Par dzīvi Pilsētā un Laukos

Dabiskais process – Osmoze, kas nodrošina augus ar ūdeni un barības vielām, darbojas tā, ka no mazāk koncentrētas, mazāk sāļa un minerālvielām bagāta ūdens tas plūst cauri šūnu membrānai uz to pusi kur koncentrācija ir lielāka. Augu saknēs sāļu ir vairāk, kā augsnē, līdzarto saknes uzsūc no augsnes ūdeni kopā ar minerālvielām. Kas notiek ja ir otrādi – ja augsne ir pārmēru bagāta – pārmērīgi koncentrētas barības vielas? – Tad augs nonīkst, jo augsne atņem – izsūc ūdeni un barības vielas no saknēm.
Īsāk sakot – vielas – enerģija plūst no mazāk koncentrētām vietām uz turieni, kur koncentrācija ir lielāka. Senais teiciens – “kur ir, tur rodas”.
Tā arī vērojot cilvēku dzīvi dažādās vidēs, var novērot Osmozes principus:
– Ja cilvēka saimniecība ir koncentrētāka, bagātāka par apkārtējo vidi – tad enerģija no apkārtnes plūst pie cilvēka. Un otrādi – ja apkārtējā vide ir koncentrētāka, enerģiskāka par cilvēku – tad lai šajā vidē uzturētos – cilvēkam jātērē papildus resursi, jo apkārtne visu laiku atņem, uzsūc enerģiju.
Dzīvojot pilsētā – enerģija/nauda plūst prom no cilvēka nepārtraukti, katra apstāšanās maksas stāvvietā, uzkoda, apkures rēķini, vakara izklaides, mantiskā statusa un prestiža nodrošināšana utml. “vajadzības” prasa ļoti daudz resursu – pilsētas vide pastāvīgi no cilvēka paņem un prasa līdzekļus, enerģiju. Tā ir pārāk treknā augsne – dažādu kārumu, labumu, ērtību pārsātinājums, kas paņem enerģiju no cilvēka.
Dzīvojot vidē kas ir mazāk bagāta par cilvēku un viņa saimniecību – laukos, cilvēka saimniecība piesaista enerģiju no apkārtnes, šeit enerģija nāk pati, skaists saullēkts uzlādē cilvēku, klusa, tīra daba spēcina, ļauj domām būt rimtām dziļām un rast lietderīgus risinājumus, daba pati dod labumus – peldēšanās ir bezmaksas, kustības svaigā gaisā – bezmaksas, tēja un veselības augi saplūcami pļavā – bezmaksas, apkures nodrošināšanai malkas sagāde – veselīga izkustēšanās. Lērums pozitīvu emociju, veselības, brīva laika – tiek dots no dabas. Ķirbji, kabači u.c. augi aug paši, to ekonomiskā lietderība/efektivitāte ir tūkstošos procentu mērāma – dažu stundu darbs dod maltīti daudzām dienām.
Salīdzinat ar pilsētu, kuras troksnis, netīrība, steiga un drudzis gurdina, atņem spēkus, un skumjais paradokss – lai varētu atpūsties ir jāstrādā vēl vairāk, jo katra atpūta prasa līdzekļus – fitness, kino, izbrauciens pie dabas u.c. Ar vidējo Latvijas pilsētnieka algu tējas paciņas dēļ cilvēkam jāstrādā vesela stunda, kas lauciniekam prasa 20 sekundes – izgāji no mājas un saplūci, vislabāko, svaigāko un veselīgāko. Tā stunda pie stundas, diena pie dienas, kas veltītas lai sasniegtu apšaubāmas vērtības, un paiet visa dzīve, par kuru vērtīgāks nav nekas cits. Cik dienas no darba nedēļas ir jānostrādā tikai tapēc vien lai varētu strādāt un dzīvot pilsētā?
Protams, vienmēr ir izņēmumi – ir gan gaužām vāji cilvēki, kuri ir vājāki par lauku vidi, un tādēļ arī laukos dzīvo ļoti skumji, gan arī cilvēki, kas savu saimniecību pratuši padarīt koncentrētāku un bagātāku par apkārtējo pilsētvidi, un spēj plaukt un zelt dzīvojot pilsētā. Katram pašam jāzin savs mērs un spējas.
 
Lai Jums labi sokas!