Ikdienā fiziķu un liriķu sarunā vienmēr tiek diskutēts vai fizika ir jāievēro, vai nav jāievēro. Piemēram, liriķi Rainis un Aspazija, devās dzīvot Kastaņolā, kur gravitācijas spēki ir mazāki, kā Latvijā, un veidojās skati ar plašiem horizontiem, līdzīgi kā Vidzemes augstienē, Talsu paugurainē, un Saules kalnā Latgalē.
Spriežot par sienu konstrukcijām, literatūrā tiek doti ieteikumi arvien vairāk un vairāk sabiezināt ārsienu konstrukcijas, lai iegūtu it kā augstākus parametrus. Tomēr klasisko fiziku neviens nav atcēlis, un aukstums ir tikai tik liels, cik tas ir, Latvijā, tāpat arī telpu iekšpusē, siltā gaisa mitrums ir tikai tik daudz, cik tas var būt.
Tāpēc jebkuri ieteikumi palielināt būvkonstrukciju biezumu, tādā veidā sadārdzinot ēkas būvniecību ir absurdi un pretrunā visiem fizikas likumiem. Piedāvājam apskatīt četrus mezglus, kādā veidā var iegūt labus risinājumus, un kuros gadījumos šos risinājumus ir nepieciešams uzlabot ar ēkas siltināšanu.
Tāpēc, atgādinām vēlreiz, būt vai nebūt – jautājums ir jāpieņem Jums (2 beer or not to beer 🙂 ).
Domājiet paši, vai homogēna siena var radīt siltuma zudumus arī 30cm bieza gāzbetona gadījumā, zinot, ka lielākā daļa siltuma zudumu noris caur ēkas konstrukcijām – logiem, durvīm, spraugām un ventilāciju utt.
arhitetks Valdis Liepa.
BUILDART.LV 