Korbizjē – “precizējiet apbūves laukumu Rošonas kapelai”

Šoreiz daži vārdi veltīti Jelgavas novada būvvaldē, kura vienam projektam bija atsūtījusi sekojošu tekstu: “[5.] Saimniecības ēkas jumta pārkare ieejas daļā ir vairāk kā 1.5m, kas nozīmē, ka tā tiek definēta kā nojume. Koriģēt telpu eksplikāciju un ēkas kopējo telpas platību; izvērtēt, vai ēka ir 1. grupas būve.”

Vai šī ir nojume vai tikai ieejas lievenis – un lievenis kā tāds – piederīgs pie ēkas lai pasargātu ārdurvis no lieka mitruma un arī cilvēku iznākot pa tām. Būvvaldes ieskatā lievenis var būt 1,49m platumā, un tad tā neskaitās nojume, bet ja ir 1,50m tad šī jau ir nojumes kategorijā ietilpstoša platība. Tāpēc ieskatam pievienoju Kārļa Skalbes dzimto māju “Incēni”, kur tika nomērīts precīzi pēc lietus noteces strīpas – 1,70m plats ieejas lievenis – no pamatiem līdz lietus ūdens kontūrai. Kāpēc šāds lievenis jādefinē par nojumi – kā uzskata Jelgavas novada būvvalde – mums nav skaidrs.

Līdzīgi varētu jautāt arī Korbizjē – par savu Rošonas kapelu, kur visu arhitektūru veido izteksmīgās jumta konstrukcijas ar plašajām pārkarēm pāri ārsienām. Kāpēc tās būtu jāieskaita apbūves platībā – nav izskaidrojams parastam ikdienas būvētājam.

Latviešiem ir teiciens – “kas vēju sēj – tas vētru pļauj”. Vai ir jārīko vētra ūdensglāzē – jautājums ir aktuāls.

Pielikumā attēli ar Incēnu māju un tās veidoto lieveni ēkas ieejas daļā 1,70m platumā. Pie tam – ēkas durvis vērās uz iekšpusi, arī ar domu, lai vējš tās nedauzītu un šādi vēl vairāk būtu pasargātas no nokrišņiem.