“Kurš neko nezina – tas nevienu nemīl,
Kurš neko neprot – tas neko nesaprot,
Kurš neko nesaprot – tas arī nav neko vērts.
Turpretim tas, kurš saprot, tas arī mīl, skatās un redz.
Jo lielāka gudrība, jo vairāk mīlestības.
Tam, kurā mīt pārliecība, ka visas ogas nobriest zemeņu laikā
nav nekādas jausmas par vīnogām.”
(Paracelzs)
Mēs bieži demonstrējam savas profesionālās zināšanas spilgtinot tās ar dažādiem svešvārdiem – piemēram arhitekti – “ergonomika”, “insolācija”, “hermētika” u.c. Līdzīgi ainavu arhitekti, ārsti latīniski apzīmē Jums interesējošos jēdzienus, it kā visi klienti pārvaldītu latīņu valodu. Katram no mums ir vēlme dialogā sevi raksturot kā zinošu speciālistu, vai tas reizē varētu nozīmēt arī viedumu? Jo savas zināšanas nesaistot kopā ar citiem esības, morāles, ētikas aspektiem, šīs atbildes no tīri profesionālā viedokļa diez vai var dot ideālo vai īsto risinājumu.
Mēs realizējot savu klientu ieceres projektos mēģinam radīt to sapņu māju, kas ir objektīva, ievērojot vēlmes, vajadzības un iespējas. Projektējot konkrētās ēkas iznāk laipot starp plānošanas uzdevuma nosacījumiem, kas pieprasa, piemēram, ēkas novietošanu paralēli ielai, turpretim saskaņā ar āderu tīklojumiem šīs kopsakarības starp zemes starojumu un cilvēka veselību netiek ievērotas. Jau 10-11. gs. apmetnē Āraišu Ezerpilī, ēkas novietoja saistībā ar cilvēka veselībai labvēlīgu novietojumu āderu tīklā.
Pavasara ierosmei un drosmei iesākt savu sapņu realizāciju Luīzes Heijas domas:
“Pasaulē visa kā ir diezgan. Tā to vien gaida, lai Jūs beidzot izlemtu iepazīt tās neizsmeļamās bagātības. Naudas ir krietni vairāk nekā Jūs varat iztērēt. Cilvēku – daudz vairāk nekā Jūs savā dzīvē esat sastapuši. Prieka – vairāk nekā Jūs varat iedomāties.
Ja Jūs tam noticēsiet, tad Jums būs viss ko vēlaties.”
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 