Mēs visi piederam vienai galaktikai – mūsu kopīgām mājām.
Titānika pirmais un vienīgais ceļojums notika 1912. gadā, tā laika lielākais kuģis ar kuru tā pirmajā braucienā vēlējās doties daudzi bagāti cilvēki, tomēr vēl šodien neizprotamais zinātnieks Nikola Tesla, vairākus no ceļojuma dalībniekiem aicināja nodot biļetes atpakaļ un atteikties no brauciena.
Kā vēsturē zināms, tikai viena trešā daļa cilvēku izglābās.
Kā Tesla varēja zināt un brīdināt paziņas, no kurienes šī informācija par iespējamo avāriju?
Ja pieņemam vienotā informatīvā lauka eksistenci, tad viss, kas ir bijis, ir un būs ir savstarpēji ļoti nosacīti jēdzieni. Līdzīgi kā zīmējot ceļa perspektīvi, kur ceļa paralēlās malas vizuāli šķiet savienojas tālumā vienā punktā.
Šodien daudzi no mums izmanto internetu, informācija tiek pārraidīta telpā ar raidtorņa palīdzību, vai cilvēks ar savu apziņu pieslēdzoties pie Visuma, var saņemt adekvātu informāciju? Par to cik daudziem tas izdosies nākotnē, mēs šodien nezinām.
Tomēr uzskatīt, ka “tas nevar būt tāpēc, ka tas nevar būt” ir tikpat maldīgi kā dedzinot uz sārta tikai par to, ka vairums vēl tā nedomā, vai nedomā vispār.
Nespēdami zinātniski pierādīt, mūsu senči savas mājas cēla tā, lai ūdens āderes netraucētu, āderu krustpunktos raka akas, un neviens neapšaubīja šo zināšanu noderīgumu. Vai reliģija aicinot cilvēku pārdomāt savas dzīves soļus un programmēt savas darbības nav tas pats, ko mēs šodien apzīmējam ar nerolingvistisko programēšanu?
lai Jums veicas!
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 