt pēc iespējas seklāk – vietās, kur augsts gruntsūdens līmenis, lai kanalizācijas sistēma funkcionētu virs gruntsūdens, tad tās darbība ir vislabākā. Kad tranšejas bija izraktas, pie vieniem darbiem, tajās paredzēju vēl dažādas caurules – dārza laistīšanai, atsevišķi dīķa un akas ūdeņiem utt. Daļa no tām tiek izmantota aktīvi, daļa gaida savu kārtu, par piemēru – caurule kas no sūkņa aizvada ūdeni atpakaļ uz dīķi, lai varētu izveidot strūklaku:)
lai raženi sokas!
PatīkPatīk
Labdien, intresē šī projekta cena. Paldies.
PatīkPatīk
Labdien!
Atsūtiet sīkāku informāciju, par zemes īpašumu, kurā paredzat būvēties, un savām iecerēm. Šis mājas projekts nu jau ir realizēts daudzviet Latvijā, visdažādākajās versijās un krāsu toņos. Ir pat variants ar četrām guļamistabām augšstāvā, kā arī versijas ar lielākiem gabarītiem un ietilpību, kā oriģinālā.
lai raženi sokas!!!
PatīkPatīk