“Kāds prieks paša sētā
Nu taku ir mīt,
Kāds prieks paša līdumā
Vagu ir dzīt.
Tu stāvi un smaidi,
Kad sētais viss zeļ,
Kad vējš rudzu druvā
Vilni līganu veļ.
Šī sēta ir tava
Balss ausīs tev čukst,
Un krūtis tev ceļas,
Un straujāk sirds pukst.
Šī sēta ir tava,
Un tavs ir šis lauks,
Kas baltsārtos ziedus
Pār galvu tev kar.”
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 