Ir izveidots samērā jauns pulciņš( nejaukt ar skautu pulciņu), kurā apvienojušies reģistrēti energoauditori. Kas šobrīd visiem topošo privātmāju īpašniekiem raksta energo slēdzienu. Dzīvojamo ēku bez A+ klases vērtējuma nav ieteicams būvēt, kaut arī tai pat laikā eksistē A B C D klases, (līdzīgi kā klasīšu spēlē). Salīdzinot – joprojām tiek būvētas lielākas vai mazākas metāla piļu konstrukcijas pilsētā ar 15cm biezuma siltumizolāciju un tajās atrodas dažādi sabiedriskie objekti.
Divtūkstošo gadu sākumā Bauroc ražotājs nāca klajā ar piedāvājumu būvēt ēkas no 37,5cm biezuma sienām, kurām nav vajadzīgs nekāds papildus siltinājums pēc toreizējā normatīva. Šobrīd ražotājs piedāvā arī 50cm biezus gāzbetona blokus.
Brīvdabas muzejā mēs sastopam dzīvojamās ēkas ar pavardu pie kura gatavoja ēst un kas sildīja telpu un apgaismei izmantoja skalu gaismu. Bez šaubām, šodien tas nav mūsdienīgs risinājums, un ne mazums cilvēki lasot pie skalu uguns nejutās ļoti optimāli. Jaunākos laikos būvēja virtuvi ar plītsmūrīti un atsevišķu istabu. Arī tas bija pietiekams risinājums nelielai ģimenei.
Paļaujoties energopriesteru spiedienam, var gadīties, ka esat spiests samazināt telpu platības, piemēram, no 10-12 kvadrātmetru guļamistabām, samazināt tās līdz 8 kvadrātmetru izmēram, jo palielinot sienu materiālu ietilpību tās izmaksā dārgāk un budžets nav bezgalīgs, bieži vien. Lai ēku izveidotu bez papildus siltinājuma, tad prasmīgs būvētājs no 20x10x60cm bloka var izveidot 3 strēmeles 6x10x60 ar kurām izveidot logu pieduras un atrisināt ēkas siltuma zudumus caur logu rāmjiem.
Mūsu ieteikums – pirms izvēlēties sekot šobrīd modē esošajam pulciņam, vispirms apsvērt visus ieguvumus vai zaudējumus. Jo jebkura iekārta, arī rekuperators, ir jāapkalpo, viņa darbības laiks nav mūžīgs.
Veļas mašīnām, īpaši labām, ir klase A ar trim plusiņiem, labam dzērienam ir piecas zvaigznītes un no šāda viedokļa vērojot – energo auditoriem ir vēl kur izvērsties.
Putuplastu no taras pārvēršot par būvmateriālu, būtībā tikai var sākties A+ uzplaukums, jo ir radies labs noieta tirgus siltinot visas jaunbūves un esošās ēkas.
Kā labāk dzīvot – galavārds ir jāpieņem Jums, ne Jūsu izvēlētajam energopriesterim.
P.S. Šobrīd laimīgi var justies arhitektūras pieminekļu īpašnieki, jo kopumā tie veido kādus 0.3% būvju, un tāpēc nav izvirzītas prasības par šo ēku siltināšanu. Jo vēsturiskās ēkas, kurās atrodas daudzi muzeji un koncertzāles būtu diezgan grūts pārbaudījums nosiltināt lai tās atbilstu mūsdienu prasībām, un lai tās nezaudētu māksliniecisko kvalitāti.
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 
Vai tas nozīmē, ka siltināt nevajadzētu, nav vērts, tā ir tikai modes prasība?
Šobrīd dzīvoju gāzbetona bloku mājā, jau kuro paaudzi un celta taču saskaņā ar tā laika būvnormatīviem, biezām sienām, gaisa spraugām.
Šoziem ir normāla ziema ar vidējo temperatūru zem -10°. Es labi zinu, cik ātri māja atdziest, kad netiek kurināta pa dienu vai uz nakti. Gribētu siltāku dzīvi ziemā, un tas nav atkarīgs no apkures sistēmas.
PatīkPatīk
Labdien! Paldies par komentāru!
