Omulīgas ģimenes mājas recepte – atziņu krātuve

OMULĪGAS* ĢIMENES MĀJAS RECEPTE

Lai izvairītos no maldu un māņu vairošanas, šeit aprakstītais ir balstīts tikai un vienīgi dzīves pieredzē, reālos gadījumos. Dzīvus piemērus katrai aprakstītajai situācijai varat aplūkot dabā, tuvākajā dzīvojamo māju ciematā, vai Latvijas Brīvdabas muzejā. Atsevišķos, Jums īpaši svarīgos jautājumos, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas iesakam konkrēto lietu izpētīt klātienē, apciemojot mājas, kur tiek pielietots interesējošais risinājums.

Katras sadaļas būtība ir izteikta treknajā rakstā – varat lasīt tikai to, šādi ietaupot savu laiku. Bet katrai nodaļai ir skaidrojums sīkākā izklāstā, ja vēlaties šai jautājumā iedziļināties un to izpētīt sīkāk, atsevišķām nodaļām arī garāks filosofisks izklāsts, bet arī tas ir balstīs uz dzīves novērojumiem.

Lai auglīga pieredzes apmaiņa! Ierakstiet komentāros arī savu viedokli un novērojumus!

P.S. šis raksts vēl ir tapšanas procesā, atsevišķas daļas tiks papildinātas, pārējās var tikt rediģētas.

*. Omulīga ir tāda māja, kas tās iemītniekiem sniedz gādīgu pajumti, mieru, atpūtu, kas, nedraud tās iemītniekus izmest uz ielas. Māja kas kalpo tās saimniekiem, nevis otrādi.

PAMATI

Vienkāršākie un lētākie ir lentveida pamati, zemes veidnī, virszemes daļu lejot papildus veidnī vai mūrējot no keramzītbetona blokiem.

Šajā rakstu apkopojumā galvenais uzsvars ir likts uz būtiskām, vispārējām lietām, savukārt dažādi tehniski sīkumi – piemēram pamatu būvjavas procentuālais sastāvs lai paliek ražotāju ziņā – uzticamies kvalitatīviem, normām atbilstošiem ražotājiem. Transportbetons – ir ļoti ieteicams pamatu būvēšanā, tas ietaupa ļoti daudz laika, un kas nav mazsvarīgāk – entuziasma. Entuziasms ir ārkārtīgi nepieciešams – tam ir jāpietiek visu svarīgāko mājas būvdarbu veikšanai, lai pēc karkasa pabeigšanas, jumta seguma ieklāšanas varētu atvilkt elpu un krāt spēkus nākošajam darbu cēlienam. Entuziasmu jāizvairās tērēt sīkumiem, kā arī darbiem, kurus var veikt arī racionālāk, izmantojot mehānismus – šajā piemērā – transportbetonu. Arī saskaitot rūpīgi finansiālo daļu, transportbetons ļoti veiksmīgi konkurē ar pašrocīgi jaukta betona gatavošanu. var veikt arī racionālāk, izmantojot mehānismus – šajā piemērā – transportbetonu. Arī saskaitot rūpīgi finansiālo daļu, transportbetons ļoti veiksmīgi konkurē ar pašrocīgi jaukta betona gatavošanu.

Grunts īpašības var būt ļoti atšķirīgas – dažviet zemes pamatne ir cieta kā klints (blīva smilts, blīva mālsmilts, dolomīta slānis u.c.) un gatava balstīt māju bezgalīgi ilgi. Citviet zem grunts virskārtas var slēpties kūdra vai dažādi senu dūņu paveidi, kas nevilcinoties kāri aprīs jebkuras ēkas pamatus ar visām sienām un jumtu. Pirms projektēt ēku – jānoskaidro grunts apstākļi. Viens no ātrākajiem veidiem kā tikt aptuvenā skaidrībā – apjautāties kaimiņiem, vai pēdējos 50 gados tuvākajā apkārtnē nav nogrimusi kāda māja? Ja kaimiņu uzbūvētās mājas daudzmaz turās virs zemes līmeņa – tas vieš cerību un paļāvību, ka noskatītais grunts gabals ir derīgs mājas būvniecībai. Precīzai pamatu projektēšanai vislabāk izmantot ģeoloģiskās izpētes datus, tas nav pārmērīgi dārgs pakalpojums, un balstoties uz izpētes datiem, var pamatus paredzēt ne tikai pietiekami noturīgus, bet pat arī ekonomiskākus, lieki nepārtērējot materiālus. Ģeoloģisko izpēti Latvijā veic vairāki uzņēmumi, plānotajā mājas vietā tiek veikti divi urbumi. Sarežģītas grunts apstākļos pamati būs sarežģītāki, arī dārgāki, ja pamatu būvizmaksas sasniedz zināmu lielumu – der apsvērt cita zemes gabala iegādi.

GRĪDAS

Vislabākā no grīdām ir dabiska koka dēļu grīda.

Cilvēkam un dabai draudzīgākā apstrāde ir piesūcināšana ar eļļu, vai mazgāšana ar sārmaino ūdeni (skat. skandināvu recepti).

+ Koka dēļu grīdas labums ir tāds, ka ar basām kājām var komfortabli justies jebkurā gadalaikā. Bērni var rāpot pa grīdu, mājdzīvnieki var gulēt uz grīdas. Salīdzinot – flīžu grīda vienmēr ir auksta, arī vasarā. Apsildāmā flīžu grīda – būs auksta visu laiku (no pavasara līdz rudenim) izņemot apkures sezonu. Flīžu grīda atstaro skaņu, telpas kļūst skaļas, trauki nokrītot uz flīžu grīdas saplīst.

– Koka dēļu grīdas trūkumi – nav piemērota nesaudzīgai lietošanai ar dubļainiem, smilšainiem āra apaviem – lai gan – ir veiksmīgi piemēri koka dēļu izmantošanā arī publiskās telpās, kā piemēram, pasta nodaļās u.c. Savukārt jebkurā iekštelpā, jo sevišķi guļamistabā grīda var kalpot pietiekami ilgi, lai domas būtu brīvas no raizēm par grīdu.

– Izmaksas – saskaitot koka dēļu grīdas ieklāšanu, materiālu, slīpēšanu, lakošanu vai eļļošanu – lamināts vai trijslāņu parkets ir lētāks. Izskats un sajūta – katra brīva izvēle.

+ Koka virsma – koka parkets vai koka dēļi radīs klusāku telpu, kā flīzes, tādēļ ieteicamāks par flīzēm.

+ Pēc nepieciešamības – 15 gadu nolietojuma grīdu var noslīpēt, apstrādāt no jauna un tā ir tīra, svaiga, kā tikko būvēta.

Mīti un aizspriedumi:

# dēļu grīdas spraugas – ir redzētas gan spraugainas grīdas, gan praktiski bez spraugām – vissausākajā ziemas apkures sezonā – dažas nepilna milimetra spraudziņas, nozīme ir kvalitatīvai dēļu ieklāšanai – pirms skrūvēšanas piespiežot, kā arī kokmateriāla sausumam.

# priede, egle mīksts koks – tā ir taisnība, bet tas neizslēdz priedes koka grīdu lietošanu desmitiem gadu garumā. Protams, jo cietāka koksne – jo izturīgāka grīda, mazas skrambiņas, iesitumu iedobes cietā koksnē grūti radīt.

# čīkstēšana – nav gadījies novērot, ja neskaita atsevišķus gadījumus ar vecu, senu, nekvalitatīvi montētu grīdu gaiteņos un kāpņu telpās.

Ar visu nosacīto koka dēļu grīdu “neizturīgumu” – koka dēļu grīdas Jūs varat atrast Rundāles pilī un citās vēl daudzu gadusimteņu senākās ēkās, šīs grīdas ir pārcietušas ne tikai dubļus un smiltis, bet arī karus, ugunsgrēkus, apzinātus postījumus – praktiski visas iespējamās bēdas un likstas.

Pirms izvēlēties savu grīdas segumu, iesakam paviesoties vairākās mājās, dažādos gadalaikos, kur ir dažādi grīdas segumi, apjaust, aplūkot un apsvērt klātienē.

LOGI

Logi izdaiļo ēku, uzlabo dzīves kvalitāti un mikroklimatu – logiem ieteicams ir būt pietiekoši lieliem, un vēl lielākiem.

Ar nebūtisku sadārdzinājumu divkārša stiklpakešu stiklojuma vietā vērts izvēlēties trijkāršu, siltumnoturība tam ir praktiski divreiz augstāka.

Pašrocīgi var izgatavot – ļoti ekonomiski, ļoti lielus un ļoti siltumnoturīgus nevirināmos logus (skat. sadaļā ekonomiski konstr. Mezgli.).

Var diskutēt par koka vai plastmasas logu izvēli – mēģinot kliedēt maldus:

Mīti un aizspriedumi:

# koka logi elpo – plastmasas neelpo – patiesība ir tāda, ka elpošanai būvniecībā mēdz būt divas plaši pieņemtas definīcijas – elpošana kā gaisa caurlaidība – ventilēšanās, un elpošana kā tvaiku caurlaidība – kas ļauj žūt un neveidoties pelējumam, nerasties paaugstinātam mitrumam iekštelpās.

Mūsdienās logi tiek gatavoti tā, lai būtu pilnībā, vai pēc iespējas hermētiskāki – gaisa necaurlaidīgi. Kurš gan vēlas redzēt aukstā vējainā ziemas vakarā aizkarus šūpojamies, ledainai gaisa dvesmai lodājot pār palodzi? Tādēļ logi ir blīvi, gaisa necaurlaidīgi. Otra elpošanas definīcīja – tvaikus caurlaidība – stiklam tā ir tuva nullei, tā pat arī plastmasai, un tā pat arī kokam, ar vai bez lakas kārtas, tik niecīga, ka praksē uzskatāma par nulli. Viena kūpoša karstas tējas krūze radīs vairāk ūdens tvaika minūtē, kā visdabiskākais ekoloģiskais koka loga rāmis spēs izlaist sev cauri mēnešiem ilgā laika posmā. Ja vēlaties, lai telpā nav paaugstināts mitrums – lai klimats ir labs, un “viss ir elpojošs” – tad skat. sadaļu “sienas” – par elpojošu materiālu sienām, sienu virsma daudzkārt lielāka par logu rāmju virsmām, arī to loma elpošanā vai neelpošanā, ietekme – daudzkārt lielāka.

