Atzīmējot arhitekta Leonharda Liepas 100 gadus 1. aprīlī notika pasākums Academia Petrina.


Imants Lancmanis stāstīja par sadarbību no 1972. līdz 1991. gadam Rundāles pils restaurācijā ar Leonhardu Liepu. (Mana līdzdalība no 1981. gada līdz 1990. gadam). Šķirstot 3. sējumu par Rundāles pils restaurāciju vēlos piebilst par dažiem ar to saistītiem notikumiem. Parka projekta autori no “Ģipro Teatr” Vasīlijs Savkovs un Ksenija Agapova izstrādāja 1976. gadā izcilu projektu parka ansambļa atjaunošanai, ko redzam arī pievienotajā perspektīvē. Amizantāks gadījums ir par centrālo baseinu ar strūklaku, kur “Ģipro Teatr” inženieris 28 metru diametra baseinam (basketbola laukuma garums 26m) paredzēja zem tā izveidot 2m augstu komunikāciju gaiteni ar centrā esošās strūklakas atbilstošu sūkņu telpu. Tā kā pazemes ejas, kas savienotu savstarpēji staļļus dēļ augstā gruntsūdeņa jau tika atliktas, arī šajā projektā uzskatīja par nepieciešamu piedāvāt citu risinājumu. Piesaistot Carnikavas inženierus Daini Mūsiņu un Juri Gaili, kas izprojektēja sūkņus ārpus baseina perimetra un eksperimentālā ceļā pārliecinājās par vajadzīgajiem strūklu plūsmas diametriem. Baseina realizācija, kā redzam pie pievienotā attēla notika tikai 2007. gadā. Līdz tam zālītē no 1985. gada stāvēja baseina apmales izgatavotas no Sāremas porcelāna. Tāpēc projektējot Bauskas pils zelmeni viegli varējām atrast vajadzīgo izpildītāju fialu un volūtu izgatavošanai no šī paša Sāremas dolomīta.
Astoņdesmitajos gados izstrādāju dārznieka mājas rekonstrukcijas projektu, kurā esošo telpu ar maizes krāsni domāju pielāgot kā parka darbinieku atpūtas telpu. Šobrīd pētot grāmatu, izlasīju, ka dēļ ekspozīcijas telpu izveides, dārznieka ģimenei būvētā maizes krāsns ir likvidēta, kaut tā varēja būt kā darbojošs eksponāts lielajai parka nodaļas ģimenei. Varbūt nākotnē izdosies to atjaunot.
Par Rundāles pils restaurāciju varat iepazīties pievienotajā Leonharda Liepas atskaitē:
Rundāles pils restaurācijas atskaite (1972.-1991.)





pamatojot vienu vai otru risinājumu, tur pievienoti arī mani rasējumi balkoniem, kamīnam, kas veikti balstoties uz zondāžām, kuras veicām kopā ar Leopoldu Mārci Kļaviņu.

(Internetā redzot Rīgas pils interjerus, vēlos lasīt autora atskaites par pils restaurāciju, jo viduslaiku interjeros redzami melni laternu stabi. Vai tie izteic uzskatu – vecs un īsts (autentisks interjers) tam pretī “jauni un skaisti” stabi līdzsvaram.) Staļļos 1997. gadā bija Lestenes baznīcas iekārtas, 2019. gadā Ziemupes baznīcas altāris, Griezes baznīcas kancele, Salgales baznīcas skulptūras, kopā izveido Rundāles svētās ģimenes kapellu. Atļaujos nobeigt ar vārdiem Soli Deo Gloria.









arhitekts Valdis Liepa.