Agrāk celtām ēkām lielākie siltuma zudumi parasti ir dēļ gaisa apmaiņas, caur visdažādākajām spraugām, gar logiem, durvīm, pārseguma salaidumu ar ārsienu, ar jumta plaknēm utt. Tad seko siltuma zudumi caur logu plaknēm, stiklojumu un rāmi, šīs plaknes ir kā aukstuma radiatori – virsmas, kuras aktīvi dzesē telpas gaisu. Gaiss atdziest, un virzās uz leju gar logiem, pie palodzes var just drēgnumu, dēļ šādas apgrieztās konvekcijas, aukstajam gaisam dziestot un veļoties uz leju. Ļoti interesanti ir apsekot dažādas ēkas ar termokameru, esam apsekojuši gan savas pašrocīgi būvētās mājas, gan mūsu klientu būvētās mājas, gan arī dažādas senas, vēsturiskas ēkas. Nākošais siltuma zudums, pēc intensitātes, trešajā vietā – ir griestu plaknes, pārsegumi, ja virs tiem ir aukstie bēniņi, un siltumizolācija ir plāna, piemēram 10cm skaidas ar smiltīm un izdedžiem vai taml, tad šī virsma arī ir kā liels aukstuma radiators – telpu dzesējoša. Vēsturiskām mājām arī pagrīdes bieži ir vēsas, būvētas ar gulšņiem uz smiltīm, bez hidroizolācijas un siltumizolācijas zem grīdas dēļiem, arī ar ventilāciju pagrīdei, kur svilpo ziemā ledains vējš. Un sekojoši, pēdējā vietā pēc siltuma vadīšanas intensitātes ir ārsienas. Atkarībā no konstrukcijas, vēsturiskām ēkām tur mēdz būt gaisa šķirkārtas, stapr iekšējo un ārējo sienas daļu, dažādi nosēdušies siltumizolācijas materiāli, kā piemēram, skaidas, kūdra, izdedži, vai vienkārši spraugas, kā tas bieži ir koka stāvbūvju sienās. Mūsdienu būvmateriāli – 30cm biezuma gāzbetona siena ir ar visai niecīgiem siltuma zudumiem, 40 cm bieza siena – var teikt pavisam neitrāla, nedzesējoša, vēl biezākas sienas veidot ekonomiski ir maz pamata, ja tās kopumā ietekmē tikai mazu daļu siltumzudumu. Tā soli pa solim sakrājas dzesējošās virsmas, lietas, plaknes, kuras iekštelpu gaisu aktīvi atdzesē. Un ar šīm dzesējošajām lietām cīnās apkures sistēma – ar radiatoriem, ar savām karstajām plaknēm un virsmām, kas gaisu silda.
Mūsdienās būvētas mājas parasti ir krieni blīvākas, gaisu necaurlaidīgākas par vēsturiskajām mājām – mūsdienās ir viegli pieejami un izmantojami materiāli, kas ļauj logus un durvis iebūvēt blīvi, bez spraugām, savukārt agrāk spraugas bija ne pārāk cītīgi aizpildītas ar lina, pakulu vīkšķiem, auklām, kaļka maisījumā utml, kas nekad nebija pilnībā blīvi, jo apkārtējam kokam žūstot un briestot, vienmēr atverās sīkas spraudziņas. Mūsdienu blīvā būvniecība pamazām ir nonākusi līdz tam, ka pastāvīga svaigā gaisa pieplūde telpās vairs nenotiek, un tādēļ īpaši blīvām mājām dažādi speciālisti iesaka izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmas, kurām atkal ir savi mīnusi, izdevumi, trokšņi utt. Viena no labām, labas būvniecības prakses metodēm ir izmantot sienu konstrukcijas no tvaikus caurlaidīgiem, porainiem materiāliem, gāzbetons te ir kā labs piemērs, protams, ja sienas nav noklātas ar krāsu, tapešu, līmju, grunšu utt kārtām, kas kalpo kā tvaika barjeras. Labi “elpojoša” poraina siena nodrošina patīkamāku mikroklimatu telpās, nekad gaiss nav pārāk mitrs, drīzāk ziemās – intensīvi jāmitrina, lai nebūtu pārāk sauss, un pastāv viedoklis, ka caur porainiem materiāliem uz āru migrē ne tikai mitrums, bet arī gāzes, kā piemēram CO2, no blīvākas koncentrācijas – iekštelpām, uz mazāk blīvu – uz ārtelpām.
Termokamera plus loģiska domāšana, plus Mī kā palīgs aprēķinos – piemēram, lai saprastu cik vati siltumenerģijas zūd caur virtuves logu kuram ir zināma kvadratūra un temperatūras starpība – iekštelpa/ārtelpa – un liela daļa jautājumu kļūst skaidri. Ārsienu virsmas temperatūru varat salīdzināt ar iekšsienu virsmas temp. tādā veidā redzēsiet, vai ārsiena tiešām aktīvi dzesē gaisu, vai nē, aplūkojiet logus, stiklojumu, stiklam pirms tam jauzlīmē plāns papīrs, vai līmlente, jo atstarojoša virsma maldina infrasarkanā spektra kameru, līdzīgi kā spogulis, un visdrīzāk, nonāksiet pie secinājuma, ka lai arī fasādes šķiet ļoti vienkārši siltināmas – uzliek tik vati, apķepē ar apmetumu un gatavs – tomēr, tas praksē maz ko mainīs kurināmā patēriņa ziņā – ja lielākie siltuma zagļi ir grūtāk apkarojami, spraudziņas, logi, durvis utt. Salīdzinoši lēti un viegli var gan nosiltināt pārsegumu, griestus, bēniņos uzberot cik biezu slāni vien sirds kāro. Logiem var piemontēt klāt vēlvienu stikla slāni, ar līstiņām, pie esošajiem loga rāmjiem, siltumnoturība gandrīz divkāršoties. Logu rāmjus var aplīmēt ar izolējošu slāni. Tas viss galu galā prasa laiku, darbu, arī kādus līdzekļus un izmaksas, un tad var rasties arī jautājums, vai vienkāršāk nav nokurināt papildus malkas kaudzi, kā tik akurāti un punktuāli darboties ar savas mājas siltināšanas darbiem:)
lai Jums raženi sokas!!!
