Lai Jūsu caurules un vadi dzīvotu ilgi un laimīgi!

Kā jau būsiet lasījuši mūsu mājas lapā, projektējam dzīvojamās mājas ar praktiskiem un racionāliem konstruktīvajiem risinājumiem, un ļoti bieži mājas būvē to īpašnieki pašrocīgi, būvniecības procesi aplūkojami sadaļā – http://www.buildart.lv/category/buvniecibas_procesa_bildes/

Lai darbi veiktos raiti, un uzbūvētais kalpotu ilgi un bez sarežģījumiem, nepieciešams zināt arī vairākas specifiskas lietas, kas, šķiet pašsaprotamas profesionāļiem, bet ko grūti iedomāties būvējot sev māju pirmo reizi mūžā. Tālab bieži palīdzam ar padomu, kad mūsu projektēto māju būvētāji mums sūta būvniecības bildes un jautājumus – kā, ko labāk darīt tālāk. Nozīmīgākās lietas domājam apkopot nelielā “pamācību” vai labas prakses būvniecības paņēmienu kolekcijā, tā kopā ar līdz šim izstrādātajām metodēm un risinājumiem ērtai, vienkāršai, vieglai un praktiskai būvniecībai būs atrodama šajā sadaļā – http://www.buildart.lv/category/materiali_studentiem/

Un tā – ķersimies pie komunikācijām – caurulēm, vadiem, kabeļiem, “trubām” u.c. “monstriem”, kādi vien tie neslēptos pazemē, aiz tīrās apdares, pagrīdē un citās būves vietās:)

Augstāk redzamajā ēku novietnes plānā redzamas projektētās komunikācijas – caurules no ēkas uz aku, no ēkas līdz bioloģiskajai kanalizācijas attīrīšanas sistēmai un no elektropieslēguma sadales līdz ēkai. Tā ir minimālā programma, kas tiek izmantota praktiski katrā mājā. Papildināt to ir vienmēr iespējams, pievienojot dārza laistīšanas caurules, dīķūdens, dīķa strūklakas caurules utt. Kā redzams nākamajā attēlā – rokot zemē vienu cauruli – pie vienas rakšanas un darbiem – labāk uzreiz ierakt vēl vienu, vai pat divas papildus:) agrāk vai vēlāk, radīsies jaunas idejas, un iespēja izvilkt no ēkas ūdens cauruli, vai kabeli neurbjot caurumus būs ļoti ērta, savukārt būvniecībā daži lieki metri cauruļu nerada ievērojamu sadārdzinājumu.

Viens no ērtiem veidiem, kā sarūpēt pietiekamu cauruļu gūzmu turmākajai attīstībai, ir izmantojot plastikāta ūdensvada caurules, piemēram, 32mm. Caur tām nepieciešamības gadījumā var izvilkt arī kādu elektrības kabeli, kaut vai dārza laternu apgaismei, vai gaismai malkas šķūnītī utml. Paskaitiet – kāds daudzums cauruļu sanāk, ja piemēram, Jums ir ne tikai aka, no kuras jāatvelk ūdensvads – bet arī dīķis, kura ūdens var būt lietderīgs tehniskām vajadzībām, dārza laistīšanai, kā arī varat iebūvēt vēlvienu cauruli ūdens atpakaļgaitai uz dīķi – lai izveidotu dīķī ērtu strūklaku – kura darbojas, kad atverat krānu 🙂 nejautājiet, kur rodas šādas idejas – manā mājā jau visas caurules ir izmantotas, lieku vairs nav, ieskaitot strūklaku dīķī, un dzeramā ūdens piegādi darbnīcas ēkai:)

Ko gan ir svarīgi ņemt vērā, izbūvējot ūdensapgādes caurules – ūdensapgāde ir tā “štelle” kas spēj sasalt, ja ir tam atbilstoši apstākļi. Tālab, lai sistēma kalpotu 100 gadus bez kādas vainas, pretstatā sezonālai izklaidei ar kausēšanu, bakstīšanos, zīlēšanu un cerēšanu uz to labāko – Latvijas klimatā, vidēji drošs mērs ir 1m. Ir novadi, kur sasalšanas dziļums, sevišķi mālainā gruntī ir dziļāks, bet pēdējos gadus, protams, visur tas ir mazāks. Tomēr, pie viena darba – vienas rakšanas, vērts pacensties un izrakt metru, vai vairāk, lai iegūtu pilnīgu mieru un bezrūpību.

Sekojoši labam caurules ierakšanas dziļumam – pareiza caurules ievadīšana ēkā – pieņemsim, Jūsu saimniecības telpa ir pie kādas no ēkas ārsienām. Ūdens caurules no pazemes uz augšu – līdz grīdas līmenim vislabāk ir vadīt novietojot tās pie kādas no iekšsienām. Jo, pretējā gadījumā – novietojot tās pie ārsienas un ēkas pamatiem – ir iespējams no tiem saņemt aukstumu ūdenim sasalt.