# ventilācija un spraugas – izmantojot vidējo logu un druvju piedāvājumu, pieskaitot klāt montāžas spraugas, neprecizitātes, dažādu citu ēkas konstr. mezglu salaidumu vietu spraugas un salaidumus iegūstam kopā diezgan lielu ventilēšanās – gaisa apmaiņas šķērsgriezumu, caur kuru nemitīgā plūsmā ik mirkli āra gaiss iekļūst ēkā, ārā izplūstot izlietotajam gaisam caur ventilācijas kanāliem vai caur krāsns, apkures katla gaisa ieplūdi. Šī ir minimālā/normālā ventilācija, papildus – pēc nepieciešamības var atvērt logu vai durvis, lai izvēdinātu telpas, piemēram, reizi diennaktī. Ar īpaši rūpīgu ēkas būvēšanu var panākt arī šo spraugu likvidēšanu, un tad nepieciešama speciāla svaigā gaisa ieplūde, visbiežāk tad arī tiek izvēlēta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju – bet tas sīkāk. sadaļā “VENTILĀCIJA”.

Mūsdienās bez grūtībām var iegādāties koka logus, kas 7-10 gadu laikā var pārvērsties par prauliem, ja pakļauti nokrišņu un saules iedarbībai, un netiek regulāri pārkrāsoti.

Būtiska ir logu kvalitāte (logu rāmju elementus var pārklāt ar metāla uzlikām u.c. risinājumiem, kas padara tos noturīgākus) un ēkas arhitektūra – logus vēlams pasargāt zem platām jumta pārkarēm. Vai nu ir jāiedziļinās logu uzbūvē, tie jāpielabo vai vismaz regulāri jāpārkrāso, vai jājautā ražotājam parādīt viņa agrāko gadu veikumu, jo senāku – jo labāk, kā logi ir izturējuši laika un laikapstākļu pārbaudi.

Ļoti ekstravagantas un modernas tainsstūra paralēlskaldņa formas ēkas ar plakaniem/lēzeniem jumtiem bez pārkarēm, kuru unikālais un neatkārtojamais dizains ir izgudrots jau vismaz 70 gadu senā pagātnē (un slavinoši aprakstīts neskaitāmos dizaina un arhitektūras žurnālos), saīsina logu mūžu, jo lietusūdens daudzums pa šādas ēkas fasādi tek pāri sienām un logiem, iekļūstot visās konstrukciju salaidumu vietās. Plastikāta logi šādās situācijās ir izturīgāki.

VENTILĀCIJA

Vislabākā ir dabiska pašplūsmas ventilācija, ar pie ventilācijas kanāliem pieslēgtām labierīcībām, virtuvi un pavarda virsmu.

# ventilācija un spraugas – izmantojot vidējo logu un druvju piedāvājumu, pieskaitot klāt montāžas spraugas, neprecizitātes, dažādu citu ēkas konstr. mezglu salaidumu vietu spraugas un salaidumus iegūstam kopā diezgan lielu ventilēšanās – gaisa apmaiņas spraugu šķērsgriezumu, caur kuru nemitīgā plūsmā āra gaiss iekļūst ēkā, ārā izplūstot izlietotajam gaisam caur ventilācijas kanāliem vai caur krāsns, apkures katla gaisa ieplūdi. Šī ir minimālā/normālā ventilācija, papildus – pēc nepieciešamības var atvērt logu vai durvis, lai izvēdinātu telpas, piemēram, reizi diennaktī. Ar īpaši rūpīgu ēkas būvēšanu var panākt arī šo spraugu likvidēšanu, un tad nepieciešama speciāla svaigā gaisa ieplūde, visbiežāk tad arī tiek izvēlēta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju – bet tas sīkāk. sadaļā “VENTILĀCIJA”.

Ja ir uzbūvēta īpaši hermētiska un siltumnoturīga māja (dēvēta par pasīvo māju) pavisam bez spraugām, ar (divreiz līdz desmitreiz lielākām būvniecības izmaksām kā vienkāršai mājai), tad, lai nodrošinātu ventilāciju ir nepieciešami ne tikai gaisa noplūdes kanāli, bet arī pieplūdes kanāli. Sekojoši, ja ir izbūvēta šāda komplicēta un vērienīga ventilācijas sistēma visai mājai, katrai telpai ar pieplūdi, noplūdi un balansēšanas, regulēšanas iespējām, tad uz kopējo būvizmaksu fona, rekuperācijas sistēmas iegāde ir vienkārši pašsaprotams sīkums, kā punkts uz i. Rekuperācija – tas nozīmē no izlietotā, siltā, prom plūstošā gaisa noņemt siltumu, un to izmantot lai sasildītu auksto ieplūstošo gaisu. Atdzesējot prom plūstošo gaisu – mazinās dabiskā vilkme, tādēļ diez vai atradīsiet rekuperācijas sistēmu bez piespiedu gaisa plūsmas ar ventilatoru – gaisa sūkņu palīdzību. Jebkurš mehānisms – rūcošs elektromotors rada troksni, trokšņi tiek slāpēti ar speciālu slāpēšanas ierīču palīdzību (specifiski ventilācijas kanāli, tilpumi, līkumi, absorbējoši oderējumi), arī gaisa plūsma pati rada troksni, kas atbalsojas metāla cauruļvados, arī to jāmēģina slāpēt, slāpēšana traucē gaisa plūsmai, attiecīgi nepieciešami jaudīgāki gaisa sūkņi…. Kaut kādu kompromisu starp šiem rādītājiem ražotāji ir atraduši, skatam nākošos punktus. Nekustīgie mehānismi – lai nesabojātos priekšlaicīgi rekuperācijas sistēmas siltummaiņi, gaisa sūkņi, sensori – tad caurplūstošais gaiss tiek filtrēts, filtri kaut kad piepildās, aizsērē un ir jāmaina. Kustīgie mehānismi – jebkuš kustīgs mehānisms nav ar bezgalīgu mūžu – nolietojas viss, agrāk vai vēlāk, bez kustīgiem mehānismiem šeit ir arī vēl elektroniskas ierīces – automātika, kas arī sastāv no sastāvdaļām, kuras nav mūžīgas, tā pat arī zelta likums jebkurā inženiertehniskā, un pat sadzīves jomā – jo kaut kas ir sarežģītāks, jo lielāka iespēja sabojāties, jo biežāk nepieciešams remontēt, apsekot, veikt dažādas apkopes. Īsāk sakot – ja ierīce ir pietiekami sarežģīta, tad to var apsekot un apkalpot arī nepārtraukti, cauru diennakti. Kas arī mūsdienās ir realitāte – jebkurā iestādē, lielveikalā, ražotnē kur tiek izmantoti sarežģīti mehānismi (tai skaitā rekuperācijas sistēma), tiek algots personāls, cilvēki, kas kalpo šiem mehānismiem, lai mehānismi kalpotu ražotnei, nestu peļņu. Ar to atšķirību, ka savrupmāja peļņu nenes – tātad līdzekļi, kas ieguldīti sarežģīto iekārtu apkopšanā ir bez atpelnīšanās cerības, varbūt to var skaitīt kā kurināmā – apkures ietaupījumu, bet jāskaita ir rūpīgi…

Latvijas lielākajā būvniecības žurnālā ar ļoti slavējošu un priecīgu attieksmi bija aprakstīts šādas pasīvas mājas būvniecības process un rezultāti, uzrādot būvniecības izmaksas – 300 000 latu. Ja līdzīgas nelielas ap 100kvm parastas ēkas būvniecība (ieskaitot darbspēku) var izmaksāt līdz 50 000, tad atlikušie 250 000 izlietojami malkas, vai pat granulu u.c. komfortablo apkures veidu nodrošināšanai vairāku paaudžu, pat gadsimtiem ilgi, ar visu “neparedzamo un biedējošo apkures cenu kāpumu”… vieglāk paredzami ir plūdi, vai pasaules gals, kā šo izlietoto tūkstošu jēgpilna atpelnīšanās. “Katrs izklaidējas kā māk”.

Atgriežoties pie ventilācijas – secinam, ka vislabākā ventilācija ir tā, kas darbojas 50 gadus, un neprasa pūles, pat ne tik daudz, kā reizi 10 gados iztīrīt ventilāc. kanālus. Rekuperācijas sistēma – lai dotu cerēto apkures izdevumu ietaupījumu ir jāizmanto mājā, kas tam ir paredzēta, kas ir blīva, un kur aukstais āra gaiss patvaļīgi caur spraugām neiekļūst iekštelpās.

Ventilācija virs pavarda – mūsdienās tiek ražoti un piedāvāti visdažādāko izskatu un stilu tvaika nosūcēji ar uzrādītām apbrīnojami lielām jaudām. Gaisa apmaiņas process ir vienkāršs – lai tvaikiem un ēdiena smaržām pilno gaisu aizsūknētu prom – ir jāienāk vietā jaunam gaisam, pretējā gadījumā telpā būs vakums, un ventilācija nenotiks. Ar milzīgu jaudu sūknējot prom gaisu no pavarda, ar tik pat lielu jaudu pa ēkas spraugām tiek iesūkts svaigs gaiss, tas varētu būt arī pieņemami, ja vien neprasītu lieki daudz resursus un neradītu traucējošu troksni.

Lai pavardu ventilētu ekonomiski, ekoloģiski un vienkārši pašplūsmas veidā, tvaika nosūcēja uztvērējam jāatrodas iespējami zemāk – tuvāk plīts virsmai (tiek ražoti tvaika nosūcēji ar kustināmu, maināma augstuma tvaiku uztvērēju, pēc vajadzības nolaižot to taisni virs katla vai pannas.) un plīts/pavarda novietošana telpas stūrī, vai nišā arī samazina tvaiku izplatīšanos telpā.

Ventilācijas noplūdes kanāliem lieti noder aizverami regulatori, jo nereti gaisa piesārņojums telpās ir tik mazs, ka aukstā ziemas laikā izdevīgāk ir ventilācijas vilkmi samazināt, lai mājā labāk turētos siltums.

JUMTU KONSTRUKCIJA

Vislabākais jumts ir ar lielām jumta pārkarēm un pietiekamu slīpumu.

Praksē var pārliecināties par šādas, mazliet arī jautras aksiomas pareizību – jo stāvāks jumts – jo mazāk problēmu ar iespējamu nokrišņu iekļūšanu zem jumta (iztēlojamies 60 grādus stāvu jumtu – ļoti labs jumts. Iztēlojamies 90 grādu jumtu – vēl labāks! Lietus no tā noskrien acumirklī, atkarībā no vēja virziena – dažas jumta plaknes pat vispār nesamitrina! Vēl labāk – 120 un vairāk grādu negatīvā virzienā – pilnībā nokrišņu drošs jumts, ar to labo īpašību, ka nokrišņi uz tā nespēj uzkrāties vispār!).

Izsenis jumti ir gatavoti no visdažādākajiem, mūsdienu cilvēkam grūti saprotamiem materiāliem – zariem, salmiem, niedrēm, lapām, akmens šķēpelēm, siena, sūnām, tāsīm, dēļiem, mizām, velēnām uttt. Lai cik arī neuzticams varētu šķist šāds jumts, pie pietiekama jumta slīpuma lietus ļoti labi notek, tā arī šie “dīvainie” jumta segumi spēj darboties pietiekammi ilgi, lai varētu droši teikt, ka jumts kalpo cilvēkam, nevis cilvēks jumtam.

