Kas nepieciešams projektēšanas uzsākšanai?

Ekonomisko māju sadaļā ir apskatāmi realizēti projekti ekonomiskām un ērtām ģimenes mājām, dažas ir uzbūvētas tik tiešām ar rekord-zemām būvizmaksām. Ekonomisku māju projektiem ir kopīgas dažas lietas, kuras skaidrības labad mēģināsim izskaidrot šajā rakstā. Lētas un ekonomiskas mājas būvēšanā jātiek skaidrībā ar sekojošiem jautājumiem:
1) – Skaidrība par savām patiesajām vajadzībām, vēlmēm un iespējām ir atkarīga no šī brīža domām, interesēm, pieredzes un dzīves gaitā mainās. Var padzīvot kādu laiku sīkmājā, lai saprastu ka vajag tomēr lielāku māju, un dzīvojot lielā mājā var sailgoties pēc sīkmājas (seviški ziemas laikā – jo sīkmājai klēpis malkas deva siltumu un omulību vairākām dienām:). Tā arī ir atšķirība starp omulīgu nelielu mājiņu laukos vai reprezentācijas vajadzībām būvētu vērienīgu, plašu, lielai ģimenei piemērotu savrupmāju Mežaparkā – tie ir pretstati ko nav iespējams apvienot vienā būvē. Plānojot savu ģimenes māju, svarīgi ir noskaidrot kopējo cilvēku skaitu kuriem šai mājā būs jādzīvo, te jāuzskaita bērni, vecāki, vecvecāki u.t.t. un noteikti jāparedz katram sava personiskā dzīves telpa – istaba. Jo, kā zināms, piespiedu kopābūšana, kā arī dalāms kopīpašums ir biežākie konfliktu cēloņi, vienkāršākais veids kā to novērst – ir paredzēt iespēju katram cilvēkam dzīvot savu dzīvi, lai arī zem viena jumta. Mājā dzīvojošo cilvēku skaits neizbēgami ilgtermiņā ir mainīgs, piemēram, bērni kļūst pieauguši – un vēlas dzīvot patstāvīgi, kā rezultātā bērnu istabas paliek tukšas. Īpaši retos gadījumos bērni turpina dzīvot vienā mājā ar vecākiem, tomēr tad tiek veikta pārplānošana, optimāli, paredzot katrai ģimenes dzīvesvietai savu ieeju, virtuvi, sanitāro mezglu. Savlaicīgi šādas lietas paredzēt ir grūti, jo gadu gaitā mainās cilvēki un mainās apstākļi, tādēļ varētu ieteikt mājokli veidot drīzāk kompaktu, ar minimālo istabu skaitu, bet, ja paredzēts dzīvot divām un vairāk ģimenēm, tad jau sākotnēji risināt vairāku dzīvokļu, vai dvīņu māju versiju. Kā arī ēku var izbūvēt laika gaitā – piemēram sākotnēji apdzīvot tikai pirmo stāvu, vēlāk siltināt un apdzīvot arī bēniņstāvu.
2) Būvējot pašrocīgi, mājas kvadrātmetra izmaksas var pat iekļauties 80 latos! (skat. rekordmāja) Un nelielu, līdz 120 kvadrātmetru māju, līdz dzīvojamai stadijai, čakli strādājot var uzbūvēt līdz 2 mēnešu laikā (ar nepabeigtu daļu apdares). Protams, izpildoties arī citiem nosacījumiem – ekonomiskai būvēšanai optimāls projekts, būvētāja pieredze (azarts un čaklums arī nav mazsvarīgi:).
3) Arhitekta un būvnieka cieša sadarbība ir pamatā veiksmīgam, racionālam un ekonomiski izdevīgam būves risinājumam. Senajam teicienam – “papīrs pacieš visu” ir taisnība, jo it kā vienkāršas lietas rasējumā var kļūt problemātiskas – tātad dārgas būvniecībā. Kā negatīvu piemēru var minēt tipveida projektus sējumos “Poļu projekti”, “Lietuviešu projekti” u.t.m.l. tur ēku projektu un izskatu dažādībai bieži vien trūkst racionāla pamata. Protams, arī šos projektus var pielāgot zemes gabalam, debespusēm, pasūtītāja vajadzībām un uzbūvēt – bet to konstruktīvie risinājumi u.c. lietas būvizmaksas padara krietni vien lielākas kā ekonomisko māju sadaļā redzamajos piemēros.
4) Projekts – optimizēts lētai būvēšanai. Tas nozīmē, ka būvkonstrukciju mezgli tiek risināti iespējami vienkāršākajā veidā, ēkai nav lieku sarežģījumu, dekoru vai citu nepraktisku elementu. Plānojums ir vienkāršs, racionāls, izsauļots – saistībā ar debesspusēm, veselīgs un draudzīgs cilvēkam – jo ņemts vērā āderu tīkls. Paredzēts izmantot materiālus kuri ir salīdzinoši praktiski un izdevīgi. Šādu projektu piemēri apskatāmi ekonomisko māju sadaļā.
5) Ietaupīšana uz apdares nepabeigtību ir veids kā ievākties un dzīvot jaunbūvētajā ēkā pēc iespējas ātrāk. Ir daudz dažādu apdares sīkumu, kuru nepabeigšana neietekmē un nekaitē ēkas konstruktīvai noturībai un ilgmūžībai, pat apmetums var nebūt steidzami nepieciešams, ja ēkas sienas no nokrišņiem pasargā jumta pārkares. Jumta malu apdare, jeb jumta kārbas, divslīpju jumtam var netikt veidotas vispār, atstājot spāru galus redzamus, šai pat gadījumā, ja pārkares ir pietiekami platas, var iztikt bez notekcaurulēm un renēm, piemērus ar vairāk kā simts gadu vecām ēkām var aplūkot Brīvdabas muzejā. Ēkas ārsienu siltināšanu var veikt vēlāk, piemēram ja ēkas ārsienas ir no 30cm bieza Aeroc gāzbetona bloku mūra, tad ēka ir apdzīvojama arī ziemā, regulāri reizi dienā kurinot malkas kamīnu, protams siltinājums nāktu tikai par labu, bet šeit arī darbs matemātikai – var ņemt vērā siltināšanas izmaksas, kurināmā patēriņa samazinājumu pēc siltināšanas, kurināmā izmaksas, un aprēķināt pēc cik gadiem siltināšana būs “sevi atpelnījusi”. Ja šis laiks ir 3-5 gadi to vēl var uzskatīt par rentablu.
6) Sentēvu metodes, receptes, materiāli. Ir daļa ekoloģisku materiālu – piemēram – siltināšanai koka skaidas (ar nedzēstu kaļķi 1:10), kas izmaksā salīdzinoši lēti, ja darbaspēks ir pašrocīgs, tātad netiek rēķināts. Ir arī materiāli kā niedres, ķērpji, u.c. ko teorētiski var dabā saplūkt par velti cik vien vajag, bet te jāņem vērā darbaspēks un tā ražīgums – ja ēkas siltināšanai vajag 30 kubikmetrus materiāla, un viens cilvēks dienas laikā purvā spēj saplūkt 1 kubikmmetru ķērpju, ņemot vērā darba spēka cenu un transporta izmaksas var tikt skaidrībā par šī materiāla derīgumu būvei.
Lai Jums izdodas uzbūvēt savu sapņu māju!