Būt svētlaimē

Ir pavasaris, dabā mostas viss dzīvais, pirmie augļi – bērzu sula jau mūs gandarī ar savu svaigumu un saldumu. Ziemas sasalums pamazām atkāpjas, iecerētām ēkām veidojas aprises dabā, ne tikai projekta lapās. Daži ieteikumi uzsākot darbus – sens teiciens – “septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez” ir vietā. Ja viss ir izdomāts un projekts nav tikai galvā, tad ja sāksiet būvi ar iekšēju mieru un noteiktību, tad tā pat arī pabeigsiet. (Kāds divos mēnešos, kāds pēc pusgada, kāds pēc gada, kāds pēc diviem gadiem).
Būvniecības procesu un pretrunas apraksta Omrams Mikaels Aivanhovs – “Ja gribat dzīvot mierīgi, neko nedarot, Jūs nevarēsiet attīstīties, un neko neiemācīsieties, nesasniegsiet. Jūs tad nekļūdīsieties, bet pārakmeņosieties un akmeņi, protams, nekļūdās! Labāk tomēr ir kļūdīties, pat notraipīt kaut ko savā apkārtnē, bet tomēr mācīties. Kā tas var būt, ka mājā, kurā rosās celtnieki, nenokristu neviens piliens cementa javas vai krāsas. Tas nav iespējams –  kamēr māju būvējam, būs gan traipi, gan nobiras. Pēc tam, kad visu būsiet nomazgājuši, notīrījuši, viss kļūs citāds, bet tikai tad, kad māja būs gatava.”
Būvniecību rosinošie apstākļi ar Dipaka Čopras raksturojumu – “Ja Jūs vērojat, kā darbojas Daba, tad varat ieraudzīt, ka tā vienmēr patērē minimālu piepūli, zāle aug nepiepūloties – tā vienkārši aug. Zivs nemēģina peldēt – tā vienkārši peld. Ziedi nemēģina ziedēt, viņi zied. Putni necenšas lidot, viņi lido. Tā ir viņu patiesā daba. Zeme nemēģina griezties ap savu asi – tas ir Zemes dabā – griezties galvu reibinošā ātrumā, šķērsojot kosmisko izplatījumu. Tas ir zīdaiņa dabā – būt svētlaimē. Tas ir Saules dabā spīdēt, tas ir zvaigžņu dabā – spīdēt un mirdzēt. Un cilvēku dabā – iemiesot savus sapņus fiziskā formā viegli un bez piepūles.

arhitekts Valdis Liepa.