Vienā solī kopā ar “Latvijas architektūru” un “Deko”

Par buildart.lv izstrādāto projektu brīvdienu mājai Sīpoli, kuru publicējis žurnāls Deko, nenorādot projekta autoru jau rakstījām (http://www.buildart.lv/par-inter-jeeru-interjeru/).
“Latvijas architektūras” burtnīcā nr. 120 ir vairāki raksti par objektiem kuros esmu piedalījies gan kā projekta autors gan līdzautors, rakstā par Bauskas pili piezīmēs ir norādīts mans projekta autora darbības posms no 1990. līdz 1999. šodien žurnālā ir nopublicēts arī hercoga zāles interjers, kuram izstrādāju grīdas projektu:

Manuprāt, griestu risinājums ir nedaudz par kontrastainu, un vairāk atgādina 19. gadsimta muižas griestus, ne tieši manierisma griestus.
Imanta Lancmaņa rakstā “Rundāles koncepcija – starp Venēcijas hartu un restaurācijas praksi” vairāk uzmanības veltīts interjera restaurācijai, lai gan rakstā citēta Venēcijas harta, priekšstati pēc kuriem vadījās arī Rundāles pils restaurācijas projekta autors, mans tēvs arhitekts Leonhards Liepa, strādājot Rundālē sākot no 1972. gada vairāk kā 20 gadus. Šo gadu laikā veikti 1000 uzmērījumi un 2000 arhitektūras rasējumi ar kuru palīdzību tad arī ir restaurēta Rundāles pils, bet par ko raksta autors aizmirsis pieminēt, jo bez šaubām, bez mana tēva, pilī restaurācijas darbos ir iesaistījušies vairāki tūkstoši cilvēki, tajā skaitā Teterevu ģimene, kas sniedz finansiālu atbalstu pēdējo gadu restaurācijā, un es sniedzu arhitekta profesionālos priekšlikumus.
Zaļā teātra skatuve:
ZalaTeatraSkatuve_fasades ZalaTeatraSkatuve_jumtaskats ZalaTeatraSkatuve_plans

Piezīmes:
18. un 19. telpas novērtējums notika 14. oktobrī 2014. gadā.
tika noteiktas ūdens āderes Nr.1 (ZA-DR virzienā) , Nr.2 (DA-ZR virzienā).
Svārsts rāda āderu dziļumu no grīdas virsmas atzīmes:
Nr.1. āderei -3,5 līdz -5,3m
Nr.2. āderei -3,3 līdz -5,0m.
Iespējamais maksimālais augstums ir bijis uz -2,9m atzīmes, no esošā telpas grīdas līmeņa.
Visintensīvākā grīdas kūkumošanās ir āderu krustpunktā, salīdzinot ar austrumu un rietumu sienu
pacēlums ir +5cm virs pārējās grīdas daļas. Durvis starp telpām 18. un 19. viena pildiņu vērtņu konstrukcija
salauzta grīdas spiediena rezultātā.
Secinājumi:
Paredzot izbūvēt cokolstāvā papildus telpas jārēķinās, ka iespējams, nepieciešama būs telpas papildu drenēšana ar ūdens savākšanu, analogi esošajai kafejnīcai dienvidu korpusā.
Noteikti telpām jāparedz laba ventilācija.
Būtiska iebilde pret telpu izbūvi ir sekojošais:
– otrā stāva spoguļkabineti (pie Baltās zāles), kabinetu nodalošā siena netiek balstīta uz nesošas sienas pirmajā stāvā, bet balstās uz griestu pārsegumu un austrumu – rietumu virzienā esošajām sienām. Tāpēc ļoti pārdomājams, vai ir nepieciešams radīt jaunas slodzes esošajiem pamatiem, kas var radīt to tālāku nevienmērīgu sēšanos.
Ieteikumi:
Mēģinot risināt tehniskos jautājumus atrast telpas virtuves izveidei un citas palīgtelpas izmantojot esošās krogus telpas, kurās savulaik tika plānotas lielas virtuves telpas, ievērojot tā laika normatīvus.
arhitekts
Valdis Liepa.

1980. gadu sākumā izstrādāju dienvidu korpusa portālu projektus, kuru risinājumus apstiprināja tā laika kultūras ministrijas metodiskā padome, kuru vadīja Juris Vasiļjevs izskatot vairākus variantus un izvēloties šo realizēto, kas redzams attēlā, jo balkonu konsoles – Rastrelli projektā bija atlanti, līdzīgi kā Pēterburgas ziemas pilī, bet nekādas pēdas zondāžas rezultātos par to esamību netika atklātas.
Manuprāt, žurnāls, kas raksta par arhitektūru varēja minēt arī pie pils restaurācijas tās projekta autoru Leonhardu Liepu.
Lai gan abi žurnāli mēģina atspoguļot arhitektūru šodien, un raksta pat par “Vaštu” un “Fen šui” principiem, tomēr par Latviešu tautas celtniecības tradīcijām, kādēļ senāk ēkas būvējot pasargāja mājas iemītniekus no ūdens un uguns āderēm – nekas šo žurnālu slejās nav atrodams. Šajā pat žurnālā publicētā 2014. gadā apbalvotajai mājai, nosakot attālināti āderes, redzams, ka guļvietas un darba kabineti atrodas uz ūdens āderēm.

Iespējams, ka pēc Jura Vasiļjeva augstskolā par Latvijas tautas celtniecību un tās principiem būtiskas zināšanas neviens topošajiem arhitektiem vairs nav sniedzis.
Ejot vienā solī kopā ar abiem izdevumiem, varam uzdot jautājumu, kurš no mums ir sekotājs, kurš ir autsaiders tautas celtniecības izpratnē?
Novēlējums lai možs gars un zinātkāre, gan redaktoriem, gan visiem lasītājiem, gan ikdienas būvniecības patērētājiem!

arhitekts Valdis Liepa.