Iepazīstoties ar Dagnijas Blumbergas rakstu, kurā parādīts šķeldas un gāzes apkures salīdzinošās izmaksas (šķeldai 15 eiro par 1 MW, gāzei 50 eiro par 1MW), salīdzinot ar Jelgavas siltuma ražotāja teikto, kuram cena ir 62 eiro plus PVN par 1MW, un kā ražotāja mājas lapas rakstītā 85% šajā apkures sistēmā tiek izmantota šķelda, un 15% dabasgāze, piedāvajam sekojošu aprēķinu:
(15 (šķeldas izmaksas par 1MW) x 0,85) + (50 x 0,15) = 12,75 + 7,50 = 20,25 šī ir tieši viena trešā daļa cenas par 1MW no cenas par kādu ražotājs tirgo siltumu (62 eiro).
Secinājums ir viens – vai nu zinātnieki nezin reālās šķeldas cenas, tāpat arī gāzes cenas, jo viņu dotais aprēķins ir 50 eiro par megavatu, kas tāpat izlīdzināti Latvijā sastāda 1 miljonu eiro dienā, līdz ar ko palielinot šķeldas patēriņu, var ievērojami uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci.
Tauta runā, ka vislētākā apkure esot Kuldīgas pilsētā, kur visas pilsētas apkuri nodrošina divas šķeldas apkures iekārtas. Interesanti, kāda ir kuldīdznieku megavata apkures izmaksa.
Līdzīgs raksts par apkures materiāliem privātmājās – esam apskatījuši agrāk – kur zinātniskie aprēķini ceļot šķeldas izdevīgumu noniecinoši pazemināja malkas apkures vērtību, savā tabulā piedāvājot malkai 25% mitruma (praktiski nežāvētas malkas mitrums) un šādi rādot, ka malkas efektivitāte ir nelietderīga laika patēriņš, salīdzinot ar šķeldas vai granulu katla ērtībām, tajā pat laikā malkas katls un granulu katls pēc savām cenu kategorijām ir divas ļoti atšķirīgas lietas.
Vienmēr administratīvais resurss lobē lielākos un dārgākos ražotājus ar sev izdevīgi kalkulētiem cenu salīdzinājumiem. Tā pat, kā mīts par 25 kilovatu apkures mājas lietderīgumu salīdzinājumā ar ikdienišķās mājas apkures energo patēriņu un tās būvizmaksām.
Tikai pašu pieredze ļaus Jums atrast reālāko, sev izdevīgāko risinājumu, jo balstoties uz zinātniskiem datiem par dažādu katlu lietderībām un efektivitāti, bieži vien realitāte var būt par dažām reizēm atšķirīga no izreklamētās preces parametriem.
Lai Jums silti un omulīgi!
Pievienojam rakstus –
Fortum Latvija siltumapgādes firmas oficiālā informācija:
Un citāts no delfi.lv versijām, zinātnieces Dagnijas Blumbergas raksts:
Dagnija Blumberga: Vai klimata politikai ir melna krāsa Latvijā
Dagnija Blumberga, RTU profesore
18. oktobris 2014 00:04
Foto: LETA
Jau kopš 2010. gada tiek diskutēts par Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu (salīdzinājumā ar 2005. gadu) sektoros, kas nepiedalās emisiju tirdzniecībā (lauksaimniecība, transports, atkritumu saimniecība un mazās enerģētika un mazā rūpniecība). Profesionāļi šo sektoru kopu ir nosaukuši par ne-ETS sektoru.
Tiek izcelts viens zobratiņš, aizmirstot, ka mehānisms sastāv no atsevišķiem zobratiņiem, kuru kopīga darbība nodrošina tā pilnvērtīgu darbību.
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā esam izveidojuši sistēmdinamikas modeli, ar kura palīdzību esam modelējuši Latvijas ne-ETS sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņas gadu gaitā. Katrs no pieciem, iepriekš minētajiem sektoriem dod savu ieguldījumu klimata pārmaiņu ietekmēšanā. Šoreiz apstāšos un nedaudz pastāstīšu par vienu no sektoriem – mazo enerģētiku, kas ir izsaukusi sabiedrībā vislielāko rezonansi.
Klimata politikas īstenošanai ir divējādi uzdevumi. No vienas puses jādomā par to, kā mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, bet no otras – kā to izdarīt, lai šādi pasākumi būtu ekonomiski pamatoti.
Gan viens, gan otrs uzdevums Latvijai ir pa spēkam. Vēl vairāk, tas dos labumu valsts makroekonomikai , katram rūpniecības uzņēmumam, katrai pašvaldībai un mums katram iedzīvotājam atsevišķi.
