Tikai Latvijā var izstrādāt likumus, kur domājot “balts” – projektā obligāti jāraksta “melns”. Jo savādāk projektu nepieņems un noraidīts, jo nav izpildīti “ēku klasifikatora” nosacījumi.
Piemēram, saimniecības ēkā ar apbūvi līdz 60 kvadrātmetriem, jumta stāvā ir 2 telpas, kuras drīkst nosaukt tikai par bēniņiem. Savukārt pirtī jumta stāva guļamtelpas viesiem aizliegts dēvēt par guļamtelpām, bet jāsauc par saimniecības vai noliktavas telpām. Brīvdienu māja jūras krastā jāsauc par vasarnīcu, tātad ziemā uzturēties laikam tur ir aizliegts ar likumu? Visas dārziņu dzīvojamās mājas drīkst saukt tikai par “vasaras mājām”, jo tās atrodas uz šiem nelielajiem 600kvm zemesgabaliem, lai gan turpat pāri ielai, uz 400kvm zemes gabala atrodas “dzīvojamā māja”.
Vienā vārdā sakot, radīts tāds mākslīgs putrojums, kurā kā zivs ūdenī jūtas tikai būvvaldes speciālisti, lai pārējiem vienmēr atgādinātu – Jūs varat domāt, ka tas ir “balts”, bet rakstīsim “melns”.
Atliek skumji secināt, ka divkosība sīkās lietās, pēc tam pārvēršas par lieliem meliem lielās lietās.
Var teikt cilvēku likteņus un iespējas diriģē “ēku klasifikators”, nevis tas ir izmantojams tikai kopējiem statistikas pētījumiem.
“Mistiskais klasifikators” klīst kā rēgs būvvaldēs un spokojās pavalstnieku mājās arī karnevāla laikam beidzoties.
– piedāvājam ieskatīties – “Ēku klasifikators”.
Varbūt Jūsu pieredzē ir bijis tāds gadījums, kad būve tiek būvēta uz vienam īpašniekam piederošiem diviem blakus esošiem zemes gabalie bez to apvienošanas?
Īsti neatrodu noteikumus par to, ka būtu jābūt uz viena gabala un ļoti negribas sākt garo īpašumu apvienošanas procedūru.
PatīkPatīk
Labdien!
Ja māja nav pārāk liela, to var novietot līdz blakus gruntsgabala robežai, un saskaņot ar “kaimiņa” (sevis) piekrišanu šādam ēkas novietojumam, un dzīvošanai izmantot abus zemes gabalus kopīgi.
Uz tikšanos!
PatīkPatīk