Tātad – jumta slīpums ir tas labais rūķītis, kurš palīdz novadīt lietu, sniegu, krusu u.c. nevēlamās parādības prom no Jūsu mājokļa. Nebūs slīpuma – nebūs prom tecēšanas, viss – kā no debesīm nācis – tā paliks uz jumta. Sniegu, protams, var nošķūrēt, kaut trīsreiz dienā, ļoti laba, veselībai noderīga sportiska izklaide svaigā gaisā, ar nelielu dzīvības apdraudējuma piedevu uzmundrinošam adrenalīnam. Var pat iedegt saulē, un izskatīties kā tikko atbraucis no ekskluzīva kalnu slēpošanas kūrorta:)

Jumta pārkares ir sens būvniecības risinājums. Agrāk sienu būvmateriāli nebij tik šķietami noturīgi kā mūsdienās – tika izmantots koks, guļbūves veidā, vai dažādi mālu, kleķa, velēnu, akmeņu sakrāvumu sienu risinājumi. Lai ēka neizšķīstu pirmajā lietainajā rudenī, to pasargāja platas jumta pārkares. Un – cik ilgi kalpo jumts – tik ilgi arī ar sienām u.c. ēkas konstrukcijām viss būs kārtībā, kas zem jumta – tas drošībā. Nolieciet savu virsjaku ārā, zem klajas debess – tā pamazām kļūs nelietojama. Nolieciet portatīvo datoru – arī tas būs pagalam. Pat plastmasas atkritumi, kas nesapūst tūkstošiem gadu – zem klajas debess un saules ietekmē tomēr pamazām bojājas. Visu, kas Jums vērtīgs – to gluži neviļus novietosiet kaut kur drošībā – zem jumta, tas cilvēkiem “ir gēnos” – tā darījušas paaudzes sen pirms mums.

Mūsdienās tehniskais progress ļauj atrisināt visdažādākos uzdevumus – aizlidot tīri tā, intereses pēc līdz mēnesim, un atpakaļ, izrakties cauri pazemei, nosūtīt skaistas kaķu bildes internetā desmitreiz apkārt visai pasaulei, tāpat arī ne tikai veidot lēzenus jumtus, bet pat varbūt izgudrot māju vispār bez jumta, atliek vien padarboties lērumam gudru inženieru, iedarbināt ražotnes un risnājums būs rokā. Vēl pēc kāda laika šo risinājumu par dažiem dolāriem varēs pasūtīt no Ķīnas internetveikalā.

Cits jautājums ir par šī risinājuma lietderību, un nepieciešamību konkrētajā gadījumā – tas ir – Jūsu mājas būvniecībā. Gluži tā pat, kā var nebūt piemājas saimniecībā obligāti vajadzīgs – baseins, bankomāts, traktors, sniega pūtējs, mūžīgā uguns, vai jebkura cita, konkrētajā situācijā nevajadzīga lieta, tā arī jumta konstrukcijas ir jāizvēlās tādas, lai tās kalpo savam uzdevumam, nevis naudas vai laika regulārai tērēšanai. Par piemēru – jumta lietusūdens notekcaurules – daudz ir gadījumi, kad tās nolauž sniegs vai ledus, kad tās aizsērē ar lapām un regulāri jātīra. Remontēšana – prasa laiku un līdzekļus. Lapu tīrīšana arī ir darbs, kas prasa laiku/ vai līdzekļus. Svarīgi ņemt vērā, ka to nevar izdarīt uz priekšu – tā pat kā regulāra ēšana/gulēšana/ zobu mazgāšana – ikgadēja lapu tīrīšana un potenciāli iespējams noteku remonts ir sistemātisks un regulārs pasākums visā garājā – 50, 70, 100 gadu ēkas ekspluatācijas laikā. Turklāt šīs lietas ir jāpaveic bez kavēšanās – nesaremontēta notekcaurule noved pie bojātas ēkas ārsienas, izskalotiem pamatiem – pie ēkas kapitāla remonta. Var domāt – ka tā nav problēma, izdarīt var visu – jā, izdarīt var visu, bet kādam tas būs jādara. Kur meklēt brīvprātīgos, altruistiskos palīgus? 🙂

Tātad, vienkāršākais risinājums ilgstošai, bezproblēmu mājas ekspluatācijai – ir labas, platas jumta pārkares, bez jumta notekrenēm un caurulēm.

+ Lietus ūdens tek no jumta taisni zemē, iesūcas zemē vienmērīgi visas ēkas garumā un neveido pamatu izskalojumus.

+ 70 gadus vai 100 gadus Jums vairs nav jādomā par notekcaurulēm, renēm, trubām, lapām, ledu, sniegu, problēmām, ēkas sabrukšanu, kapitālo remontu.

+ Jumta pārkares pasargā logus, durvis, ēkas sienas no nokrišņiem – logu rāmju pārkrāsošanu, fasādes dekoratīvo, kosmētisko atjaunošanu var veikt daudzkārt retāk.

+ Ēkas sienas ir tīras – salīdziniet ar ēkām bez jumta pārkarēm – jau dažu gadu laikā, visas fasādes garumā veidojas netīrumu – putekļu, aļģu/sūnu notecējumi. Kuram šai brīdī, tā vietā lai lasītu šo grāmatu siltā istabā, ar tēju pa rokai – gribas ģērbties, iet ārā, ņemt švammi un balansējot uz kāpnēm 4m augstumā mazgāt savas mājas sienas? 🙂

+ ir vēl daži, romantiskas dabas plusi – zem pārkarēm mēdz iekārtoties uz ligzdošanu putni, ar savu čivināšanu izdaiļo ēkas iemītnieku dzīvi. Ja putniem pašiem neizdodas iemitināties – var palīdzēt, piestiprinot kādu horizontālu dēli, vai būrīšus.

+ gar kādu mazāk reprezentablu ēkas fasādi, zem jumta pārkares var ērti novietot velosipēdus, malku, gāzes balonu u.c. jebkurus priekšmetus.

+ zem jumta pārkarēm var apiet visai ēkai lietus laikā apkārt paliekot sausam.

JUMTU SEGUMA MATERIĀLI

Vislabākais jumta materiāls – diemžēl tāda nav. Ja neskaita dakstiņus? Bet visiem jumta materiāliem ir diezgan specifiskas atšķirības, labumi un trūkumi, tādēļ katrā situācijā tās jāizvērtē un jāizvēlas atbilstošākais variants.

Mēs dzīvojam Latvijā, tālab varam aplūkot šeit pieejamos un racionāli pamatotos materiālus:

Betona dakstiņi – dabā ir aplūkojami vairāk kā simts gadu seni dakstiņu jumti, kas kalpo tīri braši arī līdz šai dienai, ir dzirdētas arī baumas par mazāk izturīgiem mūsdienu betona dakstiņu ražojumiem.

Seguma labums – vai trūkums, ir lielais svars, ilgmūžība – teorētiski noteikti tam ir jābūt ilgmūžīgākam par jebkuru sintētiskas krāsas pārklātu materiālu, jo saule saēd jebkuru plastikātu, polimēru, praktiski – visu. Cena betona dakstiņiem (materiālu izmaksas) var gluži labi konkurēt ar skārda jumtiem, ja ne pat atsevišķos gadījumos pārspēt. Darbaspēku vajag salīdzinoši vairāk, kā citiem segumiem, bet ja jumts ir vienlaidus, bez jumta izbūvēm uc. diagonālām sadurvietām kur dakstiņi jāzāģē – tad montāža rit veikli un patīkami.

Māla dakstiņi – par kādu daļu dārgāki kā betona dakstiņi. Izskata ziņā – greznāki, pieejammi dažādās krāsās, pat glazēti – kā uz tik gluda, slidena glazēta dakstiņa lai iedzīvotos sūnas? Tas rosina domāt, ka arī ilgmūžība tiem ir praktiski labākā.

Bezazbesta viļņotais šīferis – salīdzinoši labs jumtu segums, atsauksmes labas, cena gandrīz vislētākā, nav gan sanācis redzēt 20 gadu un vecāku šādu jumtu, ja varat tādu atrast – padodat kādu ziņu komentāros vai e-pastā.

Onduline viļņotais bitumenkartons – viens no vārgākajiem jumta materiāliem (arī vislētākajiem, ja vien tas konkrētajā gadījumā ir svarīgāks par visu), ļauj ļoti ātri, viegli jumta segumu uzklāt – loksnes ir vieglas, lokanas, veikli pienaglojamas ar speciālajām naglām, bet tik pat ātri jāgaida nākošā jumta seguma būve, pēc 10-15 gadiem, ja apstākļi labvēlīgi un pa jumtu nestaigā putni ar asiem kāju nagiem…

Bitumena šindeļu segums –

+ vizuāli pievilcīgs izskats visdažādākajās krāsās un krāsu raibumos un rakstos.

+ derīgs sarežģītām līkloču jumta formām

– viens no retajiem jumtiem, kam dabā, reālajā dzīvē ir redzēti defekti – vētras postījumi (neņemos kritizēt visdārgākos un labākos ražotājus – šeit attiecības jāveido tikai starp Jums un ražotāju, kopā ar garantijas nosacījumiem un līgumu.) Es priecātos šajā jautājumā palikt neitrāls, un neietekmēt Jūsu izvēli nedz par nedz pret bitumena šindeļiem.

– ļoti efektīvs sūnu audzējamais jumts – ja blakus ir koki, no kuriem pil nektārs, vai krīt ziedputekšņi, tad uz jumta veidojas brīnišķīgi apstākļi sūnai un tā aug atspērusies. Diemžēl, sūnas skaistumu šeit nav iespējams bezrūpīgi baudīt, jo tā pamazām jumta segumu sabojā, un tas sāk laist cauri ūdeni. Par pretsūnu pasākumiem Jums jājautā ražotājam, ja tas to piedāvā, viss kārtībā.

Skārda segums –

Lielākoties ļoti praktisks jumta segums, labs ar to, ka ļauj ļoti ātru montāžu.

Mīti un aizspriedumi:

# skaļš – teorētiski ir uzskatāms par skaļu, bet praktiski skaļuma nekāda nav. Kur rodas skaļums lietus laikā? Lietus piles ir sīkas, un daudz, krītot uz skārda jumta tās rada šalkoņai līdzīgu, neagresīvu skaņu, to var just, ja stāv zem skārda nojumes, kur jumta segums ir redzams no apakšas – nav nekādu siltumizolāciju – tīrs skārds uz latojuma un spārēm. Šajā pat situācijā – krusas laikā var dzirdēt krusas graboņu. Ja uz šāda jumta vāveres met izēstos čiekurus, tad skaņa ir diezgan skaidra – tinkš. Tas arī viss – praktiskajā jumta izmantošanā, dzīvojamai mājai – zem jumta ir kondensāta izolācija, siltumizolācija, griestu apdare – cauri tam visam nedzird praktiski neko (aur atvērtu logu var dzirdēt, ja krusa pa jumtu grabinās). Tajā pat laikā – uz loga skārda palodzes nokritis trekns ūdens piliens rada – pling – skaņu, kas pievērš uzmanību – ahā – tātad ārā līst lietus!