Ko var darīt valsts. Sakārtot likumdošanu, lai palīdzētu mazajiem energoavotiem pārveidot fosilā kurināmā (galvenokārt, dabas gāzes) kurtuves koksnes šķeldas vai granulu izmantošanai. Tam būtu trīskāršs efekts. Pirmkārt, valstī vismaz 100 miljoni Eiro katru gadu netiktu maksāti ārpus valsts. Tie paliktu valsts budžetā. Otrkārt, būtiski samazinātos siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tās samazinātos vismaz par 10% salīdzinājumā ar 2014.gada emisijām ne-ETS sektorā. Treškārt koksnes piegādātāji maksātu nodokļus valsts kasē, nodarbinātu cilvēkus un mūsu dabas resursam mēs paši pievienotu vērtību mūsu valsts enerģētikas sektorā.
Ko var darīt uzņēmums vai pašvaldība. Aktīvi piedalīties fosilā kurināmā nomaiņas procesā. Tādējādi samazinātos kurināmā izmaksas no 50 eiro/MWh (dabas gāzes) uz 15 eiro/MWh (koksnes šķeldai). Lielā kurināmā izmaksu starpība ļauj ātri atgūt kapitālieguldījumus biomasas energoavotos. Modernās biomasas katlu mājās apkalpošanas un darbināšanas izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Tāpēc Latvijā siltuma tarifi viszemākie ir tieši koksnes šķeldas katlu mājās,
Ko var darīt ikviens no mums. Rosināt pašvaldību samazināt siltuma tarifu centralizētajā siltumapgādē, atsakoties no fosilā kurināmā katlu mājā.
Un protams, nedrīkst aizmirst, ka energoresursu patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana ir klimata politikas viena no galvenajām sastāvdaļām. Tā nes līdzi ne tikai siltumnīcefekta gāzu samazinājumu, bet arī ekonomisko izdevīgumu, sakārtotas mājas, paaugstinātas nekustamo īpašumu vērtības un citus labumus.
No augstāk minētā izriet, ka valsts vēlme īstenot klimata politiku ar orientāciju uz mazās enerģētikas CO2 emisiju samazināšanu, nebremzē ekonomisko attīstību, bet taisni otrādi – veicina izaugsmi un sabiedrības labklājību. Vēl vairāk. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vienā sektorā (piemēram, mazajā enerģētikā) dos iespēju kompensēt kāda cita ne-ETS sektora (piemēram, lauksaimniecībā) šo emisiju pieaugumu nākotnē.
Atliek tikai gaidīt, ka pavisam drīz politiķu izpratne mainīsies, un tā ļaus klimata politikas melno krāsu nomainīt pret zaļu, videi un klimatam draudzīgu. Atliek tikai cerēt, politiķi saprot, ka katra diena nes zaudējumus valstij, sabiedrībai un mums katram atsevišķi.
BUILDART.LV 
bieži vien dzirdēta frāze: “zinātnieki lēš, ka … ” 😀
PatīkPatīk
jā, lēš kā tai brīdī ir izdevīgi vai moderni:)
PatīkPatīk
Neesmu Blumbergas peetiijumu fans (lielaajajai daljai nepiekriitu), bet shoreiz raksta autors nav sapratis atshkjiriibu starp tarifu un kurinaamaa pashizmaksu.
Atshkjiriiba par divaam treshdaljaam var rasties no taa, ka siltuma razhoshana nesastaav tikai no kurinaamaa izmaksaam vien. Taas divas treshdaljas rodas no iekaartu ekspluataacijas izdevumiem (remonts, amortizaacija), eekas uztureeshanas izdevumi, darbiniekiem algas, dazhaadi nodoklji, uznjeemuma peljnja (nepiecieshama, lai uzlabotu razhotni, jaatpelna investiicijas), utt.
Ja es buutu shii raksta autors, peec mana komentaara rakstu izdzeestu, lai sevi neblameetu ar tik vaajaam ekonomikas zinaashanaam 🙂
Starp citu, shii ir forsha un ljoti noderiiga lapa!
PatīkPatīk
Buildart rakstā nav ņemts vērā, ka tarifs nav tas pats, kas kurināmā pašizmaksa. Jā, kurināmā pašizmaksa ir 1/3 daļa, bet tās atlikušās 2/3 daļas ir iekārtu ekspluatācija un amortizācija, ēkas uzturēšanas izdevumi un amortizācija, darbinieku algas, nodokļi (PVN ir tikai viens no nodokļiem, ir vēl daudzi citi), peļņa (iekārtas ir jāmodernizē, uzņēmums jāattīsta, jāatpelna investīcijas), utt.
PatīkPatīk
Katrā ziņā, ir ļoti jauki un draudzīgi no Latvijas iedzīvotāju puses rūpēties par Somijas investoru nepārtrauktu peļņu un attīstību, amortizāciju un tālāku iespēju izvērsties Latvijas tirgū! Būsim tikpat toleranti arī turpmāk!
PatīkPatīk