Āraišu Ezerpils noslēpumi

Āraišu ezerpils, āderu noteikšana
Āraišu ezerpils, āderu noteikšana

Āderu pētijums veikts Āraišu Ezerpils (9-11.gs) blīvajā apbūvē, ne tikai pierāda pārdomātas blīvi apdzīvotas vietas iespēju senajā latgaļu apdzīvotajā teritorijā. Jebkurš interesents brīvajā laikā var apmeklēt šo muzeju un pārbaudīt savas spējas āderu noteikšanā ar konkrēto āderu plānu.

Āraišu ezerpils, āderu noteikšana
Āraišu ezerpils, āderu noteikšana

Vietējais “teritorijas plānotājs” – rīkstnieks spēja maksimāli blīvas apbūves teritorijā radīt katrai mājas iekštelpai pietiekami plašas platības brīvas no āderu ietekmes, tātad katrā šajā nelielajā mājiņā varēja iekārtoties tā laika ģimene.
Arheologs Jānis Apals grāmatā ,,Senie mājokļi Latvija, aprakstot Āraišu ezerpili ir neizpratnē, kāpēc uz apm 700m2 lielās pussalas 4-5 reizes mājokļi pēc ugunsgrēkiem atjaunoti tajās pašās vietās visā 9.-11. gs apmetnes eksistences laikposmā.
Tam pamatojums ir tikai viens ar saviem nelielajiem namiņiem izvēlēties mītnes vietas dzīvei labvēlīgākajās vietās.

Āraišu ezerpils, āderu noteikšana
Āraišu ezerpils, āderu noteikšana

Mājas izmēriem un sadzīves komfortam pieaugot (apvalk dūmenis ēkas centrā) sākot ar 17.-18.gs arī šajās ēkās visas āderes, kas šķērsoja ēkas tika risinātas ar ēkas plānojumu tādā veidā, ka āderes veidoja komunikāciju zonas starp telpām, āderu vietās tika sienā izvietoti logi, līdz ar to jebkurš mājas lietotājs noliekot pie sienas gultu, bet ne zem loga, vienmēr bija pasargāts no āderu ietekmes. Lielas ēkas izprojektēt un atrast tik ideāli brīvu teritoriju no āderēm dabā nav iespējams, tādēļ ēka tiek projektēta saskaņā ar āderu plānu, lai uz āderēm cilvēkiem nebūtu ilgstoši jāuzturās. Savukārt apkures iekārtas uguns āderu krustpunktā darbojās ar labu vilkmi jebkuros laika apstākļos.
Vai dzīvojot tā laika ēkās cilvēkam dzīve nebija garlaicīga un pelāka (bez FM jokiem un ritmiem) tikai ar vēja auriem ēkas pakšos un vilku balsīm nakts stundās? Droši vien, savstarpējā kontaktu uzturēšana vakarēšanas laikā kopīgi sēžot pie viena galda deva dzīves attīstībai daudz lielākus impulsus nekā šodienas cilvēks gūst baudot reklāmas spiedienu un nonākot patēriņa un pārtēriņa drudzī.
Mūsdienu cilvēks bieži nenovērtē tradicionālās vērtības un to pārmantojamības lietderību, jo viņa prāts tiek nepārtraukti piepildīts ar sīkumainības drumslām no masu informācijas (dezinformācijas?) avotiem, zaudējot bieži izpratni par dzīves jēgu, uzdevumiem un mērķiem, līdz ar to arī līksmes mirdzumu acīs un dvēselē.

arhitekts Valdis Liepa.

4 domas par “Āraišu Ezerpils noslēpumi

  1. Atpakaļ ziņojums: Viedums un zināšanas | BUILDART

Atbildēt uz Valdis Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: