…sekot visiem ieteikumiem būvmateriālu izvēlē, kādus iesaka plašsaziņas mediji. Kā zināms, košus rakstus sacer ne būvspeciālisti, bet gan žurnālisti, un spilgtāk apraksta to, par ko arī saņem kādu papildus atlīdzību no ražotāja.
Šodien izmanto tādus materiālus ko senāk nepazina. Piemēram, mitrumizturīgs saplāksnis, diezgan pasen ražots arī kokskaidu plāksnes un OSB, samērā jauns materiāls – kokšķiedru plāksne (3-10cm biezs siltinājuma materiāls), siltināšanā bieži izmanto arī celulozes un akmens vati – senāk zināja tikai stikla vati. Senāk plaši izmantoja ruberoīdu, jumta papi, pergamīnu, šodien dažādas plastikāta plēves un ģeotekstila un polipropilēna materiālus un audumus.
Attēlā redzamā ēka ir viena no tūkstošiem ēku, kuras jumta konstrukcija un pārsvarā arī skārda segums ir lieliski saglabājušies jau vairāk kā 100 gadus, bēniņu interjerā redzot jumta seguma skārda apakšu, un latojumu, bez mazākās pretkondensāta izolācijas. Bēniņi apsekojami katram, kam interesē, un redzams, ka gan sijas, gan spāres ir veselas, protams, vietās, kur jumts nav caurs. Attēlā redzamajai ēkai bēniņu stūra tornī iekšējais augstums 12m.
Tajā pat laikā 100 un 200 gadu vecās ēkās telpās ir labs mikroklimats, bēniņi ir sausi, nekas netek un nepil, kā arī dzīvojamās telpās gaiss ir ar normālu mitruma procentu. Turpretī, ja saplēvjo māju no iekšpuses veidojot zināmā mērā termosu, mimkroklimats var būt ne pārāk patīkams, ar izteikti palielinātu mitruma daudzumu gaisā, jo sienas gaisa mitrumu nespēj uzsūkt. Lai šo misēkli izmainītu, plēvju ražotāji silti iesaka ēku papildināt ar rekuperatoru un piespiedu ventilācijas sistēmām, kas šīs problēmas ar gaisa mitrumu atrisinās.
Baidoties no metāla jumta kondensāta veidošanās, zem tā iestrādā kādu plastikāta audumu, lai gan, ja ēkā ir tikai aukstie bēniņi, tiem būtu jāvēdinās ideāli pašiem, ja vien tiek atstātas ventilācijas žalūzijas, kas ļauj gaisam brīvi mainīties.
Variantā, kad tiek izmantots jumtastāvs un jāveido siltinājums starp spārēm, daudz drošāk ir izveidot melno jumtu uz dēļu klāja, kas veidots ar 5cm spraugām, pārklājot to ar jumta papi. Dēļu klājs nodrošina papei stabilu atbalstu, kā arī nākotnē atbalstu siltinājuma izveidē. Šāds jumts var kalpot arī pāris gadus, kamēr uzliek īsto jumta segumu, ja reiz būvniecības normatīvs dzīvojamai mājai pieļauj to būvēt 8 gadus. Šādā gadījumā ēka kalpos labi, tajā pat laikā tajā nebūs iestrādāts neviens kvadrātmetrs plēves. Atrast racionālāko, labāko risinājumu pie aktīvas mediālās programmēšanas var kļūt process ļoti sarežģīts, jo pragmatiski vadoties no visiem ieteikumiem var zaudēt savas zemapziņas un intuīcijas sniegtos padomus un tajos bieži vien vairāk neieklausīties. Jo blīvā mediju darbība izdara savu, un cilvēks ir nedaudz pakļāvies tendencēm kuras nosaka tikai būvmateriālu ražotāji savas peļņas interesēs. Kas ar savu produktu iespiežas arī būvniecības jomā.
P.S. Absurds B būvvaldē – izsniedzot projektēšanas nosacījumus privātmājai liek ierīkot savā teritorijā bioloģisko attīrīšanas iekārtu, un tikai pēc tās pieslēgties pie centrālās kanalizācijas sistēmas. Ja visos zemes gabalos parādīsies bioloģisko attīrīšanas ierīču gaisa izvadi, kas atradīsies vairumā gadījumu gar ielas pusi, iztēlojieties, kāds īpašs aromāts raksturos šo konkrēto ielu un ciematu. Ko šādā gadījumā dara centrālās attīrīšanas iekārtas – jautājums jāuzdod būvvaldei.
Saulainu būvniecību!!!
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 