Īsāk sakot – skārda jumtu var praktiski izmantot dzīvojamās mājas jumta segumam, un troksnis nebūs šī jumta galvenais trūkums. Drošības pēc, gan vienmēr izmēģiniet – paviesojaties pie cilvēkiem lietus, krusas, negaisa laikā, kuru mājai ir skārda jumts.

Nākošie sarakstā jumti, ar lielāku cenu, un īsāku kalpošanas laiku:

Koka šindeļu/dēlīšu segums – mūsu kolēģis, kurš vienā no saviem uzņēmumiem ražo koka šindeļus, kādam interesentam telefoniski skaidroja koka šindeļu jumta seguma īpašības –  “koks ir koks”. Bez šaubām, kā visi jumta segumi šajā sadaļā – izmantojami visdažādākajiem nolūkiem (skaistumam, stilam, prestižam, ekoloģiskai sajūtai u.c.), izņemot ekonomiskiem.

Koka skaidu segums – dekoratīvs jumta segums, mājas īpašnieka ziņā ir izvēlēties starp šindeļiem, skaidām, niedrēm u.c. segumiem.

Niedru segums – arī šis jumta segums akcentē ēkas ekskluzivitāti, ekoloģiskumu, dabiskumu.

Salmu segums – salīdzinoši īsmūžīgākais, izmantojams īpašos gadījumos.

“Zaļie jumti” (velēnu/augsnes segums uz polimērmateriāla seguma) – izskats parasti ļoti pievilcīgs, ilgmūžība pietiekoša, svars liels – praktiski vissmagākais jumts, izmaksas katram jārēķina pašam. Viens no mūsu klientiem savai pašbūvētai mazai pirtiņai izveidoja ļoti labu, izturīgu zaļo jumtu, ieaudzēdams uz tā dažādās vietās atrastus augus (“Sukulenti”) – dzelzsceļa sliežu starpās, autobusu pieturu apmalēs, utml vietās savācot augus, kas piemērojušies dzīvei ļoti sūros apstākļos, attiecīgi arī uz jumta tie ir dzīvotspējīgi. Izvēloties mazāk izturīgus augus – jāparedz jumta kopšana – vasaras sausumā – laistīšana.

Neliela teorētiska atkāpe – pirms 100 gadiem – masveidā un viegli pieejami bija galvenokārt materiāli, kas sastāv no daudziem maziem gabaliņiem – piemēram – dakstiņi, niedres jumtam, ķieģeļi, guļbaļķi – tikai pamazām sāka rasties lokšņu materiāli, kā piemēram Rīgas ģipsis (riģipsis) uc. Vai papildus šim apstāklim varam domāt, ka arī laiks un darbaspēks tad bija lētāks kā šodien?  Mūsdienu tehnoloģiskais progress ļoti daudzās būvniecības nozarēs ļauj darbus automatizēt, mehanizēt, racionalizēt, unificēt un standartizēt izmantojot liela izmēra lokšņu materiālus (skārds līdz 8m garumam), lielus sienu gāzbetona blokus (agrāko ķieģeļu vietā), milzīgus pārseguma vai pamatu dzelzsbetona paneļus. Izmantojot šos mūsdienu lielizmēra materiālus tiek krietni ietaupīts darbaspēks, tas arī ir dārgākais vairumā pārtikušo valstu (nu jau drīz arī Latvijā).

Darbaspēka izmaksas ir saistītas arī ar patērēto laiku. Tādēļ mājas būvēšanā un jebkurā citā dzīves situācijā ir ļoti liela nozīme pareizai/racionālai laika saprašanai (ko par laiku saka Alberts Einšteins?). Praktiskas dabas ļaudīm der zināt to, ka laiks ir viens no “neatjaunojamiem” resursiem. Salīdzinot ar daudziem citiem mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem un resursiem – laiks tikai tērējas… līdz pienāk pensija… Mūsu ikdienas rīcībā ir arī -> enerģija, kas rodas aizvien no jauna, atliek vien izgulēties un kaut ko apēst, -> finansiālie līdzekļi ir nopelnāmi, -> zināšanas, pieredze – ko var tikai iegūt, bet ne iztērēt. Tādēļ – lai īstenotu savus mērķus nevajag izvairīties no darba – arī no smaga darba, nevajag kautrēties likt lietā visas zināšanas un prasmes un atjautību (arī jaunradi), nevajag skopoties ar enerģiju un naudu – visas šīs lietas ir pieejamas gandrīz par velti un teorētiski neierobežotos daudzumos. Laika patēriņu vajag aizstāt ar iepriekšminēto lietu izmantošanu.

APKURES SISTĒMAS

Visdiženākā apkure ir centrālapkure (visefektīvāk apsilda jebkuru telpu).

Vislabākā apkure – tā kas konkrētajā situācijā ir racionālākā.

APKUREI VISPĀR ir 2 svarīgas lietas – 1) jauda un ražība – lai kurinot ēku var uzsildīt pietiekami, un 2) siltuma inertums, lai ēka iespējami ilgāk arī pēc kurināšanas saglabājas silta. Jaudu nodrošināt nav neko sarežģīti – ja ēka ir maza vai ja siltums nav vajadzīgs ilgstoši un pastāvīgi – der maza vai liela čuguna vai tērauda krāsns, ja ēka nav pārāk liela un siltumu vajag pastāvīgi – der viena laba malkas krāsns, ja ēka ir lielāka – der centrālapkure – tai attiecīgi ir dažādas kuruves, katli, kamīni ar visdažādāko jaudu atbilstoši ēkas platībai.

Centrālapkure ir pati efektīvākā/ražīgākā un diženākā no apkurēm – gan funkcionalitātes ziņā, komforta ziņā, gan cenas lielumā. Visus mājas nostūrus, sākot no dzīvojamās istabas līdz attāliem aizmirstiem saimniecības telpas kaktiem vai kalpones istabiņas antresolam – visu var izsildīt, izkarsēt, izžāvēt līdz nemaņai. Kur vien nepieciešams siltums – iebūvē radiatoru, un siltums ir.

Centrālapkure ļauj nest malkas klāpjus vienā kurtuvē, bet apkurināt desmitiem telpu, kurās citādi būtu nepieciešamas vairākas atsevišķas krāsnis, savukārt kurināt ikdienā vairākas krāsnis reizē jau ir diezgan apgrūtinoši un apnicīgi.

Centrālapkure nav vislabākā – jo ir situācijas, kad vislabāk piemērota ir cita veida apkure. Bet, centrālapkure ir dižākā no visām apkurēm.

Malkas krāsns mūra konstrukcijā – ja visu ēku varat apkurināt ar vienu šādu krāsni (ja atbilstošs ēkas plānojums un izmērs) tad tas ir ļoti labi, tas ir labāk, par centrālapkuri, un arī par kādu daļu lētāk būvniecībā un ilgo gado desmitu ekspluatācijā.

+ nodrošina tik svarīgo siltuma inertumu – siltums turās, un pēc izkurināšanas vakarā, krāsns vēl no rīta ir silta.

– ja ierodaties mājās pēc ilgākas prombūtnes, tad viss ir atdzisis, un paies ilgs laiks, kamēr māja uzsils, niknāka kurināšana nelīdzēs, tikai var kaitēt krāsnij.

Malkas krāsns čuguna vai tērauda – Piemērota nepastāvīgai kurināšanai – piemēram, darbnīca, kuru jāuzsilda ātri, kad darbs tiek uzsākts, un ko var pamest atdzišanai, kad darbnīcu neizmanto. Piemērota arī dažādām mazām mājiņām, sīkmājiņām un ātrai siltuma iegūšanai.

+ Uzsilda telpu ļoti ātri, siltumatdevi bieži vien vel var palielināt, atstājot lielāku telpā atsegtā tērauda skursteņa posmu.

+ Vislētākais un visātrākais risinājums – 200-300 maizesklaipu cenas apmērā nopērkama krāsns, kurtuve vai elegants kamīns ar stiklotām durvīm, vēl nedaudz sīkumu, skurst. cauruļu – un pusstundu pēc pirkuma jau kuras krāsns, un silda telpu. Kalpošanas laiks pietiekami ilgs, lai par to nebūtu jāraizējas.

– siltuma inerces nav vispār. Silda tātad tikai tik ilgi, kamēr kurās.* Siltuma inerces dēļ var mēģināt krāsni papildināt ar akmeņu vai ķieģeļu krāvumu, bet rezultāti ir niecīgi, jo te ķieģeļi vai akmeņi netiek kārtīgi ar liesmu izkarsēti, kā tas notiek mūra krāsnī. Siltuma inercei var izmantot ūdeni – tas ir vairākkārt siltumietilpīgāks par visietilpīgākajiem akmeņiem, bet arī sarežģītāks risinājums. Piemēram, var iztēloties virs krāsns novietotu 150l ūdens boileri, kam cauri iemontēts dūmvads. Šajā siltumakumulatorā varēs uzkrāt tik un tik vatus enerģijas, un pietiks tik un tik stundām.

* Svarīgs brīdinājums! lai kuršanās laiku paildzinātu – nereti mēdz dedzināšanu padarīt lēnu aizverot skābekļa pieplūdi. Bet Jums ir jābūt brīdinātiem, par to, ka lēnā mazskābekļa dedzināšana rada lielus – milzīgus darvas nosēdumus skurstenī, savukārt darva jau ir nekas cits kā vien laba, stipra degviela, un sasniedzot atbilstošus apstākļus skurstenis aizdegas. Skursteņa degšana samazina skursteņa mūžu, kā arī apdraud ēku vairākos veidos – dzirksteļu un liesmu gūzma virs jumta no skursteņa, un degošas darvas iespējama izkļūšana caur skursteņa spraugām sasniedzot ēkas koka konstrukcijas, siltinājumu, pārsegumus.

Uzstādot jebkuru krāsni, katlu, kurtuvi, plīti, kamīnu – konsultējaties ar skursteņslauķi, vai sertificētu krāsns uzstādītāju, atbildība par apkures sistēmas drošību jāuzņemas īpašniekam, uzstādītājam kā arī skursteņa apsekotājam, skursteņslauķim.

Novēlu mierīgu, siltu, drošu un ilgmūžīgu apkures sistēmas funkcionēšanu!!!

APKURES KURINĀMAIS IZEJMATERIĀLS

Malka – šobrīd vislētākais kurināmais. Ļauj iegūt neatkarību, slimības vai darba zaudēšanas gadījumā – vispirms jau ir normālā malkas rezerve šķūnītī, otrkārt – vienmēr var sameklēt kautkādus zarus, saknes, atgriezumus, makulatūru minimāla mājas siltuma uzturēšanai līdz grūtie apstākļi ir pārvarēti.

Briketes – (parasti skaidu briketes, retāk kūdras briketes) par kārtu dārgākas kā malka, siltumietilpīgākas, kas svarīgi, ja pāris kubikmetri tālu jānes līdz mājai uz muguras. Degšanas kvalitātē nekādu aizrādījumu nav (ja ražotājs strādā kvalitatīvi), vienīgais trūkums – skatoties liesmās var sajust kā deg nauda:)

Granulas – siltumatdeves parametri līdzīgi kā briketēm – tas ir – parasti sausāki un labāki kā malkai, uz tā rēķina daži cilvēki domā, ka brikešu vai granulu cena salīdzinot ar malku arī nemaz nav tik augsta, ja skaita, ka kalorijas malkā ir mazāk kā tādā pat brikešu daudzumā. Tur gan ir jādarbojas ar praktiskiem eksperimentiem, aprēķiniem, varbūt rezultātā cena par briketēm vairs neliksies tik augsta, un varēs kurināt ar gluži mierīgu sejas izteiksmi:)

Galvenā granulu priekšrocība – iespēja izmantot automatizēti, kas uzlabo komfortu – kurtuvē jāpadarbojas tikai ik pa vairākām dienām.

Šķelda – mazāk rafinēts produkts kā granulas vai briketes, principā tai jābūt ir lētai, vienīgi visbiežāk tā ir mitra, un žāvēšana ir grūta mājas apstākļos.

Gāze – komforts ir maksimālais, apkures katls ir lēts, vienīgi ikmēneša rēķini ir kādi ir, un nav neatkarības sajūtas.

Sašķidrinātā gāze – ir dārgāka, kalts ir lēts, komforts attiecīgi ierobežots tikai ar krātuves uzpildi apmēram reizi sezonā.

Elektrība – visdārgākais apkures veids, to labāk neizmantot, izņemot atsevišķus gadījumus, kur vajag pastāvīgu, vai automatizētu siltumu salīdzinoši nelielos daudzumos, par piemēru – kādas telpas minimāla apsilde lai nodrošinātu tajā novietoto iekārtu nesasalšanu utml. Elektrību lietderīgāk izmantot siltumsūkņu darbināšanai, nevis kurināt ar elektrību pa tiešo.

Siltumsūkņi – visdārgākā iekārta un uzstādīšana, arī elektrības rēķini nav tik mazi, kā visiem gribētos domāt. Iekārtai šad un tad var būt nepieciešama apkope, kas nav bezmaksas. Komforts, protams, nevainojams.

Šķidrā degviela – arī salīdzinoši dārga apkure, kurtuve/katls nav dārgi, bet degviela gan. Protams, izmantojama situācijās, kur tas nepieciešams, komforts līdzīgs kā gāzei, siltumsūknim, elektrībai, šķidrinātajai gāzei – tas ir – pilnīgi autonoma, automatizējama darbība.

ĒKAS STĀVU SKAITS

Vislabākā ēka ir visgarākā – jo vairāk stāvu, jo labāk.

Pieļauju, ka arī Jūs kādu reizi būsiet aizkavējušies savā darbā, vai aizrāvušies ar kādu citu nodarbi, tā arī nepaspējot pa dienas gaišo laiku izskriet svaigā gaisā savu ierasto veselības pastaigu/skrējiena maršrutu. (Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēkam kustības ir nepieciešamas, t.i. laba cilvēka veselība nav iedomājama bez kustībām, kustību daudzums ikdienai prasa zināmu laiku, piemēram, pastaiga vismaz 10km garumā u.c. nav paveicama acumirklī starp brokastīm un zobu mazgāšanu).

Māja ar vairākiem stāviem piespiedu-brīvprātīgā kārtā liek cilvēkam kustēties, kāpelēt augšā un lejā, kad vienreiz ir uzkāpts augšā – atceramies, ka kautkāds mazs sīkums ir aizmirsts lejā, kāpjam atkal lejā lai to paņemtu, kad atkal esam uzkāpuši – izrādās, ka šim sīkumam vajag arī vēl papildsīkumu paņemt līdzi (piemēram telefonam – lādētāju). Kāpjam atkal lejā pēc šī sīkuma, atkal augšā, un tad aizmirstam kapēc vispār mēs te uzkāpām? Kāpjam lejā, lai atcerētos, jo atgriešanās atpakaļ itkā palīdzot atcerēties aizmirsto… tā var turpināt Merfija likumu garā kaut visu dienu. Bet – tas netiek darīts velti – sirds, asinsrite, muskuļi darbojas, un ja arī todien nebija laiks sporta nodarbībai, tad līdz vakaram jau ir nokāpelēts krietns sportista amatiera cienīgs daudzums.

– Kāpelēšana dažu cilvēku uztverē ir vairākstāvu mājas trūkums.

+ Bet tas ir arī pluss – dzīve būs iespējams garāka, sportiskā forma, un attiecīgi darbspējas, kam sekojoši arī labklājība – augstāka, un labāka, kā tad ja taupot slinkumu būs dzīvots tikai vienā stāvā. Tas nav tikai joku pluss, katrā jokā ir sava daļa patiesības, pat veci cilvēki – kamēr kustās, darbojas dārzā – ir moži, un veselība turās, bet, ja apstākļi mainās uz komfortablākiem – mazkustīgākiem, tad drīz vien mundrums arī samazinās. Smieties var par visu, arī par Einšteinu kāds smējās, tam nav nozīmes, galvenais ir rezultāts, tas kas ir padarīts, apgūts, iegūts.

+ divstāvu mājas kvadrātmetra būvizmaksas ir mazliet zemākas kā viena stāva mājai ar identisku platību.

+ vērts pieminēt, ka arī ēkas plānojums vienā stāvā apgrūtina telpu izsauļošanu, vairākas telpas paliek ar ziemeļu gaismu, kurpretim divu stāvu ēku var izplānot tā, ka katrai telpai ir logi divās pusēs, dzīvojamai istabai pat trijās, kas ļauj visas dienas garumā sekot saules gaismai telpā.

Mīti un aizspriedumi:

# kāpnes ir dārgas – kāpnes ir dažādas, savai mājai izgatavoju kāpnes, kuru materiālu izmaksas bija apmēram 120 maizesklaipu cenā, plus 4 pašrocīga darba dienas. Mūsdienās ir viegli pieejamas arī netikai desmitreiz dārgākas kāpnes.

# kāpņu telpa aizņem daudz vietas – kāpņu telpas izmēri var būt dažādi, tāpat kā kāpņu izmēri, nevienmēr vajadzīga ir atsevišķa kāpņu telpa, tās ievietojas hallēs, koridoros, dzīvojamās istabās tā vismazāk tērējot lietderīgo platību.

# kāpnes ir bīstamas – ļoti daudz kas ikdienā ir bīstams, ja nav iespējams nokrist pa savām kāpnēm – tad neierobežotam kritienu skaitam varat piemeklēt visvisādas citas publisko telpu kāpnes, mazas stāvas vītņu kāpnītes, glumas izdeldētas kāpnes, ir pat kustīgas – slīdošas kāpnes lielveikalos utt, vajag tik paraudzīties apkārt. Utopija ir nosaukums idejām kuras, diemžēl, dzīvē nav iespējams realizēt – pilnībā izslēgt varbūtību nokrist pa kāpnēm ir ārkārtīgi grūti. Šajos laikos no visām pusēm uzglūn kāpnes. Vienkāršāk ir pielāgoties skarbajai realitātei un censties apgūt meistarīgāku kāpņu staigāšanas soli, kāpt nesteidzoties, harmoniski, kvalitatīvi, daiļi, tad arī kritieni būs reti, un visdrīzāk arī maz bīstami veselībai.

BALKONI

Balkoni ir lietderīgi pilsētās – tie paplašina apdzīvojamo teritoriju, sniedz jaunu, interesantu skatpunktu uz apkārtni.

Laukos uz balkoniem parasti uzkāpj, labi, ja reizi gadā, lai nomazgātu logus.

TERASES

Terase ir laba:)

Terase ir laba ar to, ka vienreiz uzbūvēta tā neprasa dienišķas rūpes – apkuri, ventilāciju utt. Tā vienkārši ir, un sniedz patīkamu, ērtu atpūtu piesaulītē.

Pieredze ēku projektēšanā rāda, ka terases visbiežāk dabā izbūvē lielākas, kā projektā paredzētas, to būvēšanas izmaksas ir mazas, bet iegūtā koka dēļu segtā platība ir gana ērta un patīkama.

Novietojums terasei jāizvēlas saistībā ar ēkas iedzīvotāju dzīvesveidu un interesēm, pārsvarā gadījumos ļoti racionāli terasi ir paredzēt Dienvidu – Dienvidrietumu – Rietumu pusē, tā ir vienmēr gaiša, saulaina, un viesību laikā, vakaros ļauj vērot saulrietu. Var būt arī austrumu puse cilvēkiem tīkamāka, ja agri ceļas, kopā ar uzlecošo sauli uz terases vingro vai brokasto, savukārt vakarā reizē ar saulrietu aizmieg.

Apjumta terase rada mierīgāku sajūtu, lietus laikā nav jāuztraucās par uz terases atstātajām mantām, nav jau arī necik ērti 60 reizes mēnesī nēsāt mēbeles iekšā un ārā.

KANALIZĀCIJA UN ŪDENSAPGĀDE

Neatkarīga ūdensapgāde un kanalizācija ir labāka par centralizēto, ja zemes īpašums ir pietiekami plašs, un lauku teritorijās.

Centralizēts pieslēgums ūdensvadam un kanalizācijai ir ļoti ieteicams, ja zemes īpašums ir mazāks par 1200-1500 kvadrātmetriem (tipveida apbūves gabals).

Ūdensapgāde – ir viedoklis, ka drošāk pieturēties pie dabiskām, pieejamām lietām, nevis pārmēru sarežģītām, tālām, nezināmām. Virszemē izlauzies avota ūdens ir vislabākais. Grodu aka, vai spice caur dažādiem grunts slāņiem filtrēta gruntsūdens iegūšanai ir nākošais pēc labuma risinājums. Dziļie urbumi mums paver iespējas izmantot sazinciktūkstošiem gadu senus, noslēpumainu pazemes dzīļu ūdeņus, nereti tiem ir piemaisījumi, dzelzs, sērs u.c. kas jāsamazina izmantojot jau sarežģītas un dārgas ierīces. Rezultātā var gadīties iegūt gan dārgu un dziļu urbumu, gan arī nederīgu ūdeni, kas ar dārgām iekārtām jāmēģina padarīt lietojams. Atsevišķās Latvijas vietās var iegūt arī cilvēku apzināti piesārņotus pazemes ūdeņus, piemēram, ar Olaines ķīmiskās rūpniecības atkritumiem. Mūsu ieteikums būtu vispirms noskaidrot visas iespējas iegūt seklos gruntsūdeņus, un tikai tad, ja tie izrādās nederīgi – domāt par dziļa urbuma izveidi.

