Jau senāk par skatu torņiem, to lielumu un vajadzību tika pausti dažādi viedokļi, šeit fragments no grāmatas – Gandijs “Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību”.
Noklausoties šī gada 18. septembra konferencē Ināras Caunītes lasīto referātu par Bauskas pils restaurāciju, par divām pielietotajām metodēm šajā procesā, kur Bauskas ordeņa pils daļa tika konservēta un par šo konservāciju ir saņemtas vairākas starptautiskas atzinības **(skat. piezīmi), savukārt jaunā hercoga rezidence, kas būvēta otrajā būvperiodā, manierisma stilā, tiek restaurēta ar visiem zināmajiem vēsturiskajiem interjeriem, gūstot Latvijā vienīgo manierisma arhitektūras un interjeru baudījumu. Kā redzams no iepriekš teiktā, līdz šim Bauskas pils atjaunošanā ir stingri vadījušies pēc 2 koncepcijām – ordeņa pils konservēšana, un jaunās hercoga pils restaurācija. Tādēļ atļaujos uzdot konferences dalībniekiem dažus jautājumus. Vai atvērtais skatu tornis neļauj pietiekami priecāties par pilsētas panorāmu un unikālo dabas ainavu? Vai atjaunotais tornis ar šaurajām šaujamlūkām ļaus gūt līdzīgas sajūtas? Vai pielietojot šodienas tehnoloģijas nav iespējams pārsegt torni citādā veidā, pārsedzot torņa skatu laukumu un labiekārtojot to atbilstoši mūsdienu estētikas un drošības prasībām? Vai, piemēram, stikla jumts, kas saglabātu esošo siluetu, atrodoties torņa iekšpusē, nevarētu būt labāks vasaras koncertzālei, lai to izgaismotu arī dabiskā gaisma? (Kā torņa galvenā tālākā izmantošana referātā bija minēta koncertzāles funkcija). Vai ir vērts rīkot plašāku sabiedrisko apspriešanu par torņa tālāko restaurāciju, jo skati no šaujamlūku rakursiem jau ir šobrīd redzami no ZA un DA torņiem?
Latviešiem ir teiciens – “katra sēkliņa zina savu laiku”.
Raženu rudeni!
Piezīmes:
* “Mana tikšanās ar Parīzi klātienē bija 1990. gadā, tieši 100 gadus pēc Eifeļa torņa uzcelšanas, par godu jubilejai, tornis tika papildināts ar speciālu svētku izgaismojumu, kas to ļāva ieraudzīt arī no tālienes diennakts tumšajā laikā. Tā pat kā Gandijs, Eifeļa torņa restorānā izdzēru kafiju, un vēl šodien atceros – par 12 frankiem, tajā laikā diezgan ievērojama summa, lai gan tajā pat laikā daļu no apmeklētājiem šajā restroānā varētu raksturot kā Hemingveja draugus un varoņus, kas tur pusdienoja un vakariņoja ik dienu.”
** http://bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs/konservacija
Valdis Liepa.
23. sept. 2015.
BUILDART.LV 