Par ūdensvadu, šķiet, vairāk sarežģījumu nav, var vienīgi vēl ievērot, caurules guldīšanu tranšejā, un tranšejas rakšanu, tās dziļumu veidot, ar domu par to, lai neveidotos sifonu veida līkumi – kuros sakrātos gaiss, tātad – ideālā cauruļu iebūve ir – a) līmeniska b) ar puslīdz vienmērīgu kritumu, vislabāk – akas virzienā. Par šo atcerēsieties, kad pēc ūdenssūkņa uzstādīšanas ēkā, būs nepieciešams sistēmu uzpildīt ar ūdeni – sūkni atgaisot:) Vēl var piebilst, varbūt vienīgi jau katram pašsaprotamu lietu – ūdensvada, un jebkuras citas caurules – iebūvējiet, guldiet, kā jau ikvienu citu darbu – ar mīlestību, nelauzot caurules asos līkumos, kur tās var kļūt laika gaitā cauras, vai apgrūtināt ūdens plūsmu utt.

Un – ja tiktāl viss ir vienkāršs un skaidrs – vai tā būtu aka, spice, dziļais urbums, vai pilsētas ūdensapgādes sistēma – no kā ēka saņem ūdeni – dziļums ūdensvadam – jāveido pietiekams; nākošajā attēlā redzams, kā ūdensvads “ienāk” ēkā:

Un tālāk – saprotams, ja ūdens ir veiksmīgi “ievadīts” ēkā, ir jādomā par tikpat labu un ērtu tā izvadīšanu laukā…

Dzīvojamām mājām, privātmājām, savrupmājām un lauku mājām – ja nav pieejami centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli – tiek izmantoti dažādi vietēji sadzīves kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumi. Populārākie no tiem ir a) izsmeļama krājaka (kas principā nav nemaz tik populāra dārgās ekspluatācijas dēļ, bet izmantojama atsevišķās situācijās, kur netiek pieļauti citi risinājumi), b) bioloģiskā aerobā attīrīšanas sistēma un c) bioloģiskā anaeirobā sistēma. Latviski runājot – b sistēma izmanto piespiedu gaisa plūsmu, aerāciju, kas aktivizē baktēriju darbību un ūdeņu straujāku attīrīšanos, un c – sistēma, kas paļaujas uz to, ka agrāk vai vēlāk tie tāpat attīrīsies (galugalā – no kā cēlusies nafta ko šodien izmantojam – iepriekš tie bija tikai mēsli un atkritumi) bet pat nedomājot tik tālā perspektīvē – arī bezskābekļa vides baktērijas strādā un dara savu darbu, un notekūdeņi attīrās, pārveidojas un turpina to darīt arī pazemē. Būtiskākais, (kā jau vienmēr), ir atkarīgs no mums pašiem – cik daudz un ko mēs lejam “ārā” – tas ir – pa taisno – Dabā. Jo jebko ielejot, piemēram, izlietnē, tas nonāk, pilsētas, vai individuālu attīrīšanas iekārtu sistēmās, no kurām tālāk (vairāk vai mazāk “attīrīts”) – Dabā, gruntī, gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos – upēs, ezeros, jūrā un okeānā. Tādēļ, jau pamatskolas apmeklētājiem ir skaidrs, ka ir lietas, kas bioloģiski noārdās, un lietas, kas to nedara, vai dara slikti, vai kaitējoši kaut kam citam, un ja nevēlamies pēc sevis atstāt piesārņojumu, jāsārņo ar tām lietām, kuras Daba spēj sagremot, pārvērst, un jāizvairās no indīgām ķīmiskām vielām utt, kas ir visam dzīvajam kaitīgas.

Augstākredzamajā attēlā shematiski uzzīmēta vannas istaba, ar kanalizācijas caurulēm, kuras tālāk caur pamatiem pazemē virzās tālāk līdz attīrīšanas sistēmai, kura redzama attēlā zemāk:

Kas ir jāievēro izbūvējot kanalizācijas cauruļvadus? Kopumā arī kanalizācijas cauruļvadu izbūve ir visnotaļ vienkāršs process, kura dēļ nav nepieciešami 4 gadi maģistrantūrā un vēl 3 gadi praktiskā darba pieredzes, ja vien visu dara mierīgi, akurāti un seko racionāliem apsvērumiem.