Pieslēgums pilsētas tīkliem

– ūdensapgādei – Latvija ir ļoti bagāta ar labu, pārtikā lietojamu gruntsūdeni, pārsvarā gadījumos izmantot ūdeni no savas akas vai spices ir lētāk un izdevīgāk, pat veselīgāk, kā pirkt attīrītu/ozonētu vai hlorētu ūdeni no pilsētas.

Savukārt, dzīvojot blīvi apdzīvotā ciematā, vai pilsētā, labāk izmantot pilsētas kanalizācijas sistēmu, nevis risināt attīrītu vai maz attīrītu notekūdeņu infiltrēšanu gruntī, kaimiņa dzeramā ūdens akas tuvumā.

Kanalizācija – korekti attiecībā pret visu dzīvo dabu ir izvairīties no jebkuru ķīmisku mazgāšanas līdzekļu izmantošnas! Mūsdienu sadzīves ķīmija ir ļoti komplicēta un kaitīga visam dzīvajam. Jebkuras bioloģiskas izcelsmes notekūdeņu sastāvdaļas var droši uzticēt Dabai, šādiem nolūkiem ir pulka ņipru baktēriju, darbam gan piespiedu aerācijas apstākļos, gan bezskābekļa vidē.

Sava ekoloģiskā skatpunkta pārbaudīšanai ir vērts aizbraukt uz tuvāko pilsētas vai ciemata notekūdeņu attīrīšanas staciju un aplūkot no tās upē vai novadgrāvī ieplūstošo attīrīto ūdeni…

Būvnormatīvu reglamentēts kanalizācijas risinājums ir izmantot kanalizācijas attīrīšanas sistēmas ar piespiedu aerāciju, attīrītos notekūdeņus infiltrējot gruntī. Arī neattīrīti notekūdeņi iesūcināti gruntī bioloģiski sadalās, tikai daudzkārt lēnāk, darbojoties bezskābekļa vides baktērijām.

Ūdensvadu (no akas uz māju, no mājas uz saimn. ēku, utt.) vislabāk ir ierakt zem sasalšanas dziļuma – Latvijā tas ir apmēram 1m, tad ūdensapgāde darbosies arī ziemā. Ūdensvada ievadīšana ēkā jāparedz tālāk no ārsienām, jo ūdensvads var aizsalt vietā, kur tas piekļaujas sasalušiem ēkas pamatiem. Cauruļu posmu no pazemes līdz telpas grīdai vislabāk paredzēt iekšējo starpsienu tuvumā, nevis pie ārsienām.

Daudzviet ļoti lēti un ātri var izbūvēt spices ūdens ieguvei – tas arī praktiski vislētākais ūdensieguves veids. Atsevišķās vietās tas nav iespējams vispār. Konkrētāk jāinteresējas pie speciālistiem kas ar to nodarbojas ikdienā.

Grodu aka ir ilgmūžīgs, tradicionāls ūdens ieguves veids, grodu akas izbūve ir dārgāka par spices izbūvi, bet Latvijas apstākļos ļoti racionāla un laba izvēle.

Kanalizācijas caurules vēlams iebūvēt iespējami seklāk – lai visa sistēma būtu pēc iespējas augstāk virs gruntsūdens līmeņa, aizsalšana kanalizācijai praktiski nedraud, papildus, pirms tranšejas aizbēršanas, virs caurules var novietot ekstrudēta putupolistriola loksnes, novēršot grunts caursalšanu.

Sena kanalizācijas gudrība iesaka carules izbūvējot izvairīties no asiem, 90 grādu līkumiem, tā vietā izmantojot vairākus 30 grādu vai 15grādu līkumus. Cauruļvadu kritums – 1-1,5%, jeb centimetrs uz katru metru.

SIENU KONSTRUKCIJA

Vispraktiskākais ir gāzbetons jo ļauj ātri iegūt rezultātu, ar salīdzinoši ekonomiskām izmaksām.

Jebkurš materiāls, kas ir jāpērk no citiem (ražotājiem) vairs nav tik ekonomisks, kā varētu gribēt sapņot. Piemēram, gadsimtu senāk, zemnieks gandrīz neko nepirka no citiem – pārsvarā visu varēja iegūt saviem spēkiem, gan materiālu mājai – kokus no meža, gan materiālu krāsnij – mālus no dīķa utt. Lai arī smiltis, grants, zeme, māls – materiāli, kas paši par sevi necik nemaksā, ja ir pieejami būvlaukumā uz vietas, tad to saistviela – par piemēru cements, jebkuram pašrocīgi gatavotajam maisījumam paaugstina cenu līdz tādam apmēram, ka veselīgāka un racionālāka izvēle ir nopirkt transportbetonu tuvējā firmā.

Gāzbetons – ļauj ļoti ātri un veikli iegūt rezultātu – nesošas un siltas, laikapstākļus necaurlaidīgas sienas, pietiekami gludas, lai apdare būtu tikpat veikla – uzķepējot kādu baltu nobeiguma špakteļmasu iekštelpām, un apmetuma javu ārsienām.

+ sienas ir tvaikus caurlaidīgas – tās visu laiku žūst, mitrums no telpas pārvietojas uz āru, iekštelpās nav iemesla pelējumam un gaiss ir patīkams, svaigs. Gāzbet. Ražotāji pat apgalvo, ka ne tikai ūdens tvaiks pamet iekštelpas, bet pat ogļskābā gāze. Šādas īpašības teorētiski sienu padara līdzīgu kokvilnas kreklam – tas ļauj žūt, vēdināties, bet izolē siltumu. Praktiski – visas mūsu uzbūvētās gāzbetona mūra ēkas ir ar patīkamu klimatu, no pelējuma nav ne vēsts.

Koka statņu konstrukcija – šādi visātrāk var iegūt gatavu karkasu – nu un karkass arī ir viss, kas nepieciešams nojumei. Nojumes kvadrātmetra būvmateriālu izmaksas kopā ar visu jumta segumu ir 15 maizesklaipu (vai divu jumta seguma kvadrātmetru) cenas robežās, darbu veicot pašrocīgi.

– Ja koka statņu sienas izmantojamas apdzīvojamām ēkām, tad tās ir jāsiltina, jāapšuj ar apdari no abām pusēm, šie darbi sastāda lauvas tiesu izmaksu, un kopumā tos pirmkārt ir grūti precīzi izskaitīt, otrkārt tie parasti būs lielāki, kā cerēts.

+ Bet sienu konstrukciju var iegūt ļoti siltu, un ar ļoti kvalitatīvu, skaistu koka dēļu vai citu augstvērtīgu materiālu apdari. Kā arī tvaikus caurlaidīgumu iegūt ļoti labu, attiecīgi – labu klimatu iekštelpās.

Koka guļbūve – interjerā ir īsts, smaržīgs, dabisks koks, un šim apstāklim ir sava zināma vērtība, dēļ tās arī attaisnojas maksāt par guļbūvji cenu, kas ir augstāka, kā citiem būvmateriāliem.

Māla ķieģeļi – mūsdienās izmanto galvenokārt tikai dekoratīvām vajadzībām, sienu siltumnoturība ķieģeļu sienai ir zema, jābūvē biezas sienas, savukārt darbspēks un izejmateriāls ir dārgāki kā citiem būvmateriāliem.

AKUSTIKA

(skat. arī “apdares materiāli”)

Vislabākā telpu akustika dzīvojamā mājā ir KLUSUMS.

Tādēļ, izvēloties starp cietu, skaņu atstarojošu apdares materiālu vai skaņu slāpējošu – vērtīgāk izvēlēties skaņu slāpējošo.

Flīzes ir visskaļākais apdares materiāls – tas praktiski nemaz neslāpē skaņu, bet ļoti efektīvi to atstaro, tā veicinot atbalsis un “telpas skaļumu”*. Vienīgās telpas, kur izmantojams flīžu grīdas segums – varētu būt vannas istabas un priekšnami, vējtveri – kur grīdai liela slodze mitruma un smilšu, dubļu veidā. Un arī tad var uzskatīt, ka mājā ir jau par daudz flīžu.

*”telpas skaļums” – pieņemts apzīmējums situācijai, kad telpā veidojas atbalsis, un vissīkākās skaņas ir dzirdamas uzmācīgi skaidri, tas novērojams tukšās telpās ar cietiem sienu, grīdas, griestu materiāliem. Cilvēki dzied dušas telpās tādēļ, ka flīžu sienu radītā atbalss liek balsij skanēt interesanti. Tas arī būs praktiski vienīgais gadījums, kad no pārlieku lielas skaņas atstarošanās ir kāds labums. Visos pārējos dzīves gadījumos klusums ir viena no komforta galvenākajām sastāvdaļām.

Klusums ļauj justies komfortabli, pat tad, ja mājā dzīvo liela ģimene, liels skaits cilvēku, attiecīgi – labākas un draudzīgākas arī dienišķās attiecības, nav jāstrīdās par to kuram šoreiz ir jāpiekāpjas un jāgriež klusāk savs mūzikas atskaņotājs utml.

Skaļums – nogurdina un vairo uztraukumu.

Klusuma dēļ nereti tiek koka pārsegumu vietā izmantots dzelzsbetona lējuma vai paneļu pārsegums (dēļ sliktākas skaņas caurlaidības salīdzinot ar koka siju pārsegumu). Klusuma dēļ vairumā viesnīcu telpas iesegtas ar mīkstiem paklājiem (par spīti apgrūtinošai to kopšanai), griesti – ar skaņu slāpējošām griestu konstrukcijām utt. Darba kabinetā nav jādzird trokšņi no dzīvojamās istabas, virtuvē – nav jādzird agregātu rūkoņa, trokšņi no kurtuves, guļamistabās nav jādzird trokšņi no dzīvojamās istabas, utt.

Telpas klusākas padara mīksti apdares materiāli, arī koka apdare, dažādas tapetes, aizkari, mīkstās mēbeles (un vispār mēbeļu daudzums – piepildīta telpa ir klusāka par tukšu telpu), paklāji, mīkstie grīdas segumi. Lielākā skaņu noplūde ir caur spraugām un durvīm, caur sienām – vairākkārt mazāka. Tādēļ kvalitatīvas durvis labi noder starp-telpu trokšņu samazināšanai.

MĀJAS LIELUMS UN IZMAKSAS

Būvniecības izmaksas ir rēķināmas par ēkas kvadrātmetriem, bet ne vienmēr 2x mazāka māja būs 2x lētāka, jo ne tikai dzīvojamā platība ir jāuzbūvē, bet arī dažādas komunikācijas, apkure, ūdensapgāde utt, un šīs izmaksas nav tieši saistītas ar dz. platības kvadrātmetriem.

Dažādās valstīs dzīvojamo telpu normatīvi atšķiras, Anglijā varat atrast istabiņas, kurās knapi ievietojas vien neliela gulta. Latvijas iedzīvotāju skaitam pieejamā zemes platība ir pietiekoši liela (un attiecīgi nav neaptverami dārga), lai mēs varētu dzīvot pat ļoti grezni – savrupmājās – pilīs. Esam projektējuši dažādas mājas – sākot ar 450 kvadrātmetru plašām villām, beidzot ar 18 kvadrātmetru sīkmājiņām. Īpaši sīku dzīvojamo platību ir vērts paredzēt vien tad, ja ēkai ir nepieciešams būt pārvietojamai. Būvizmaksu ekonomijas dēļ pārmērīgi samazināt ēku neattaisnojas.

Vispopulārākie ģimenes māju projekti mums ir 110-130 kvadrātmetru platībā (Aldis, Aldis LUX, Ansis, vai arī Agris un Agnis ar 140m2 (tā pat dzīvošanai ļoti ērtas ir arī Aija un Ritas 1-3, kas sākotnēji projektētas kā vasaras/atpūtas mājas).

Jo mazāka māja – jo rūpīgāk veicama mājas projektēšana, svarīgs ir katrs decimetrs, katra plānojuma nianse, lai telpu izmantotu maksimāli lietderīgi.

Ļoti lielu māju – var projektēt sekojot visbrīvākajai interpertācijai par stilu, sekojot modei un mājas īpašnieka sapņiem – svarīgo funkciju nodrošināšanai vietas pietiek jebkurā gadījumā.

Orientējoši skaitļi telpu platībām – guļamistabas ir apdzīvojamas sākot jau no 10 kvadrātmetru platības, plašākas par 14-16 kvadrātmetriem, parasti, nav nepieciešamas. Dzīvojamās istabas, kopā ar virtuves daļu, vai atsevišķi ir ērti izmantojamas 25 – 35 kvadrātmetru platībā. Vannasistaba ļoti ērta ir 7-8 kvadrātmetru platībā, bet ne sliktāk izmantojama ir arī labi pārdomāta 4-5 kvadrātmetru vannas istaba.

Kā uztvert mājas izmaksas? Šodien ļoti omulīgi savās mājās dzīvo cilvēki (simtiem un tūkstošiem Latvijas ģimeņu), kuri visdrīzāk, nebūtu sākuši būvēt savu ģimenes māju, ja sākumā būtu apzinājušies to neierasto skaitli – 15, 20, 50, 60, 90, 100, 200 tūkstoši. Tādēļ, ir vairākas pieejas, jebkuram jautājumam – arī viskarstāko iedvesmu var likvidēt jau saknē, pasakot aukstu skaitli – 40 000. Bet arī viskautrīgākajam sapnītim ir lemts piepildīties veicot visus nepieciešamos darbus, soli pa solim, pakāpeniski, nebaidoties piepūles, vienkārši darot! Brīnums, vai burvestību, maģija vai necerēta veiksme – bet tā ir likumsakarīga, simtreiz novērota parādība – cilvēkiem izdodas īstenot savus sapņus, ja vien tiek darīts! Tāpēc, otra pieeja – ar jau pārbaudītu, pozitīvu rezultātu ir skatīt visas lietas pakāpeniski, darboties – secīgi.

Jāatzīmē, ka katram cilvēkam ir gan savi sapņi, gan arī savs sapnis par veidu kā tieši, to savu sapni īstenot – par piemēru – viens labprāt darbus dara pašrocīgi, taupot naudu, otrs vēlas dūšīgāk strādāt savu algas darbu un pasūtīt ēkas būvniecību būvētājiem, trešais meklē iespēju lētāk nopirkt materiālus, ceturtais – izmantot pašaudzētus materiālus – kokmateriālus, salmus utml.

Ļoti bieži cilvēki izvēlas dzīvokļus mainīt pret mājām – pārdodot dzīvokli, nopērk zemes īpašumu un uzbūvē ģimenes māju. Šis gadījums ir plašāka izklāsta vērts, vērā ņemams ir kaut vai šo abu dzīves veidu pretējais raksturs – ja no dzīvokļa cilvēku var izmest uz ielas jebkurā brīdī (atliek slimības vai avārijas dēļ zaudēt darbu uz dažiem mēnešiem un iekrāt apkures vai kāpņutelpu apsaimniekošanas maksas parādu), tad savrupmāja sniegs pajumti vienmēr – atliek vien atnest no tuvējā meža kādu sausu zaru apkurei. Nepieminot vēl papildus iespējas – piemājas dārziņu, ar ķirbjiem u.c. augu kultūrām, kas prasot vismazāk rūpju, sniedz visbagātīgākos (arī veselīgākos, salīdzinot ar masveida produkciju) augļus. Visas savrupmājas dzīvesveida priekšrocības nemaz nav uzskaitāmas, un pat sākotnēji šķietamie trūkumi – piemēram piespiedu sniega šķūrēšana, vai malkas nešana – dziļākajā būtībā ir tieši priekšrocības, kas dod ķermenim papildus kustības, bet katra papildus kustība – dod papildus veselības un dzīvesprieka pavadītus, pilnvērtīgas dzīves mūža gadus.

MĀJAS PROJEKTĒŠANA

Ir vērts ievērot, lai katram mājas iedzīvotājam ir sava privātā telpa – istaba.

Visas citas telpas un funkcijas jārisina jau konkrētajā ģimenes mājas projektā, apvienojot Jūsu vajadzības ar arhitekta pieredzi vienotā harmoniskā jaunradē.

No mājas projekta ir atkarīgas ēkas būvniecības izmaksas, dzīvošanas ērtums, funkcionalitāte, piemērotība konkrētajai ģimenei, izskats – tēls, kā arī uzbūvētās ēkas tirgus vērtība.

Izstrādājot māju projektus ievērojam debesspuses, un ēkas novietojumu zemes īpašumā. Debesspuses ir viens no svarīgākajiem labas dzīves kvalitātes, komforta un ēkas izsauļojuma nosacījumiem. Visā dzīvās dabas pasaulē enerģija tiek saņemta no saules, tādēļ nedrīkst nenovērtēt saules nozīmi. Mūsu platuma grādos saule biežāk ir par maz, kā par daudz, tādēļ plaši stiklojumi uz saulainajām A, D, R debesspusēm ir vēlami.

Saule sasilda dzīvojamo istabu caur lieliem logiem pat ziemas laikā, janvārī. (Lai siltums nezustu caur logiem – jāizmanto vismaz trijkārša stikla pakešu stiklojums, un protams, siltumnoturīgi loga rāmju un to iebūves risinājumi. skat. sadaļu “logi”).

Mūsu izstrādāto māju projekti plānoti paredzot saimnieciskās telpas, labierīcības, gaiteņus, garāžas u.c. telpas kurām nav nepieciešama saules gaisma – ziemeļu pusē, kurpretim dzīvojamā istaba visbiežāk saņem gaismu no visām trim debesspusēm, tā sekojot saulei visas dienas garumā.

Guļamistabu novietojums austrumu vai rietumu pusē var tikt saskaņots ar iedzīvotāju bioloģiskajiem ritmiem – cilvēks var būt “pūce” vai “cīrulis”.

Platības racionāla izmantošana – šeit ir nozīme rūpīgai ēkas projektēšanai. Nav lietderīgi apkurināt nevajadzīgus plašus gaiteņus un kāpņu telpas, jo ilgstoši cilvēki uzturas istabās, guļamistabās un virtuvēs.

Mūsu pieredze ir pilnā apmērā pieejama Jūsu vajadzībām, projektējot Jums nepieciešamo māju tā, lai rezultāts būtu vislabākais iespējamais. Katrs paveikts darbs ir arī mācībstunda, pakāpiens lai atspertos jauniem – vēl labākiem darbiem. Otrā un trešā uzbūvētā māja būs labāka kā pirmā, un četrsimtā – iespējams, vēl labāka?

Daudzi savas ģimenes mājas būvē pašrocīgi – būvniecības procesa bildes ir pieejamas mājas lapā. Projektos iekļaujam racionālus būvkonstrukciju risinājumus, lai būvniecības izmaksas netiktu lieki sadārdzinātas, daudzi skaidrojoši rasējumi un mezgli ļauj māju būvēt arī neprofesionālim, šādi piemēri, ar veiksmīgu rezultātu ir vairums, skat, piemēram, ģimenes mājas projekts “Aldis”.

Projektēšanas izmaksas. Par finansēm viedokļi ir visdažādākie, bet jāizvērtē ir vairāki svarīgi apstākļi vienkopus – ne tikai cena, bet arī cerētais – nepieciešamais ieguvums. Reālā dzīve rāda, ka bieži vien iegūtā produkta vai pakalpojuma kvalitātei ir daudzkārt lielāka nozīme kā iespējamai cenas starpībai. Piemēram – vidēji jebkurā mājsaimniecībā naudas resursi gan pelnās, gan tērējās un tā ir nemitīga aprite, cikliska ik pa mēnesim vai nedēļai, pirms pusgada izmantota nauda šodien vairs neizraisa ne mazākās emocijas, savukārt ar iegādāto preci vai pakalpojumu būs jāsadzīvo ilgus garus gadus. Vai ilgstoša, nogurdinoša darbošanās ar neparocīgu, dzīvībai bīstamu, lēti pirktu elektroinstrumentu attaisno ietaupīto summu? Ēkas projekts var arī būt par velti (jebkura vecmāmiņa pa garajiem brīvajiem vakariem adot un skatoties tv, izgatavos Jums gluži jauku mājas projektu). Bet būvniecībā – ēkas būvizmaksas var atšķirties vairākkārt – ne tikai būvkonstrukciju risinājumi var nebūt racionāli, bet arī dažādas funkcionālas vajadzības/nianses/ekstras (erkeri, u.c.) var tikt izveidotas vai nu attaisnojot tajās ieliktos resursus, vai pārtērējot. Kurš priecāsies par Mercedes cenu iepirkties Lad’ā? Svarīgi, lai cerētais ieguvums tiek sasniegts ar atbilstošu resursu ieguldījumu, jau iepriekš rakstījām, par piemēru, ka 2x mazākai ēkai būvizmaksas nebūs 2x mazākas, jo veicamo darbu komplekss ir sarežģītāks, kā vienkārši kvadratūras aprēķini. Tā pat arī dažādas citas pavirši izstrādātas nianses – pārmērīgi gari laidumi, u.c. sarežģījumi, ne vienmēr piešķirs ēkai cerēto skaistumu, prestižu, bet būvizmaksas gan palielinās. To visu izsvērt var vien izmantojot pieredzi, paredzot dažus gājienus uz priekšu – kā šaha spēlē.

Sekojoši -> no pārdomāta un korekta projekta + reālajām ēkas būvniecības izmaksām, un + iegūtā ēkas tēla, = būs atkarīga ēkas tirgus vērtība un arī visa ilggadīgā ēkas apdzīvošana, ērtums, komforts, emocijas un sajūtas. Vai zinat daudz pārtikušu cilvēku, kuri vienādas cenas gadījumā – starp skaistu savrupnamu un garlaicīgu 70’to gadu tipveida projekta “pielāgotu modernu interpretāciju” izvēlēsies iegādāties pēdējo?

