Autora arhīvs:Ansis Liepa

Pagājušajā gadsimtā astronauti esot bijuši uz Mēness, bet īso pitstopu ar karoga novietošanu esot iztraucējuši NLO, tāpēc izkāpšana memuāros netiek apskatīta un vēsture klusē. LAS sertifikācijas centrs pēcapmācībā, sen izglītību ieguvušos (pirms nieka 42 gadiem) kā sabiedriskajā sektorā apgūstot nedaudzus miljonus tiek uzbūvēta Ogres bibliotēka, noklāta ar saules paneļiem un siltumu iegūstot arīdzan no pilsētasTurpināt lasīt “Digitālās uzvaras”

Plašsaziņas portālos raksta, ka uzbūvējot ēku ar biezām ārsienām (80cm), logus novietojot tikai dienvidu fasādē – par apkuri varēsiet aizmirst. Ja apspriežam šo tēzi, tad 20. decembrī – saule virs horizonta ir tikai 6 stundas dienā, līdz ar to šis laiks var būt nepietiekams lai nodrošinātu siltumu pārējās 3/4 daļas diennaktī, ja runa nav parTurpināt lasīt “Ziemas un vasaras saule”

Tikai Minhauzens ar A* klases kvalifikāciju var iestāstīt, kā izmantojot 10kwh kvadrātmetrā var visu gadu mājā nodrošināt vēlamos +20C grādus. Jau sendienās būvēja pagrabus, ar temperatūru +4-8C visu gadu, bez apkures. Bet, ka kādam izdotos izdzīvot neapkurināmā ēkā ziemas mēnešos – senāk to neatļāvās stāstīt. Vēl pagājušā gadsimta vidū, tā saucamajām “tintnīcām” – kvadrātveida ēka,Turpināt lasīt “A klases Minhauzens”

Šādus vārdus teica šodien mūžīgais optimists Minhauzens dzīvojot pasīvās mājas standartos un aprakstot jaunos piedzīvojumus savā darba kabinetā 10 kvadrātmetru (3,3x3m) platībā. Pasīvās mājas vienam kvadrātmetram pietiekams siltums ir 10kwh/1m2. Un desmit kvadrātmetru kabinets patērētu 100kwh gadā. Pieņemot, ka ļoti siltā mājā apkuri “ieslēdz” 100 dienas gadā (decembris, janvāris, februāris), tātad, katrai dienai šim kabinetamTurpināt lasīt “Jūtos kā pirtī”

Vienmēr ir daudz jautājumu, ko apspriest par privātmāju būvniecību, viens no tiem – ēku lielums, kas šobrīd pārsvarā, 4-5 cilvēku ģimenei ir ap 120 kvadrātmetriem. Lai gan 90. gadu sākumā visi profesionāļi ieteica būvēt privātmājas 250 kvadrātmetru lielumā, un bieži šo lielo privātmāju rezultāts bija kredītu problēmas un pēc tam – došanās strādāt ārzemēs. Šobrīd,Turpināt lasīt “Buildart.lv pavasara atvērto durvju diena 5. aprīlī (2023., 11:00-15:00)”

(Attēlā dzimtie “Peļļi” pie Peļļezera. Manā bērnībā ar sēdsildmūrīti, virtuvē klons, ar tekni kraujas pusē). Apokaliptisko ainavu pēc 30* gadiem dzirdēju mācoties pamatskolā, kuru absolvēju 1973. gadā. Par to, ka būs izbeigušies kurināmā resursi (nafta un ogles) un dzīve kļūs krietni skarbāka. Šobrīd, pēc 50 gadiem, resursi ir pietiekami, dažādu apstākļu ietekmē sadārdzināti. Lai ganTurpināt lasīt “Pēc simts gadiem Piebalgā”