Tātad, nosacījums numur viens 1) – kritums, cauruļu iebūve konkrētā kritumā. Ieteicamais sadzīves kanalizācijas notekūdeņu cauruļvadu kritums (privātmājām) ir 1-1,5% – tas ir 1-1,5cm krituma uz vienu metru garuma. 2) – jāņem vērā gruntsūdens līmenis teritorijā – maksimālais tā augstums. Ja tiek būvēta kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu infiltrāciju gruntī – infiltrācija var notikt tikai tad, ja tā notiek VIRS gruntsūdens līmeņa. Pavasaros un rudeņos gruntsūdeņi Latvijā ir visaugstākie, tas ir īstais laiks, kad tos mērīt. Un liela Latvijas teritorijas daļa atrodas ieplakās, zemienēs, ar salīdzinoši augstiem gruntsūdeņiem. Lai infiltrācijas lauks (kas ir kanalizācijas sistēmas zemākā daļa) (vienkāršākajā veidā – perforēta drenu caurule ar granti piebērtā tranšejā) funkcionētu, tai jāatrodas virs gruntsūdens maksimālā līmeņa. Lai to sasniegtu – jau sākot ar kanalizācijas cauruļvadiem pašā ēkā – no santehnikas ierīcēm – tie jāiebūvē cik vien iespējams sekli, tālāk – ejot cauri pamatiem – arī maksimāli tuvu projektētajai (pēc piebēršanas) zemes virsmai, piemēram, tas var būt arī tikai 20cm dziļums (sirdsmieram cauruli seklākajās vietās var siltināt), jo skaitot katru garuma metru – kā vienu centimetru krituma, centimetri tomēr krājās… 3) ieplūdes un izplūdes augstumu starpība attīrīšanas ierīcē, vai nosēdakā – ieplūdes caurule jāizbūvē tā, lai tā pastāvīgi atrastos tukša, gaisā, virs sistēmā esošā ūdens līmeņa, kurš, savukārt, ir noteikts ar izplūdes – infiltrācijas caurules augstumu, un tam, savukārt, ir jābūt iespējami virs gruntsūdens līmeņa. 4) Caurules un līkumi – lai arī darba tempa palielināšanai ir pieejami 90 grādu līkumi – sistēmas ilgmūžības un nevainojamas funkcionēšanas dēļ ir vērts jebkuru līkumu veidot lēzenu, ar plūdenu pāreju, izmantojot šim nolūkam virknē liktus maza leņķa veidgabalus, piemēram, vairākus pa 15 vai 30 grādiem. Tas ļaus veikt arī, ērtu cauruļvadu mehānisko tīrīšanu, ja pēc 30 gadiem, tāda būs nepieciešama.

Un, jāpiezīmē vēl, ka, gruntsūdens līmenis ir parametrs, kura nozīmīgumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – un pavisam lietderīgs, racionāls risinājums var būt būvniecības procesā arī visu ēku “pacelt” par 20-30cm augstāk, lai ievērojot kritumus, izvadu augstumi un infiltrācijas lauks būtu sasniedzams virs gruntsūdens maksimālā līmeņa. Vēlāk, apberot ap ēkas pamatiem, ir iespējams veidot planējumu apkārt ēkai, lai tās cokols rezultātā būtu pieņemamos 30-40cm augstumā virs zemes līm.

Un, draudzējoties ar elektrību – būvnormatīvs (lai kā dažreiz var neinteresēt kādi “birokrātiski” norādījumi un traucējumi – daļa no tiem, kā izteicās viens gados vecs būvinženieris ar milzīgu radošā darba mūža pieredzi – “ir rakstīti ar asinīm”) – tādēļ no veselā saprāta viedokļa – ievērojami. Būs jāparedz vieta arī elektropieslēguma kabeļa ievadam ēkā, un gadās, ka ļaudis vēlas ietaupīt darbaspēku, ieguldot elektro kabeļus vienā tranšejā ar ūdens vai kanalizācijas vadiem. Tas nav ieteicams. Normatīvs prasa minimālo attālumu starp šīm komunikācijām – 1m. Atbilstoši – jāparedz elektro kabeļa ievadīšana ēkā, caur pamatiem, kur tas būs vismaz 1m attālumā no UK komunikācijām. Kā arī, ja kādā vietā ir jāšķērsojas šīm komunikācijām – elektro kabeli vēlams ievietot aizsargcaurulē un krustot komunikācijas dažādos augstumos. Vienīgā komunikācija, kuras augstums nav brīvi variējams kā ienāk prātā – ir kanalizācija, kur cauruļvadam jābūt precīzā, vienmērīgā kritumā. Visu pārējo – ūdeni, vai elektrību, ir iespējams, pēc vajadzības, rakt kaut vai 3m dziļumā. Mājas elektrības apgādes kabeļa (220V, 1 vai 3f) šobrīd vispār pieņemtais dziļums ir 0,7m, tādā dziļumā to rok arī elektroapgādes uzņēmumi un akceptē būvvaldes. Ja kabeļu nav pārāk daudz – to izvietojumu ir puslīdz viegli atcerēties – piemēram – taisna līnija no uzskaites sadales, līdz ēkas stūrim, vai saimn. telpai utml. Un nav pārsteigumu rokot dīķi pēkšņi vadus pārraut. Bet plānojot turpmākus dārza darbus, var rakt kabeli arī dziļāk, piemēram, 1,0m, un šādā dziļumā jau arī ābeles netiek stādītas, nerunājot nemaz par tomātiem vai zemenēm:)

Esiet laipni aicināti rakstīt komentāru sadaļā – vai ir kādi Jums neskaidri jautājumi, vai vēl nepieciešams rakstu papildināt ar būtiskām niansēm? Kāda ir Jūsu pieredze ar ūdensvada un kanalizācijas sistēmu izbūvi, ekspluatāciju?

Lai Jums raženi sokās!