 

GARĀŽA VAI AUTO NOJUME

Automašīnas nojume ir ideāls risinājums ērtai ikdienas izmantošanai, pārsvarā gadījumos.

Ērtai automašīnas lietošanai ik dienas svarīgi ir to pasargāt no apsnigšanas un apledošanas – nojume to nodrošina. Nojumes būvniecības izmaksas – būvmateriālu izmaksas var lēst divkāršojot jumta seguma (skārda izmaksas), un kopā ar darbspēku – divkāršojot (kā minimums) materiālu izmaksas. Tātad, ja jumta skārda (2015. gadā) cena ir ~8 eiro kvadrātmetrā, tad vienkāršākās nojumes kopējās būvmateriālu izmaksas būs ~16 eiro kvadrātmetrā, ieskaitot jumta segumu, un ~32 eiro kvadrātmetrā ar darbaspēku.

Nojumes priekšrocība ir ērtā lietošana – nav jāvirina durvis, atliek vien iebraukt vai izbraukt automašīnu. Nesalīdzināmi lētākas būvizmaksas, kā siltinātai, apkurināmai garāžai. Nojume noder arī velosipēdu u.c. piederumu novietošanai.

Garāžas priekšrocības – telpu var izmantot jebkurā gada laikā (dažādiem hobiju darbiem, tajā skaitā darbiem pie automašīnas u.c.). Garāžā var vēlāk iebūvēt pirts telpu grupu ar atpūtas zāli:)

SAIMNIECĪBAS ĒKA VAI ŠĶŪNIS

Dzīvojamās mājas ērtai izmantošanai ļoti noder saimniecības ēka vai šķūnis.

Atšķirībā no dzīvokļa – ģimenes māja ar savu teritoriju, zālāju, dārzu, atpūtas stūrīti, prasa rūpes, kopšanu – stādīšanu un ražas novākšanu (vai vismaz pļaušanu (“ko sēsi – to pļausi”)), tādēļ gribot negribot, laika gaitā sarodas dārza inventārs. Tam pieskaitot atpūtas mēbeles, grilus, mājas iedzīvotāju hobija piederumus – velosipēdus vai slēpes, u.c. – par nepieciešamību kļūst telpa, kur to visu ērti novietot.

Arī malkas apkures gadījumā – nepieciešams ir šķūnis malkas glabāšanai. Apdomīgi plānojot ģimenes budžetu, malku ir jāgādā laicīgi, lai izlietojot vienu pusi malkas, otra puse kaltētos divgadīgā glabāšanā, tā iegūstot savu vislabāko kvalitāti – siltuma atdevi.

Zemes īpašumos ar nelielu platību, saimniecības ēkas var novietot cieši pie īpašuma robežas, saskaņojot to ar kaimiņu – vislietderīgāk arī kaimiņa pusē novietojot saimniecības ēku, ar ugunsmūri starp īpašumiem. Šādi var ietaupīt grunts gabala lietderīgo platību. Pirms ēku būvniecības tuvāk robežai par normatīvajiem 4m, nepieciešama vienošanās abu zemes īpašnieku starpā un apgrūtinājumu reģistrēšana zemesgrāmatās (2015.).

Projektējot dzīvojamo māju piedāvājam izvēlēties arī kādu no mūsu tipveida saimniecības ēku un šķūņu projektiem. Ja nepieciešams, izstrādāsim arī tieši Jūsu vajadzībām piemērotu saimniecības ēkas projektu. Saimniecības ēkas projektu izdevīgi ir iekļaut vienā sējumā ar dzīvojamās mājas projektu, bet ēkas būvniecību var veikt arī tālākā nākotnē.

PAŠROCĪGA SAVAS MĀJAS BŪVĒŠANA

Projekts ir sīki un smalki izpētīts, ēkas vizuālais tēls, telpu platības, ieejas, logi, izejas, kāpnes, kurtuves, skursteņi, vannas un dušas, virtuves un garāžas – visi iespējamie risinājumi grozīti, mainīti, staipīti, pārtaisīti un apdomāti trejdeviņas reizes, sniegs nokusis, entuziasma un enerģijas pilna sajūta – pienācis ir aizraujošais mājas būvniecības sākums!

Entuziasms ir viena no svarīgākajām degvielām pašrocīgas mājas veiksmīgā un raitā būvniecības procesā. Tādēļ novērtēsim to pienācīgi, un zināsim kā to izlietot ar maksimālo lietderību. No augstāk rakstā atrodamās nodaļas par pamatiem – zināms, ka entuziasmu var neviļus iztērēt veicot dažādus, citreiz nevajadzīgi smagus, citreiz vienkārši garlaicīgus darbus, kurus varētu risināt kādā efektīvākā veidā, piemēram, pašrocīgi maisītu pamatu javu aizstājot ar transportbetona iegādi. Šādi pamati top ielieti stundas laikā…

Ja nav bijis entuziasma un gribēšanas intensīvi padarboties pusgada garumā – savas mājas būvēšanā pašrocīgi, gūstot prieku, gandarījumu un sportisku augumu, tad kredīts ir līdzeklis kā piespiedu kārtā no sevis izspiest enerģiju, pa lāsei vien, 30 gadu garumā.

Jācenšas izvairīties no sīkumiem – vismaz pirmajā darbu posmā, kad svarīgi ir labā tempā ēku “dabūt” zem jumta. Nesīkumains būvniecības process ļāva (skat. projekts “Aija” ar krāsaino jumtu) – māju uzcelt 22 dienās (pārsvarā strādājot vienam cilvēkam), 22. dienā jau karsējoties mājā iebūvētajā pirts karsētavā un pilnā mērā izbaudot gandarījumu par paveikto. Sīkumi var aizņemt, un realitātē arī aizņem vairākkārt vairāk laika un darbspēka, kā lielo, nozīmīgo apjomu būvēšana. “Acis darba izbijās – rokas visu lielo darbu paveica vienā rāvienā”, aptuveni atceroties seno latviešu teicienu, kura patiesību nav jāapšauba. Arī mājas būvniecībā – visi lielie ēkas apjomi – pamati, grīdas, sienas, jumta konstrukcija un segums – izskatās grūti, bet veicas ražīgi un sniedz ļoti patīkamu gandarījumu un prieku – redzot, ka māja aug kā sēne. Tālākie darbi – starpsienas, iekšdarbi, tīro apdaru darbi, komunikācijas – prasa tikpat un vēl vairāk rūpju un darba kā mājas karkass, bet rezultāts vairs nav tik acīmredzams.

Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas pieradina pie sarežģītiem risinājumiem – bet zelta gudrība ir atmest visu lieko, jo vienkāršāk – jo labāk un noturīgāk ilgtermiņā. Mūsdienu cilvēku apziņa ir pieradusi pie sarežģītām un sīkumainām lietām, bet jātiecas uz vienkāršību. Atšķirība darbaspēka un laika patēriņā ievērojot vai neievērojot šo ieteikumu var būt vairāk kā desmitkārtīga. Un rezultātā – viens būvnieks šai laikā ir ticis jau līdz jumtam, kamēr otrs vēl precizē pamatu veidņus par milimetra simtdaļām.

Filosofiskā atkāpe par darbošanās raksturu – jebkuru darbošanos var iedalīt divos veidos – uz mērķi orientēta darbošanās, vai uz procesu orientēta. Katrai no tām ir savs laiks un vieta. Var skriet lai nokļūtu galapunktā, un var skriet lai veselīgi izkustētos. Aizrautīgs skandināvu burātājs Svens Irvins (http://www.yrvind.com/) uz jautājumu, kādēļ viņš neizmanto ātras jahtas, atbildēja, – “ka iemesls, kādēļ es burāju, ir burāšanas un ceļošanas procesa baudīšana, un man nav nepieciešams ātrāk nokļūt galā, tā pat kā nav nepieciešams ātrāk beigt mīlējoties”. Uzņēmējdarbības padomu grāmatās minēts ieteikums (uz mērķi orientēts) – lai darbi ietu uz priekšu, tuvotos mērķim – tad bieži vien labāk ir, lai kaut kas vienkārši  IR  izdarīts, nevis ir traki rūpīgi izdarīts.

Droši vien, der saprast, ka ļoti daudz sīku nianšu – kuras cilvēka prāts labprāt attīstītu, safantazētu sarežģītībā un liekā precizitātē – dabā nemaz nav nepieciešamas. Pamati – pamati ir “vienkārši kā cirvis” – pamati savā nodabā stāvēs zemē simtiem gadu, tiem nav jābūt tik precīziem, ka vajadzības gadījumā varētu savienoties ar MIR kosmisko staciju. Sienas – vienīgā prasība, kas jāievēro sienām – jābūt svērteniskām, mūrniecības vai koka konstr. salaidumu kvalitātei – jābūt normas robežās (un koka statņu konstr. sienas jāstiprina ar diagonāliem atgāžņiem). Gadās, ka cilvēki raizējas – jumta spāres atšķiras par 5-10mm(!), ko lai dara, vai jājauc viss nost, kur lai glābjas, ko iesākt?! Augsta precizitāte ir nepieciešama tikai specifiskos gadījumos, parasti – izmantojot ražotnēs gatavotus moduļus, sastāvdaļas, lokšņu materiālus. Būvējot uz vietas būvlaukumā ēku Latvijas savrupmāju “tradicionālajā veidā”, daudzi izmēri var atšķirties centimetriem, arī decimetriem, un tam nebūs ne mazākās nozīmes ēkas tālākajā 50-80 gadu ekspluatācijas mūžā. Cilvēki, kam apnikušas padomjlaika slīpās, greizās, vēderainās sienas, priecājas par supertaisnleņķīgajiem līdzinājumiem un riģipša apšuvumiem, bet cilvēki, kuriem apnicis redzēt garlaicīgās kantainās “Eiro-remonta” baltās kastes – (skaistas un gludas kā pašā Briselē!) labprāt eksperimentē ar “lauku” viļņveida brīvformas apmetumu, diagonālām, slīpām sienām plānojumā, mūri, laukakmeņiem, guļbaļķiem – dabiskiem, greiziem, apaļiem, īstiem materiāliem, un ar to ne mazākā mērā necieš viņu dzīves kvalitāte, komforts, higiēna vai prestižs.

TURPINĀJUMS

Raksts vēl ir tapšanas procesā, turpinājums sekos, esat laipni lūgti izteikt savu viedokli komentāros!

Varbūt Jums ir kāds interesējošs jautājums, kas vēl nav izskaidrots?

pārpublicēšana ar atsauci uz oriģinālu un autoriem.

vēlot Jums raženu un priecīgu darbošanos, buildart.lv radošais kolektīvs!!!