- daļa – Uz jauno krastu.
Kā nokļūt uz saulaino tāli – šķiet, līdz šim ir bijuši dažādi ieteikumi. Šobrīd aktīva ir virzība uz zema energopatēriņa ēkām. (Visnotaļ atzinīgi vērtējam vēlmi taupīt energoresursus un mazināt klimata pārmaiņas, kas gan, norvēģu pētnieku skatījumā virzās uz nākamo ledus laikmetu tuvākajos 5000 gados)*. Pamatus zem ēkām paredzot siltināt 0,5m, pārsegumu siltinot paredzot 0,5m un sienu siltinājumu sabiezinot līdz 0,5m – tiek prognozēts, ka mājā neatrodoties līdz 2 nedēļām, iekštelpās saglabāsies temperatūra 12-14 grādu robežās. It kā būtu iespējams vienkārši ar praktisku eksperimentu izgatavot 3x3m izmēra moduli, ar attiecīga biezuma sienām un pētīt šo apjomu, pierādot tā iegūtā siltinājuma efektivitāti. Atliktu kādai institūcijai pasūtīt šo modeli un visi skeptiķi būtu spiesti atzīt savu maldīšanos. Iepriekš, lai pierādītu gāzbetona slikto kvalitāti bija eksperimenti ar koka, keramzītbetona bloku mūra moduļiem, kas tūlīt pēc uzbūvēšanas tika nohermetizēts, neļaujot gāzbetonam izžūt, demonstrējot kādi gan briesmīgi klimatiskie apstākļi ir vērojami gāzbetona būvē. Turpretim koka konstrukciju moduļiem gan tika izmantota sausa koksne. Mērķis bija pierādīt, ka šādai gāzbetona bloku mūra ēkai nav perspektīvas, salīdzinot ar koka statņu ēkām, lai arī tām vajadzīga lielāka pieredze un prasmes, lai tās būvētu pašrocīgi.
Arī šodien lauku mājās tā pat iekštelpās ziemas laikā netika skatīti TV vai laiks pavadīts internetā, un telpās bieži uzturēja “vieglo 15” (<=+15C) temperatūru, jo aktīvi darbojoties, kustoties, vērpjot, aužot, grebjot karotes cilvēkam liekais telpas siltums traucē, tā pat kā šodien sporta zālēs – telpas siltums ir nevis +20C bet krietni mazāks. Un telpā “vieglie 15” bieži vien tika uzturēti tikai ar pavarda iekuršanu (kāds paradokss – laukos malka pilni pakši un meži). Šis mikroklimats +15 grādi tiek uzturēts arī šodien vecajās lauku mājās, ar parasto sienu biezumu, bez lielu energoresursu patērēšanas apkurei. Jāpiezīmē, ka tajā laikā arī mācēja novērtēt ziemas laikā vestes vai puskažociņus, kā nepieciešamus apģērba gabalus, pretstatā šodienas dzīvei T kreklos un šortos visos dzīves gadalaikos. Līdz ar to ir vērts mēģināt jebkuram uz papīra salīdzināt ekonomiskas ēkas ar 20-25cm biezu siltinājumu ar ēkām kam 2x biezāks siltinājums sienu konstrukcijās.
Ne par velti latviešiem ir teiciens – “Svētībiņa, gausībiņa nāc pa logu istabā, lai paēda kas neēdis, lai padzēra kas nedzēris”. Gribas novēlēt – esiet sātīgi saistībā arī ar ēkā iebūvējamo materiālu daudzumu, kāds nepieciešams komfortablai dzīvei.
2. daļa – Sveika Gauja!
Par vecajiem laikiem. Par īpaši taupīgiem saimniekiem un krodziniekiem kādreiz bija teiciens – ka ienākot šo saimnieku mājā vai krogā – gaisa blīvumu salīdzināja ar izteicienu – “ka šeit jau var cirvi pakārt”. Tādā veidā apzīmējot šo telpu īpaši blīvo, nevēdināto gaisu, kurā tikai ienākot un atverot durvis – pēkšņi pret grīdu atsitās cirvis. Latviešu tautai ir daudzi izteicieni, arī citās nozarēs, par īpaši taupīgiem, skopiem saimniekiem, zemniekiem, kas tātad, šai gadījumā mājas apkuri nodrošināja pašu spēkiem ar 100w siltuma atdevi no katra mājas iedzīvotāja, tādā veidā sasniedzot pietiekamo telpas temperatūru. Bet vai tas ir viennozīmīgi drošākais un labākais komforta risinājums – diez vai.
Esiet sātīgi savu vajadzību izvērēšanā! Atcerieties, ka tikai “papīrs panes visu” – visdažādākos aprēķinus, bet dzīve realitātē ir kaut kas cits. Tad jau arī tējai ielietai termosā, pēc nedēļas vajadzētu būt vēl tīri pasiltai.
*. skaidrojums – Norvēģijā nafta iztirgota par 8 triljoniem, kas uz katru iedzīvotāju sadalot sanāk pa vienam miljonam, bet attīstībai tiek tērēti tikai 3% gadā. Kā vietējie secina – izglītības kvalitātē atpaliek no kaimiņvalstīm, izvēloties taupīt līdzekļus neveltot tos attīstībai. Sīkāk skat video filmā –https://youtu.be/GHl8bpKslN4.
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 