Akas zīme, apzīmējumi un āderes

Latvju rakstos iekodētais akas zīmes apzīmējums būtībā izsaka divu ūdens joslu krustpunktu kurā arī ir vēlams veidot aku, lai tā būtu bagāta ar ūdeni. Mūsdienās topogrāfi apzīmē aku ar nosacīto apzīmējumu, to saprotot gan kā grodu aku, gan dziļurbumu. Bez šaubām, dziļurbumam līdzi nāk arī dažādas problēmas – piemaisījumi, dzelzs, sērūdeņradis, kas praktiski ļoti reti novērojams grodu akās, kuru dziļums ikdienā svārstās no 5-10m.
Mūsu novērojumos nav analizētas senās ēkas kā tajās ir ievērots Hartmaņa tīklojums, jo būtībā, grūti ir konstatēt senās ēkās,vai tikai pamtu drupās, kur bijušas novietotas guļvietas, bet arī guļvietas uz krāsnīm atradās ārpus ūdens un uguns āderu krustpunktiem.
Pamatā senajiem latviešiem dzīve noritēja dabā, mājās pavadot vien nakts stundas, ziemā arī dienu, bet kopumā cilvēks pārsvarā savu laiku pavadīja aktīvi kustoties. Tā arī šodien medicīna un zinātne ir vienojusies par kustību nepieciešamību cilvēkam. Kustībā ir dzīvība, un dzīvība ir kustība.

arhitekts Valdis Liepa.