…par dzīves zaļošanu sāk domāt daudzi. Vai dienā pietiek ar 2. litriem ūdens, vai vajag vairāk – būtībā, ja ķermeņa virsma ir aptuveni kvadrātmetrs, tad pietiek ar 2l H20, tomēr, ja Jums ir pāris kvadrātmetri, tad iztvaikotais šķidruma daudzums būs lielāks un diennaktī vajadzīgais H20 arī. Ikdienā ir dažādas ‘”šanas” kurām cilvēks nereti piegriež pārliekuTurpināt lasīt “KAD DABĀ SĒTNIEKS PAVASARIS…”

Velte lasītājiem – kalendārs 2023. gadam (Lejuplādē šeit). Dāvinām visiem, kas pazīst printeri, vai kādu drukas vīru, kas var palīdzēt. Atgādinājums lietotājiem – derīguma termiņš – viens gads. Uz tikšanos 2023. gadā! Laimesdarbnīcas komanda: Ieva, Kārlis, Ansis, Valdis.

Šobrīd daudz privātmāju būvētāji domā kā tikt pie ērti pieejama siltuma, vai puskilovats no kvadrātmetra paneļiem ir salīdzināms ar ikdienā nepieciešamo apkurei – 91kWh uz 1 kvadrātmetru gadā, tipveida privātmājai, 220kvm platībā – 20 000kwh. Secinājums saistībā ar kilovatu iegūšanu no saules paneļiem – tie var samazināt elektroenerģijas patēriņu mājas apgaismojumam. No šiem paneļiem iegūtTurpināt lasīt “Par uguns pavarda nozīmi privāto māju īpašniekiem”

Sākot no pagājušā gadsimta līdz šim brīdim kopumā buildart.lv birojā ir tapuši jau 1000 projekti, kas sevī ietver gan dzīvojamās mājas, viesu namus, pirtis, saimniecības ēkas, nelielas ražotnes, dvīņu mājas (pēc būvniecības definīciju dalījuma – 1., 2., un 3. grupas ēkas). Ir sakrājušies dažādi projekti jebkurā no ēku tipiem. Šai rakstā atspguļosim dažādos ēku tipus,Turpināt lasīt “2022. gads – 1001. projekts”

Vasaras svelme staro Maijas Jakovicas gleznā šobrīd novembrī atgādinot par īpaši karstajām vienu līdz divām vasaras nedēļām. Atceroties 70. gadu vidu, kad Piebalgā notika Imkas dziesmu koncerti, pēc koncerta nakti varēja pavadīt kādā omulīgā siena gubiņā, Ineša krastos, kas tajos laikos tur bija pa pilnam. Pēdējos gados gan gar ūdens tilpnēm atrodās viesu nami unTurpināt lasīt “Viva la vida”

Kā katru gadu, rudenī un pavasarī rīkojam atvērtās durvis mūsu darbnīcā. Un viens no jauniem atvērto durvju principiem ir tikšanās tiešsaisē, izmantojot Zoom vai Whatsap, un konkrēto stundu veltot Jums, apspriežot Jūsu iecerētās mājas aprises un saistītos jautājumus. Katrā laikā ir bijušas savas būvniecības problēmas – kādreiz tas bija būvmateriālu trūkums, kādreiz – pieejamo kredītuTurpināt lasīt “Atvērtās durvis – 7. okt. no plkst. 10:00-18:00”

AP* raidījumā par apkuri piedalās eksperts, pētniece un nomenklatūra. Vai izdosies tikt pie Perpetum mobile – mūžīgā dzinēja apkurē, šosezon, un kam? Sižets top 1. jūnijā, un pārsteidzošākais – apkure turpina darboties vasaras mēnesī, kad saule drīz sasniegs gada kulmināciju – saulgriežus. Privātmājas īpašnieks stāsta par salīgu daiļo dzimumu, kam tīkot siltums. (kura ģimene ganTurpināt lasīt “Taisi ragavas vasarā, ratus ziemā”

Apsveicam ar diploma iegūšanu, šī gada 4. martā RTU svinīgā pasākumā izsniedza diplomu un apbalvoja ar Ivara Strautmaņa vārdā nosaukto Latvijas reģionālās arhitektūras stipendiju. Darbs veltīts koka arhitektūras apritei, jo bieži ir dažādas konstrukcijas, kas pārdzīvo vienu konkrēto ēku, un vēlāk tiek izmantotas nākamajās būvēs. Tā pat arī interjera priekšmeti, kas tiek restaurēti, un izmantotiTurpināt lasīt “Ieva Liepa – diplomēta arhitekte”

Arī šogad saviem lasītājiem un klientiem dāvinām kalendāru 2022. gadam, lejuplādei tas pieejams šeit, mūsu mājas lapā, skat. zemāk, bet drukātā un taustāmā veidā – mūsu birojā (Jelgavas novadā), vai izmantojot pakomātu piegādi. Raženu, skaistu, priecīgu Jums Jauno 2022. gadu!!! arhitekts Valdis Liepa.

N pilsētā daudzdzīvokļu mājā apsaimniekotājs tiekās ar iedzīvotājiem, informā par nākotnē veicamajām lietām. Par cik ir iekrājums 500 eiro, un varam tikt pie 500 000 liela kredīta. 1. jāmaina logi kāpņu telpā. Jautājums no iedzīvotājiem – kādēļ 20 gadu laikā tie nav krāsoti, lai gan jebkurš krāsu tirgotājs saka, ka koka detaļām ārtelpās krāsa jāatjaunoTurpināt lasīt “Reportāžā par “ienesīgajiem” darbiem”

Par cik “aisbergs” ir aizpeldējis no sava bāzes punkta, valsts iestāde “Knabs” ir ietaupījis padsmit tūkstošus eiro, ko nesamaksās cienījamam ražotājam. Šis nodzeltējušais putuplasta peldošais objekts atgādina lielā mērā objektus, kas bieži mēdz peldēt pa upēm jūras virzienā – kā piemēram, veci ledusskapji, putuplasta un plastmasu atlūzas un gabali. Interesanti kāda institūcija ir saskaņojusi šīTurpināt lasīt “Precizējošā ziņa”

Ja Jums pietiks pacietības izlasīt šo ziņojumu, pārpublicēts raksta fragments no Pietiek.com: “„Precīzie izlūkdati” par Ādažu novada būvvaldi Vēl savdabīgākas ir VDD par „neizpaužamām” atzītās ziņas, ko J. Ādamsons ir nosūtījis saistībā ar norisēm Ādažu novada būvvaldē un ko viņam jau atkal ir pienesis nezināmais „Kontakts” (konkrētos amatpersonu vārdus Diena nemin, lai netīšām neizpaustu īpašiTurpināt lasīt “Neizpaužamas ziņas!!!”

Daži ziemīgi video skati mūsu projektētajai un pašrocīgi būvētajai mājai “Ansis”: Lai omulīga ziema!!!

Atbilstoši vēsturiski zināmajam “pčelovečņikam” – latviski – bišu stropam, saistībā ar daudzdzīvokļu ēku būvniecību Maskavā, žurnālisti piemin tendences būvēt 17-20 kvadrātmetru lielus dzīvokļus, un šādām ēkām dodot apzīmējumu “čelovečņiks”. Kāpēc jābūvē šāda izmēra dzīvokļi, kuri sāk atgādināt Āzijas valstu tradīcijām atbilstošu būvniecību – pamatojums ir vienkāršs – jo šādu dzīvokli megapolē ir iespējams iegādāties, unTurpināt lasīt “Čelovečņiks* (Cilvēkstrops)”

daļa – Uz jauno krastu. Kā nokļūt uz saulaino tāli – šķiet, līdz šim ir bijuši dažādi ieteikumi. Šobrīd aktīva ir virzība uz zema energopatēriņa ēkām. (Visnotaļ atzinīgi vērtējam vēlmi taupīt energoresursus un mazināt klimata pārmaiņas, kas gan, norvēģu pētnieku skatījumā virzās uz nākamo ledus laikmetu tuvākajos 5000 gados)*. Pamatus zem ēkām paredzot siltināt 0,5m,Turpināt lasīt “Sāga par jaunajiem un vecajiem laikiem divās daļās”