Liriska atkāpe
Mans tēvs Leonhards Liepa, kopā ar savu kursu, (arī Modri Ģelzi) arhitekta izglītību ieguva 1955. gadā mācoties LU 6 gadus, galvenā ēkā, bēniņu darbnīcās. Un vakaros aizsoļoja līdz operai, kļūstot par statistu vai koristu kādā izrādē.
RPI laikos sākotnēji arhitekti mācījās Vecrīgā, Krāmu ielā 4, (kur tagad – Lido ēstuve).
Kad es iestājos 1976. gadā, jau otro gadu mācības notika Ķīpsalā, Āzenes ielā 16. Celtniecības fakultātes 4. un 5. stāvā. Piecus gadus ar sešām dienām nedēļā.
Meita Ieva par arhitekti kļuva jau bijušajā Ķīpsalas vēderā, kuram klāt piebūvētie jaunie stāvi izveidoja to par arhitektūras fakultāti. Mācības aizņem 4 + 2 gadi, ar dažām dienām nedēļā.
Pieminot Jāni Krastiņu (visu Rīgas arhitektu pārzinātāju) un Juri Vasiļjevu, kurš vadīja metodisko padomi par restaurācijas jautājumiem arī Rundāles un Bauskas pilīs, redzam šodien izteiktu guru iztrūkumu. Birža ir kļuvusi par izstāžu zāli un koncertzāli, savukārt Lielās Ģildes ēkā iespējams nākotnē tirgotāji pirks akcijas un mainīsies ar pastmarkām. Tikai tāpēc, ka gribējās radīt kaut ko savādāku.
Šodien LAS (Latvijas Arhitektu savienības) daiļavas, par “samērīgu un taisnīgu atlīdzību” (citāts – O. Henrijs) – organizē ekskursijas un sarunas par un ap arhitektūru, viss – kvalifikācijas paaugstināšanai. Līdz ar to, var teikt, viss plūst un mainās, kāda virsaiša uzraudzībā. Līdzīgi kā pasakā, gulbis, līdaka un vēzis – katrs velk vezumu savā virzienā. Kādreiz LAS bēniņu telpās varēja apmeklēt zīmēšanas studiju ar modeli un profesionālu pasniedzēju, divreiz nedēļā, atvērta visiem interesentiem.
Mūžīgais students vēl nav ieguvis sertifikātu – ir tikai Dāvids, kura tēvam Mikelandželo nupat nosvinējām 550 gadus. Vēro visus jaunajās telpās ar iekšēju smaidu gatavojot sevi kāda sertifikāta iegūšanai.
Lai mums visiem labi klājās!!!
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 