P.S. esošām mājām esam arī urbuši sienās caurumiņus, pūtuši tur montāžas putas, un iepriekš zilie, aukstie pleķi dažu minūšu laikā kļūst oranži – vējš vairs cauri nepūš, un siltinātie sienu fragmenti kļūst silti.
P.S. 2. – Šeit jāpiemin arī pelējums – daudz raksta cilvēki forumos, un sūdzās par pelējumu, kas ir uz dažām telpu sienām, vai aiz skapja, aiz gultas, utt. Viņiem bieži kādi tirgotāji iesaka pirkt dažādas iekārtas – gaisa sausinātājus, ventilatorus, rekuperācijas ventilatorus, vai spec. līdzekļus, ķīmijas, ko smiņķēt uz sienām, kas “nogalina” pelējumu. Tas viss ir skumji, lai neteiktu smieklīgi, jo pelējuma rašanās ir pavisam vienkāršs process – jebkurā istabas gaisā ir mitrums, un tajā ir jābūt mitrumam – cilvēka veselībai – 50-60% robežās kā minimums, un attiecīgi – ja istabā turēsiet rokā no saldētavas izņemtu saldējuma kastīti – tā ātri vien pārklāsies ar sarmu un pēc brīža – ar pilēm, aizvien lielākām, un drīz tās sāks pilēt jau uz grīdas. Pelējums aiz skapjiem, gultām, uz sienām – veidojas tieši tāda pat iemesla dēļ – šīs sienu virsmas ir aukstas. Un pelējuma novēršanai – vienkāršākā metode ir šīs sienas no telpu iekšpuses aplīmēt ar, piemēram, putupolistirola vai akmensvates plāksnēm, 5cm biez. un pārklāt tās ar šo materiālu līmi uz sieta, un tad krāsot, vai špaktelēt, vai aplīmēt ar tapetēm. Tagad skatoties termokamerā redzēsiet, ka sienu virsma ir kļuvusi silta, krietni līdzīga telpas gaisa temperatūrai, un mitruma kondensēšanās uz sienas vairs nenotiek, siena vairs nav un nekad nebūs mitra, un bez mitruma arī pelējumi un sēnes nespēj augt. Vienkārši un efektīvi, un arī ne pārmēru dārgi, risinājums gan dzīvokļiem, gan privātmājām.
Visu gaišu!!!
PatīkPatīk
Liels, liels paldies par izsmeļošo atbildi un papildinājumiem! Tiešām ļoti noderīgi.
Tiku arī pie vienkāršas termokameras, ar ko pastaigāju, paskatījos no ārpuses un iekšpuses. Atradu otrā stāva istabā pie grīdas stūrī ar ārsienu ļoti aukstu vietu. Biju piemirsis par pārseguma sijām, kas balstās sienās, ka tādas arī ir. Tagad sapratu, kas tur varētu būt zem grīdas un sienā, to būs jāsalabo. Un tagad vasaras plānā ir arī kārtīgi nosiltināt bēniņu pārsegumu, šobrīd tur ir tikai parupjš keramzīts nepārāk biezā kārtā. Iepriekš nebiju iedomājies, ka tur aiziet tik liela daļa siltuma.
Paldies! Lai sokas!
PatīkPatīk
Labdien!
Lielākie zudumi, redzēsiet, būs tur kur ir gaisa plūsma, kur trūkst blīvuma, kopā ar gaisu, gaisa apmaiņu pazūd visvairāk siltuma. Ja ēkai ir spraugas, kādas salaiduma vietas, nehermētiskas, tie ir pirmie, lielākie zudumi. Pēc to blīvēšanas jutīsiet jūtamu uzlabojumu, māja lēnāk atdzisīs pa nakti, kamēr nekuras krāsns. Tālāk, nākošie soļi, var būt virs griestu pārseguma, siltumizolācijas sabiezināšana. Tai arī ir pozitīvs efekts, par cik gaiss pie griestiem telpā ir vissiltākais, attiecīgi, vislielākā temperatūras starpība – starp istabas silto gaisu un bēniņu auksto gaisu, un vislielākā temp. starpība nozīmē – vislielākos zudumus. Turpretim, pie grīdas gaiss ir vēsāks, kā arī pagrīde bieži vien ir zemes temperatūrā, +4-6C, attiecīgi šeit temp. starpība ir krietni mazāka, un siltumzudumi – arī mazāki attiecīgi.
lai Jums labi viss izdodas!!!
PatīkPatīk