Kāds spēj atšifrēt Lielvārdes jostas ornamentus, kāds savieto senās teikas ar vēsturiskiem notikumiem, mūsu pētījums ir par tradicionālo 18.-19.gs. Latvijas būvniecību.
Pateicoties Latvijas Universitātes studentu vasaras ekspedīcijās veiktajiem ēku detaļu un interjeru uzmērījumiem, mēs varam pētīt, kā ēkas tika organizētas dabā, saistībā ar savu laik izkoptajām zināšanām par dabas mijiedarbību ar cilvēku.
Interesanti, ka jebkura no ēkām tika ievietota dabā ievērojot ūdens un uguns āderu tīklojumu. Vai tā būtu dzīvojamā māja, rija, pirts, pagrabs, klēts, smēde, zirgu stallis, govju, aitu vai cūku kūtis. Tā pat nav būtisks ēkas lielums un arī vai ēkai jau bija skurstenis, vai dūmi tika izvadīti caur dūmatveri un ārdurvīm, kā piemēram dotajā pētījumā par Kristīnes Boldīnes dzīvojamo māju Degteru sādžā Ludzas apriņķī.

Plānā redzam, ka guļvietas novietotas ārpus āderēm, tā pat kā saimes galds un soli, uz kuriem, iespējams, gulēja arī tie ģimenes locekļi, kuriem gultas nepietika.

Ēka, kurā apvienots pagrabs ar klēti, arī atrodās uguns āderu krustpunkta centrā, tādā veidā pietiekami attālinoties no ūdens āderēm.

Rūpes par mājdzīvnieku veselību redzam šajā, samērā lielajā staļļa/kūts kompleksā:

Lai arī ēkas garums neļauj to ievietot starp āderēm, ūdens ādere iet cauri noliktavas telpai, kas nav paredzēta mājdzīvniekiem.
Ja savulaik interjers bija salīdzinoši skopāks, par šodienas izpratni par dzīvojamās telpas interjeriem, tad tomēr, varam teikt, ka jebkuras cienījamas lādes rotājumus varam salīdzināt ar šodien pie sienas novietota televizora radīto attēlu:



Tiem, kam rocība bija lielāka, tā pat ēkas netika būvētas pār mēru lielas, jo ziemas mēnešos tās ir jāapkurina. Kam līdzekļi un laiks atļāva, rotāja savu māju durvis ar polihromu krāsojumu, piemēram, aplūkojamas šīs ieejas durvis dzīvojamā mājā un klētī:

Kulta ēkas plānā, kā redzams, arī ir novērtēta āderu ietekme nelielajā kulta ēkā Eleonorviļā, baznīca atrodas ārpus ūdens āderēm, tās ietver, bet nešķērso tās plānu:

Usmas baznīcā uguns āderu krustpunkts atrodas tieši pirms altāra galda, un uz baznīcas ieejas durvju sliekšņa. Tātad, šīs baznīcas garums tika nosprausts tieši balstoties uz āderu tīklojumu un tam pakārtots tās plānojums:

Nobeigumā – pētījums veikts distancēti, izmantojot grafiskos materiālus, tātad, āderes tika noteiktas attālināti. Bet to tīklojums atspoguļo to pašu pētījumu, ko veicām dabā – skat. rakstā – http://www.buildart.lv/par-veveriem-un-biezajiem/.
Ja kāds saka, “tas nevar būt, tāpēc, ka tas nevar būt” – mēs nevaram iebilst. Katrs var veikt savus pētījumus un katra metodes ir viņam pieņemamas un viņa spējām pielāgots. Tā pat, kā šodien Eiropas zinātnieki aprēķina un pēta viena kilograma etalona pārbaudes nepieciešamību.
Lai ražīgs arī Jums rudens novakaru laiks!
P.S. Aktualitāte – ES (Latvija) un Krievija nolēmuši pētīt ekvatoriālo Marsa teritoriju, astronautiem pamatojums – ka siltākas naktis zvaigžņu vērošanai ir ekvatoriālajā joslā. Tā pat dienā aršana Marsa mitrainēs var būt gana sekmīgāka, līdzīgi, kā Zemes pieredze – pašreiz polos grūti art un sēt, ja vēl aizsūtītu uz Marsu kādu jaudīgu kāpurķēžu traktoru nosegtu ar saules paneļiem, tad nākotnē astronauti piegādātu mums graudus un mēs viņiem svaigākās avīzes.
P.S.2. Papildinam ar podnieku darbnīcas pētījumu – lai darbi labi sekmētos, skurstenis uguns āderu krustpunktā, podnieku virpas pie loga, ārpus āderēm.































Visus seno ēku attēlus lielā izmērā varat lejuplādēt sekojot šim linkam – https://files.inbox.lv/ticket/c333a3bbcebf7249f21d5a649040a9c281d7a42e/SenasEkas_1922.zip
arhitekts Valdis Liepa.