“Mūsdienu” zinātne

Teic “ēdiet brokoļus, aizmirstiet par kāpostiem, kāļiem, burkāniem, nemēģiniet pat salīdzināt kāpostu ar brokoli”. Būvniecībā ieviestie nosacījumi ir līdzīgi – ja Jums nav tas un tas – saules paneļi un vēja ģenerators, tad tāda ēka tiks piezemēti novērtēta. Pretstatā klejotāji, arī šodien no kārtīm saslej telts vai kupolveida formu, pārklāj to ar briežādām, arī grīdu nosedz ar tām, un nodala priekštelpu mantu glabāšanai. Dzīvojamā telpā uzturot 15-20 grādus kā ierasts. 

Ko iesaka mūsdienās būvētājam – vienā vārdā – tā pat kā ar brokoļiem – Jūs neesat klejotājs, un neatkarīgi no Jūsu rocības un reālajām iespējām, Jums nepieciešams ievērot rekomendētās prasības.

Bet mūsu ieteikums ir – arī būvniecību var attīstīt pa kārtām, kā tas praktiski ir noticis Latvijas teritorijā visos laikos, kad sākotnēji izmantoja ēkas pirmo stāvu, un tikai vēlāk tika apgūts jumta stāvs (pie jumta slīpuma 35 un vairāk grādu, tāds vienmēr veidojās un ir iespējams to izmantot dzīvošanai). Kad vajadzēja paplašināties, izmantoja arī jumta stāva telpas, ja atkal šīs jumta stāva telpas nebija aktuālas tad tās varēja izmantot kā ābolu glabātuvi un mantu krātuvi.

Lai dzīvošana būtu viegla un patīkama, novēlam katrai ēkai paredzēt arī vienu skursteni, lai pie jebkuras situācijas ar iespējamiem energoapgādes traucējumiem, varētu izmantot malkas apkures krāsni, jo šis kurināmais ir lietojams ļoti vienkārši, sākot no granulām, šķeldas, līdz vecām rotaļlietām vai koka mēbelēm.

Viena skursteņa būvniecības izmaksas ir niecīgas, kamēr to neizmantojat apkures vajadzībām, tas var kalpot ventilācijai. Ja būs skurstenis – būs vienmēr nodrošināms skats uz mājas kamīna relaksējošām un mierpilnām liesmām 24 stundas diennaktī.

Lai veicas būvniecību uzsākot, un paredzot ēku labai dzīvošanai jebkurā situācijā!

P.S.

Ekociemats Amatā tika būvēts jau vairāk kā 20 gadus un tikai šobrīd attīstītājs domājot par enerģijas ieguvi izveidojis saules paneļu laukumu, lai būtu neatkarīgs arī krīzes situācijā.

P.S.2. Pievienojam attēlu no internetā nejauši atrasta ēkas siltināšanas energoefektivitātes aprēķina. Nosiltinot bēniņus, fasādi, un ēkas cokolu – ir paredzēts iztērēt 157 tūkstoši eiro. Kuru lietderīgums atspoguļots tabulā – ailā – atmaksāšanās laiks, gadi: 35 tūkstoši par cokolu un bēniņiem atmaksāsies 7-8 gados, un 120 tūkstoši par fasāžu siltināšanu – 30 gados. Pie tik siltām ziemām, kādas ir pēdējos 5 gados, 320mm papildus siltinājums bēniņos – kādām ir jābūt āra gaisa temperatūrām, lai šis siltinājuma biezums sniegtu kādu nozīmīgu efektivitāti. Tas arī redzams – 8 gadu atmaksāšanās periodā. Savukārt, runājot par fasāžu siltināšanu – ar atmaksāšanās laiku 30 gadi – vai tik ilgs laiks vispār ir pieminams saistībā ar “atmaksāšanos” ? Skat. biznesa un ekonomikas mācību pamatus. Ja domājat par ilgtermiņa invesīcijām – kā viena no lietderīgām tiek minēta koku, mežu stādīšana (pirkšana), rūpējoties par mūsu bērniem, viņu labklājību (un labvēlīgu ietekmi uz CO2 mazināšanos). Savukārt kāda ir šīs piecstāvu ēkas nākotne pēc 30 gadiem, vai tā vēl funkcionēs, vai tās remontā būs vēl jāiegulda, vai tā būs nojaukta, dodot vietu citām ēkām? Jebkurai iekārtai, ierīcei ir paredzamais kalpošanas ilgums, mūžs, piemēram, saules bateriju iekārtas, invertieri – to vidējais kalpošanas laiks lēšams 10 gadu robežās, visiem labi zināms, par automašīnu mūžu, kas sarūk ar katru jaunu auto paaudzi, un pašreiz ir 5-7 gadu robežās. Ja šajā īsajā kalpošanas laikā iekārtas iegāde sevi attaisno – labi, ja ne – tad runa ir vienīgi par zaudējumiem, ne atmaksāšanos.

