Dakstiņu jumta seguma izmaksas nerēķinot darbaspēku ir apmēram tādas pat kā skārdam, par to pārliecinājos abus jumta segumus iztāmējot ar jumta materiālu tirgotāju palīdzību. Tā nu domāju, ka darbaspēks man ir, ja vien pāragri neuznāks ziemas miegs, tad kāpēc gan nelikt betona dakstiņus?
Sāku ar jumta konstrukciju stiprināšanu – blakus kopturiem tika pienagloti vēl papildu 10(h)x20cm kopturi, ar papildus balsta statņiem, un papildus stabiem arī pirmajā stāvā, pēc aprēķiniem ir krietna rezerve. Visi jumta dakstiņi kopā sver ap 8 tonnām, jeb pie 40 kilogramiem kvadrātmetrā:) Lai gan – ja jumta konstrukcija tiek rēķināta korekti, iekļaujot vēja un sniega slodzi, tad dakstiņu slodze ir salīdzinoši neliela. Kad jumts nostiprināts, jāsagatavo latojums. Veco ruberoīdu nost neņemu, tā vienīgais mīnuss – tvaiku necaurlaidība, kas kļūs svarīga pie jumta stāva siltināšanas, tiks vēlāk atrisināta ar ventilācijas spraugu virs siltinājuma. Citu šķēršļu ruberoīda saglabāšanā nav.
Tiek dubultots vertikālais latojums, nolīmeņots horizontālais latojums jumta korē. Attālums no jumta kores līdz jumta pārkares malai jāizmēra, un jāsalāgo ar dakstiņu rindu skaitu. Tad no jumta kores izmantojot šablonu – ar flomasteru nomarķētu mērlenti – jāatzīmē vieta katrai horizontālajai latai uz katras vertikālās latas:) tas veicas samērā ātri. Tad virzienā no apakšas uz augšu var naglot klāt horizontālo latojumu, reizē pa to var ērti kāpelēt.
Pirmā dakstiņu izmēģinājuma rinda, lai ir droši redzams, ka latojums ir pareizs.
Te redzamas pieaudzētās jumta pārkares, gan jumta galos, gan apakšējā malā. Pārkares vajadzīgas lai vēlāk varētu atļauties ēku siltināt ar salmu ķīpām, zāģu skaidām, vai kautko citu tikpat interesantu un biezā slānī, 40-50cm vēl klāt esošajam 30cm gāzbetona mūrim. Šeit ideja ir tāda, ka aizraujošāk ir vienreiz padarboties ar siltināšanu, nekā katru gadu darboties ar malkas gādāšanu – šādai sienai siltumpretestības koeficients r>12 kas ir pat siltāks, kā Norvēģu pasīvajām mājām. Lv būvnormatīvi pieprasa r=4, bet 30cm biezam gāzbetonam ir nepilni 4.
Dakstiņus vēlams sanest augšā uz jumta gan tādēļ lai ērtāk strādāt, gan arī lai jumts tiktu noslogots vienmērīgi no abām pusēm, pretējā gadījumā nav iespējams apsolīt jumta nesagāzšanos.
Lēnāk sokas ar satekņu vietām, betona dakstiņi jāzāģē ar fleksi un bieži vien jāstiprina ar dakstiņu knaģveida stiprinājumiem, tākā skrūves cauruma vieta dakstiem ir nofleksēta. Skārds ir parasts cinkotais skārds no būvmateriālu veikala, sākumā ir uzkrītoši spīdīgs, bet ar laiku paliks pelēks, un neizcelsies uz dakstiņu fona. Skaistāk būtu ņemt pelēki krāsotu skārdu, bet tas vairs neatbilst manam mazbudžeta sapnim par jumtu:)a
Kad ir tikts aiz izbūves, tad dakstiņu likšana sokas daudz ātrāk, un varbūt pat vieglāk kā skārda segums, jo nav jānostaipās ar milzu skārda plātnēm, utml. šeit var ērti tupēt uz latojuma un tik kabināt dakstiņu pēc dakstiņa, raiti un viegli. Protams dakstiņu uznešana augšā uz jumta (un pa ļodzīgām kāpnēm) ir darba grūtākā daļa.
Izmantoju dakstiņu ražotāju piedāvātās metāla kāpnes, un metāla turētājus laipai skursteņa apsekošanai, un laipu uzbūvēju arī tālāk gar jumta kori, lai tur var uzkāpt un pasēdēt.
Trešā daļa – jumta stāva izbūve
Attēli:
un tālāk – vienkāršu, ekonomisku kāpņu izveide:
Attēli:
Būvniecības procesa pirmssākumi – pirmajā daļā – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/
Būvniecības procesa turpinājums seko trešajā daļā – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-3-dala/
un jaunākās šīs mājas bildes, ceturtā daļa – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-4-dala/
Veiksmīgu izdošanos!!!
BUILDART.LV 
Sveiki!
Gribētos zināt, kādas aptuvenās izmaksas uz visu projektu un vai būs iespējams redzēt arī cik tālu darbi ritējuši pa šo laiku!
Ar ko siltināta ēka no āras … utml…?
Lai veicas! 😉
PatīkPatīk
Sveiki!
šai ēkai kopējās materiālu izmaksas ir ap 14 000 Ls.
no ārpuses ēka nav siltināta, arī tāpat ziemās var dzīvot samērā komfortabli. paredzams to siltināt ar ~10-15cm beramu materiālu – skaidām vai taml, vēja izolācija un dēļu apšuvums. Vislielākie siltuma zudumi ēkām ir dēļ neblīvuma – spraugām, ja spraugu nav, tad sienu biezums jau ir krietni maznozīmīgāks siltumzudumu iemesls, turklāt tad vēl salīdzinot ar sienām – lielākā daļa siltuma zūd caur logiem/durvīm. Lai gan šai ēkai logiem ir 3 stiklu paketes (2 gaisa šķirkārtas) kas ir gandrīz 2x siltāk par parastiem pakešu logiem.
Jums tāpat! paldies!
PatīkPatīk
Ne šai, ne iepriekšējai nesapratu – kā tiek siltināts jumts? Vai kā tiek domāts to siltināt?
PatīkPatīk
Jumtu paredzēts siltināt izmantojot vēja izolāciju un zāģskaidu un kaļķa maisījumu.
PatīkPatīk
Ēveļskaidu
PatīkPatīk
Labdien! Cik maksā šīs mājas projekts? Kā arī kādas ir projektu cenas citām ekonomiskajām mājām?
PatīkPatīk
Sveiki, pāris tehniski jautājumi.
Skatos jumta latojumu – jautajums, vai tas apstrādāts ar antiseptiķi un antipirēnu? . Tagad, ja nemaldos tā ir obligāta prasība veidojot jumta kontrukcijas.
Par sienām- skatos no iekšpuses vai nu špaktelētas vai apmestas. Kāda ir ārsienu apdare?
Plānoju būvēt sienas no Gāzbetona b=400mm- vai tiešām iespējams iztikt bez siltumizolācijas un iegūt blīvu konstrukciju, to tikai apmetot, kas ziemā Latvijas klimatā nesagādās galvassāpes?
PatīkPatīk
Labdien!
Teorētiski katram no materiāliem ir savs labums un vērtība, kādēļ tos ražo un pielieto, praktiski – ne tikai Brīvdabas Muzejā, bet arī daudzviet Latvijā ir atrodamas ēkas kas pārdzīvojušas gadsimtus, un saprotams, nav apstrādātas ar antiseptiķiem un antipirēniem. Drošs no kaitēkļiem koks būs tad, ja būs sausumā – ja ēkas jumts būs vesels. Drošība no uguns – simtprocentīgu drošību var iegūt būvējot vienīgi no pilnīgi nedegošiem materiāliem, kas stipri ierobežo materiālu izvēli, kā arī mājas interjeram, mēbelēm jābūt nedegošām. Piemēram, pagrabtelpa, ar metāla plauktiem un augļiem, dārzeņiem ar augstu ūdens sastāva procentu ir ļoti ugunsdroša. Jāatrod kaut kāds sev pieņemams, veselīgs kompromiss starp pārlieku viegli uzliesmojošu māju un pilnībā nedegošu 🙂
par apdari – iekštelpās ir nobeiguma špaktele, pārsvarā nekrāsota, balta. Ārsienas – fasādēs paredzam koka dēļu apšuvumu, var izmantot arī cementa/kaļķa javas apmetumu, vai apmetumu uz sieta virs akmensvates.
lai Jums raženi sokas!
PatīkPatīk
P.S. Aprēķini un pieredze rāda, ka ēku lielākie siltuma zudumi nav caur sienām, bet gan caur ventilāciju, spraugām, pārsegumiem, bēniņiem, logiem un durvīm, dažādām salaiduma vietām. Tādēļ iesakam paredzēt siltus, kvalitatīvus logus ar trijkārša stikla paketēm, sienu papildus siltināšnai atvēlot otršķirīgu lomu.
lai sokas!
PatīkPatīk
Labdien,
Jau vairakkart esmu pamanijis, ka savos eku projektos izmantojat risinajumu, kad jumta kresla bruses, kas novietotas bloka atstatuma no loga ailes (~20cm) tiek ievaditas mansarda istabas. Bruses griestos izskatas tiesam labi, bet nemot vera, ka arsienas un bruses salaiduma vieta, spriezot pec atteliem, nav ipasi siltinata, velos precizet- vai saliaduma vieta (skirba) starp bloku un koka brusi neveido butisku siltuma tiltu? Ka jus esat siltinajusi vai blivejushi so salaiduma vietu savas nama konstrukcija un ko par so vietu ir radijusi termokamera (gan jau kads attels trapija ari tur)? Paldies jau ieprieks un veiksmigu jauno 2020to!
PatīkPatīk
Labdien!
Paldies, lai Jums arī veiksmīgs un priecīgs gads!
Aukstuma tiltu savienojuma vietā nav, jo abi materiāli ir silti un ir pietiekamā biezumā, atliek vien noblīvēt gaisa plūsmu, jo, protams, vējš labprāt izmanto katru spraudziņu lai māju atdzesētu.
lai raženi sokas!
PatīkPatīk