Vēja ģeneratora masts izgatavots no tērauda caurulēm, metinot kopā vairākas, garenvirzienā, masta kopējais garums 12,20m. Resnākās caurules – 11cm diam, tievākā augšgalā – 5cm. Pie masta piemetināti pakāpieni lai ērti varētu uzkāpt un pamielot acis ar Zemgales līdzenumu ainavu:)
Masta celšanā izmantota vinča, kas lai arī veca, paštaisīta, un ar saviem niķiem un trūkumiem, tomēr iztuŗēja godam. Masts tika gabalu pēc gabala celts, un nostiprināts ar štropi, lai kautkā trūkšanas gadījumā tam nebūtu iespējas krist pārāk zemu. Celšana notiek tīri jauki, bet lēni, viens cilvēks tin vinču un pārsien drošības sējumu, ik pa laikam, otrs ar garu šņori atvelk mastu maķenīt nost no ēkas, lai ceļot tas nerīvētos gar jumta malas dakstiņiem. Jo vertikālāks masts kļūst, jo vieglāks, un vieglāk to kustināt, un virzīt, līdz tam paredzētajai vietai kronšteina galā.
Masts stiprināts pie ēkas jumta spāru kopturiem, ar metāla kronšteina palīdzību (neiedomājos, ka tā metināšana prasīs ~6 darbastundas), kronšteinam galā atrodas 2 gumijas bukses, lai vibrācija no vēja ģeneratora caur mastu neiekustinātu ēkas jumta konstrukcijas, un vēja ģeneratora darbība būtu klusa.
Augšā uz masta ir krietni bailīga sajūta, ēkas jumta kore – 8m, masta gals – 12m, tātad vēl aptuveni 4 metri virs ēkas, plāns ir uzmest plecā vēja ģeneratoru (ķīnā ražotu 400w modeli) un stiept līdz augšai, kur tas stiprināsies ar savu oriģinālo uzmavu uz 5cm caurules/masta gala. Par to domājot jau tagad ir dūša papēžos, nebiju domājis, ka tērauda caurules var tik slaidi un plastiski locīties/liekties, līdz ar ko augšgals krietni šūpojas, vismaz kopā ar manu ~99kg ķermeņa svaru:) Kā šis pasākums būs noticis – par to nākošajā ierakstā, ja ieraksts būs, tas nozīmē, ka viss izdevies laimīgi un veselīgi:)
Tālāk bildes no procesa un gatavās konstrukcijas:
PS – varbūt ir ierosinājumi skaistam masta dekoratīvajam krāsojumam?
BUILDART.LV 
Sveiki!
Neesmu jaunākajās galerijās vairs redzējis šādu vēja ģeneratoru un mastu. Vai notika plānu maiņa attiecībā uz vēja ģeneratoru?
PatīkPatīk
Labdien! Jā, var teikt, ka mainījās plāni, kopumā biju izgatavojis savus četrus dažādus vēja ģeneratorus, un jāatzīst, ka tā ir vesela zinātne, un ar to vēl bija par maz, lai nonāktu līdz ideālajam vēja ģeneratoram, uz jaunbūvētā masta kādu laiku padarbojās viens rūpnieciski ražots vēja ģenerators, bet ar visu to, ka masta stiprinajumos pie ēkas tika izmantoti vibracijas absorbejoši stiprinājumi, no vieglā auto motora elastīgajiem balstiem, tomēr, diezgan ievērojams troksnis izplatijās pa ēkas konstrukcijām, savukārt konkrētā modeļa aparāta ražīgums bija gandrīz nulle vidējos apstākļos, atskaitot vētru, kuras, saprotams, ir reti. Pieredzot to, ka vētras laikā tika izpostīts viens pat visai cienījama ražotāja gatavots vējģenis ko uzstādiju cita īpašnieka saimniecībā Kurzemes pusē, secināju, ka tik viegli tā vēja enerģija negrib doties rokās, un ir vai nu jāvelta vel laiks un darbs konstruējot, vai jāmet miers. Paralēli eksperimentējot arī ar saules enerģiju, bija iespējams salīdzināt šos enerģiju iegūšanas veidus, un vējģenerators krietni atpalika no saules, ļoti daudzu apsvērumu un parametru dēļ. Jau tas vien senais joks, par vēja ģeneratoru, kurš vētras laikā iet bojā pats, un krisdams kopā ar augsto mastu vēl spēj izpostīt lejā uzstādītās saules baterijas, un citas vērtīgas lietas, ir pietiekams iemesls no taa atteikties. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka lielākā daļa (pat 90%) no Latvijā atrodamajiem mājsaimniecību vējģeņiem grozās vien smukuma pēc, un visdažādāko iemeslu dēļ reālu enerģiju cilvēki no tiem nesaņem. Ar retiem izņēmumiem, kur vai nu novietojums ainavā ir izcili veiksmīgs, vai nu vējģeņa konstruētājs ir bijis ģeniāls inženieris, var būt iegūstama reāla jēga no šiem aparātiem. Nopērkamie aparāti, lai ari formāli dažādas pretvētru uc drošības ir atrisinātas, tās tomer ir nepilnīgi vai nekvalitatīvi izveidotas, dēļ kā risks ir pastāvīgi, nu un arī jau visiem zināmā lietderība pie vidējā vēja ātruma, tiem ir praktiski nekāda.