Ja motivācija šai fasāžu siltināšanai ir ietaupītās CO2 emisijas – tas ir nākamais nozīmīgais jautājums – vai mazā zemes teritorijā, Eiropā, ietaupot jau tā niecīgas izmešu daļas, kas mainīsies globālā, visas zemes mērogā, zinot cik milzīgu piesārņojumu rada ražošanas industrijas Austrumu, Āzijas valstu pusē (no kurām mēs lielā mērā gūstam labumu, pērkot (lētās) preces). Kurš no šiem dzīvokļu iedzīvotājiem ir tik altruistiski noskaņots, lai ieguldītu lielu naudu co2 izmešu samazināšanā, ar labumu tālai saulainai nākotnei – zinot Latvijas ļaužu vidējos labklājības rādītājus. Informācijas telpa aizvien lielākā mērā tiek piepildīta no ieinteresēto personu puses – ražotāji, tirgotāji, būvētāji, kreditētāji(!) – vēlas Jums pārdot lērumu materiālus, ir neskaitāmi raksti un reklāmas, un ļaužu prāti aizpildās ar ticību tam, par ko tik daudz tiek runāts.

Saistībā ar augstākminēto, atceraties, kāda masveida plastikāta logu nomaiņa, ritēja pēdējos, padsmit, vai divdesmit gadus, virmojot reklāmām par logiem, baltiem, lētiem, labiem, dārgiem, siltiem utt. Kāds ir rezultāts – ko mēs redzam šodien? Palūkojieties, daudzdzīvokļu un arī privātās mājas – lauvas tiesa no tām ir ar baltiem plastikāta logiem kuros ir divu stiklu paketes. Protams, attapīgākie ļaudis, kādu ir daži procenti – jau pirms 20 gadiem sev iebūvēja logus ar trim stikliem. Bet ko darīt lielajam daudzumam pārējiem, labticīgajiem jauno, skaisto, logu īpašniekiem? Pat nērēķinot smalku energo aprēķinu, ir skaidrs, ka pirms šie logi vēl būs atmaksājušies, (ja vispār būs), tos sāks pamazām mainīt uz trīsstikliniekiem. Mēs, buildart.lv birojā, palīgtelpai pirms 7 gadiem ielikām 4 stiklu loga paketi, eksperimenta un prieka pēc, bet, tā ir nākotne(!), ieguldījums(!), jo pašrocīgi iebūvētai paketei loga ailā, nevirināmai, cena ir tik niecīga, un siltumefektivitāte ar trim gaisa kamerām – tik laba, ka tās atmaksāšanās nemaz nav jāapspriež.

Pie mēreniem un siltiem laika apstākļiem, lietderība no 15cm bieza siltinājuma ir niecīga, savukārt -20C grātu temperatūra, vai aukstāka Latvijas ziemās, vidēji ir labi ja dažas dienas, vai veiktais aprēķins izmanto jaunākos klimata datus?

Šis raksts adresējams neskaitāmajiem jautājumiem, ko mums jautā mūsu klienti, projektējot mājas – cik bieza siena ir pietiekama. Salīdziniet, jebkuras paneļu daudzdzīvokļu mājas sienu – 8cm dzelzsbetona ar 5-10cm keramzīta siltinājumu, ar mūsdienās populāru, 30-40cm biezu gāzbetona bloku sienu, vai skat. tabulu zemāk – kādi ieguvumi no 15cm siltinājuma ārsienām:

arhitekts Valdis Liepa.