Ikdienā var sastapt vairākus populārus dzīves modeļus – “dzīvo lai ēstu, vai ēd lai dzīvotu”, “”dzīvo lai strādātu, vai strādā lai dzīvotu”, šo principu rezultātus mēs redzam sev apkārt, paveroties uz sevi no malas, arī savas ikdienas attiecības ar darbu, ka tas neatļauj veikt mierīgu, nesasteigtu maltīti, vai tieši pretēji – ka dzīvi veido ēdienreizes.
Par ko jautāt lēdijām un džentlmeņiem nav pieklājīgi – par viņu darba prasmēm un ieņemamiem amatiem. Īsta lēdija dzīvi piepilda ar rūpēm par kādu pārīti dzīvu radību, īsts džentlmenis brokasto Ņujorkā, pusdieno Londonā, vakariņo Parīzē. Šādā veidā veiksmīgi tiek veikts dzīves laika īsināšanas process.
Lēdijas un džentlmeņi dzīvo tālu prom uz salas, līdzās mums sabiedrībā sastopami snobi. Šie cilvēki savu izklaidi neraksturo ar izlasītu grāmatu, klausītu mūziku, pastaigu dabā vai atpūtu dārzā, savas izklaides viņiem organizē citi cilvēki un savā starpā viņi mēģina pārsteigt viens otru ar izklaides oriģinalitāti. Pārējā laikā peld pa dzīvi kā Nīlas krokodils ar laiski pievērtām acīm, jo skatienā patiesībā vīd tukšums un garlaicība.
Sevi raksturot tikai ar vārdiem “es esmu”, vai “es esmu, veicu to un attīstos tā” – ir ļoti atšķirīgi jēdzieni.
Lai dzīvesprieks un mīlošs skatiens Jūsu un Jums apkārt esošo sejās!
Manas dvēseles patreizējā situācija:
(shēma no grāmatas Aleksandrs Volkovs “DZĪVES NOSLĒPUMI”)
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 
One thought on “Es esmu…”