Rezumējot varu teikt, ka hobijs ir ļoti aizraujošs, daudz ko var iemācīties, un daudz kas vēl ir jāmācās arī pēc pirmo aparātu uzbūvēšanas, tas ir tehnisks izaicinājums, kas prasa radošu pieeju, saprātu, prasmes utt, bet, prasa ari daudz laika un darba, un katra cilvēka dzīves apstākļos, biežāk gadās atrast vai nu aizraujošākas brīvā laika nodarbes, vai nu ari iztikt pavisam bez tām, jo laiks vairāk vai mazāk vienmēr ir deficīts, starp darbiem, ģimeni u.c. prioritātēm un šādai iekārtai kas negarantē labus rezultātus, labu enerģijas ienākumu, bet toties, prasa resursus un apdraud dzīvības un mantu – retais šādu hobiju var, un grib atļauties 🙂
Papildināšu ar atkāpi par sūdzībām par laika trūkumu – nezinu nosaukt domugraudam autoru, bet tas ir sekojošs: cilvēki mēdz sūdzēties par naudas trūkumu, bet nesūdzās par prāta trūkumu! Vai sūdzās par laika trūkumu, un uzskata, ka lai nu kas, bet gudrība gan netrūkst. Jāaizdomājas gan par pretējo, jo loģiski, ka ja vien būtu pietiekama gudrība, tad ari naudas pietiekamību spētu atrisināt, tas pats ar laiku, laika apsaimniekošanu un orientēšanos laikā – ar gudrības palīdzību noteikti, ka var visu sakārtot tā, lai laika ir pietiekami, vismaz tām lietām, kas ir svarīgas vai interesantas.
Tākā, ir ko padomāt, ja Jums interesē vējģeņi, ļoti jauki, interesējieties, bet ja Jums nepiecieshama elektrība izdzīvošanai apstākļos kur nav pieslēgums centralizētiem tīkliem – rēķinieties ar dažu tūkstošu naudas veltījumu saules bateriju un saistīto iekārtu ieviešanai, un varēsiet dzīvot, lietot internetu, sūknēt ūdeni, darbinat apkures iekārtas utt utt. Laika gaitā, papildinot vēl ar pāris tūkstošu ieguldijumu, komforts kļūs jau līdzīgs kā ar pastāvīgu pieslēgumu el tīkliem.
Tehnoloģiias ir attīstījušās ļoti vareni, palīdzot cilvēkiem saimniekošanā, piemēram, ari labu litija jonu bateriju akumumatoru var iegadaties, un salodēt, par nepilniem 200 eiro – 1kwh ietilpību, kas nepavisam nav slikti, protams, apejoties ar litiju pareizi, nenokaujot to pirmajā dienā ( ko ļoti viegli izdarīt, īpaši ar vēja ģeneratora palīdzību 🙂 lādējot un tērējot to pareizi. Kā ir pareizi – litija akumulatoriem ilgs mūžs ir pie saudzīgas lietošanas – lādējot samērīgā tempā, nesteidzoties, nepielādējot pārāk pilnu – labak nepilnu, ne vairāk kā 90%, neizlādējot pārāk tukšu – es ieteiktu ne tukšāku par 20-30%, un neizlādējot pārmēru lielā tempā, ar pārmērīgu strāvu. Vēlams arī nekarsēt un nesaldēt šīs baterijas, un ilgstoši atstājot – neatstāt pilnas, bet glabāšanas spriegumā. Mazliet atgādina apiešanos kā ar jēlu olu, bet pie pareizi uzbūvētas sistēmas, tas notiek automatiski, nedomājot līdzi, un, šādi lietojot tas var kalpot krietni krietni ilgi un labi, pat ilgāk, kā to garantētu ražotājs.
Tehnikas attīstība, ir, iespējams, savā zelta laikmetā, un visi varētu dzīvot zaļi, bet, ir kaut kādas citas lietas, vājie punkti, kas nav atrisināti, ko mums vēl jāmācās saprast un apgūt, jo, piemēram, tehnikas progress vien neglābj mūs no citām likstām, kā piemēram, “visiem zināmā globālā sērga” (2020-2021), un, varbūt pat ideālā vējģeneratora izgudrošana un konstruēšana nemaz nav tas svētīgākais vai vērtīgākais atklājums, iespējams, mums ir priekšā smalkākas un grūtākas problēmas, ko būtu jāatrisina.
Veiksīgu Jūsu radošo ieceru īstenošanos!!!
Vienmēr laipni lūgti izteikties komentāru sadaļā, atbildam visiem, un priecājamies, ja ir interesanti jautājumi un komunikācija!
PatīkPatīk