Guli arī Tu, mazais draudziņ!

Ar šādiem vārdiem beidzās pasaka, kuru lasīja Latvijas radio Harijs Misiņš, ieaijādams bērnus naktsmieram.

Kas kopīgs Kurzemes zvejniekam, Zemgales zemniekam, Vidzemes audējam un ratiņu dreijerim, Latgales linaudzētājiem un podniekiem?

Kopīgs ir tas, ka katrs no profesiju pārstāvjiem radīja tirgū nepieciešamo produktu un tādā veidā nodrošināja savas dzimtas nākotni. Vai viņus varētu dēvēt arī par ezotēriķiem – jo visi izvēloties savas mājvietas, klētis, kūtis, pagrabus, tās būvēja ārpus ūdens āderēm. Par kuru esamību šaubās šodienas profesionāļi, pārstāvot katrs savu šauro profesijas standartu. Šodien mācot par Zemi, cilvēkiem stāsta, ka tā ir plakana un pilna ar derīgiem izrakteņiem, bez cietzemes ir arī ūdens platība, 3/4 daļas no zemeslodes platības, un reizumis gadās vulkānu izvirdumi, un zemestrīces, pārsvarā negaidītas un neprognozētas. Saulei esot plankumi, par kuriem stāsta pētnieki, kas pietuvojušies Saulei tuvāk, kā pārējie, kas saka, ka ar savu aci, vai tumšām brillēm konkrētus plankumus uz šī 150 miljonus kilometru attālumā no zemes esošās planētas neierauga. Bet mums visiem jāpaļaujas uz pētnieku teiktā, par saules caurumiem un plankumiem.

Ēkas iebūvēt āderu tīklojumā mēs varam šodien, nebūdami podnieki, zvejnieki vai zemnieki, strādājot šdien IT, naudas krātuvēs, medijos un citās visnotaļ dzīvei noderīgās un interesantās profesijās.

Latvijas nemateriālā kultūras mantojumā ir ierakstīta nēģu apstrāde, kuru gan mēs saredzam kā skaidri lietojamu uztura produktu, bet nekas nav minēts par pieredzi būvniecībā saistībā ar rīkstnieku darbību, gan ēkas būvvietas noteikšanā, gan arī aku meklēšanā. Acīmredzot, šīs prasmes neatbilst par prasmēm, kas ir nepieciešamas arī šodien, un tām vairs nav nekādas būtiskas nozīmes.

Ja apskata muižu un nocietinātu piļu ēkas, kuras ar savu apjomu daudzkārt apsteidz dzīvojamās ēkas, protams, šādu ēku būvniecībā āderes nekad neviens nav pētījis. Laigan, ikdiena rāda, ka upju sateces baseinos vienā virzienā ūdens āderes var būt attālumā aptuveni 6-9m, otrā virzienā – 8-21m. Kas ļauj būtībā samērā brīvi novietot jebkuru privātmāju.

Savulaik piedāvājām nematerālajam kultūras mantojumam veidot filmu par āderēm, to noteikšanu, kā senāk un šodien darbojas rīkstnieki, apskatot sen būvētās ēkas. Tomēr nemateriālās kultūras vadība, uzskatīja, ka šīs zināšanas un prasmes nav tik būtiskas Latvijai, kā nēģu apstrāde un to baudīšana.

  • attēlā divi āderu pētījumi – ar rozā eliptiskiem laukumiem – rīkstnieka Tota rekomendētās labvēlīgās vietas kino darbnīcas būvniecībai. Un ūdens un uguns āderu tīklojums ar zilu un oranžu toni, norādot zaļu – no āderēm brīvo teritoriju – Valda Liepas pētījumā.

arhitekts Valdis Liepa.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

<span>%d</span> bloggers like this: