Vasaras svelme staro Maijas Jakovicas gleznā šobrīd novembrī atgādinot par īpaši karstajām vienu līdz divām vasaras nedēļām. Atceroties 70. gadu vidu, kad Piebalgā notika Imkas dziesmu koncerti, pēc koncerta nakti varēja pavadīt kādā omulīgā siena gubiņā, Ineša krastos, kas tajos laikos tur bija pa pilnam. Pēdējos gados gan gar ūdens tilpnēm atrodās viesu nami un kempingi. Šodien gubiņas top mākslinieku plenēros, klasiskās ainavas atainošanai.
Tā pat aizmirstas šodien ir septembra talkas ar nakšņošanu siena šķūnī. (Lai gan katru gadu top Latvijā vairākas mājas no siena ballītēm, kaņepju spaļiem).
Energoefektivitātes pētījumā, kā mēneša vidējās temperatūras decembrī ir raksturotas -1, janvārī -2,4, februārī -2,6C, kam vajadzētu liecināt, ka baltā sniega sega mums turās diezgan ilgi. Kaut pēdējo, pērno ziemu tā bija Zemgales pusē tikai pusotru nedēļu. Arī gaisa temperatūra dienas laikā bija virs nulles, kas neļāva šai baltajai ainavai veidoties. Tāpēc neskaidrs ir pieprasījums veidot 1,2m dziļu pamatu ēkām, zinot, ka senākās būvēs, 100 gadu un senāk būvētās, pamats bija 0,6m dziļumā, turklāt pamatu lielākā daļa bija no skalotas grants un laukakmeņiem, krauta neizmantojot javu. Ka pēdējos 20 gadus zeme nesasalst lāpstas dziļumā liecina daudzviet mītošie vīngliemeži, kuri savu ziemas guļu pavada 20-25cm dziļumā, nesasalstošajā zemes joslā. Kāpēc vajadzīgi tik dziļi pamati – jautājumu varat uzdot normatīvu sastādītājiem.
Energoefektivitāti raksturo ar 196 apkures dienām gadā, no novembra līdz aprīlim, plus 15 dienas oktobrī. Un diennakts temperatūra novembrī uzrādīta pāris grādi plusos, lai gan šogad mēs redzam, ka dienas temperatūra parasti ir 10 un vairāk grādu. Ir vērts pārskatīt arī šos temperatūru aprēķinā uzrādītos mēnešu vidējo temperatūru mērījumus.
Līdz šim cilvēki dzīvo ļoti dažādās, vecākās un jaunākās ēkās, Valērija Baides gleznā attēlotās ēkas ir no Krāslavas, kur pat mākslinieks ir parādījis, ka vēdināšanas dēļ savulaik logos tika iebūvēti mazi vēdlodziņi, gaisa apmaiņai. Tur mēs neredzam nekā no A+ klases māju obligātajiem rādītājiem, kas rekomendētu sabiezināt sienas esošo 15cm biezuma vietā, un veidot rekuperācijas sistēmas gaisa apmaiņai. Toties gleznā mēs redzam zālāju pilnu ar pļavu ziediem un tās nav tikai pienenes un margrietiņas pavasarī, bet ziedoši pelašķi un deviņvīru spēks vasarā un rudenī, brīnums, ka Krāslavas policists vēl nav ieradies un sodījis šos dārzu īpašniekus par nenopļautu mauriņu, kurš tiek pieprasīts lielo pilsētu iedzīvotājiem, lai neizplatītos pieneņu pūkas kaimiņu dārzājos. Un tādā veidā, kā retumu, katrs īpašnieks savā zālājā atstāj pa vienam kvadrātmetram nenopļautas zāles, kurā ir redzama visa krāšņā puķu pļava, kas tiek liegta ikdienas patērētājam dzīvojot Pierīgas ciematos.
Lai ierobežojumi un aizliegumi ko darīt paliek to radītāju privilēģija, visiem citiem vēlamies novēlēt Viva la vida! (Dzīvot dzīvi!).
Māksliniece – Maija Jakovica, “Vasara” 2022.
Mākslinieks Valērijs Baida, “Krāslava”, 2020.
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 