Šajos vārdos lai izskan ieteikums kolēģiem, kas sevi postulē kā ideālas lauku sētas autorus. Vai viss ir tik korekti attiecībā pret ēkas īpašnieku – atļaušos teikt sekojošo – izvērtējot ne tikai eko-arhitektūras aspektus, bet, ja būtu iedziļinājušies arī bio-arhitektūrā, rezultāts būtu cits. Lai pamatotu savus vārdus, pievienoju uguns un ūdens āderu pētījumu plānu jaunbūvētajai ēkai. Kā redzams, guļvietas bieži atrodas ūdens un uguns āderu joslās. Savukārt senči turpat netālu būvētās ēkās etnogrāfiskā muzeja filiālē “Vēveri”, audēju ciematā visas ēkas ir ievietojuši saskaņā ar ūdens un uguns āderu tīklojumu. Arī 115 gadus senā ēka, kas celta “Ezerbricos” atbilst bio-arhitektūras nosacījumiem.
Citāts no raksta Latvijas Būvniecībā, 2017. gada marts-aprīlis:
Stāvu plāni ar āderēm:
Senas dzīvojamās mājas novietojums lauku sētā, saskaņā ar āderu tīklojumu:
Mūsuprāt, būtiski ir ne tikai izvērtēt reljefu, esošo ainavu un ūdenstilpnes, bet arī mēģināt aplūkot, kas slēpjas dziļāk, zem ārēji viendabīgā zaļā mauriņa.
Vai 3D bildes sniegs īpašniekam vajadzīgo mieru atpūšoties, neveicot pirms projektēšanas ūdens un uguns āderu izpēti, lai ēkas plānojumu varētu saistīt saskaņā ar šo tīklojumu?
Atļaušos sev un kolēģiem novēlēt – mūžu dzīvo – mūžu mācies.
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 