Šajā rakstā aplūkosim logu tehnoloģiju kā savai mājai iegūt vissiltākos logus Latvijā, ar vismazākajām būvniecības izmaksām.
Nereti projektējot mājas pieredzam, ka klienti raizējas par logu izmēriem, vai logi nebūs par lielu – par dārgu un nedzesēs māju. Mūsdienās stikls tomēr ir salīdzinoši lēts būvmateriāls – pavērojiet lielāko daļu uzbūvētos debesskrāpjus kur stiklojuma platība sniedzas tūkstošos kvadrātmetru – vai tiešām debesskrāpju īpašnieki neko nesaprot no racionāliem apsvērumiem? Tieši ekonomiskums ir stikla priekšrocība, tas ir ļoti ilgmūžīgs materiāls, viegli kopjams/mazgājams, un nedārgs, arī pietiekoši siltumnoturīgs, ja to izmanto stikla pakešu konstrukcijās ar vairākām gaisa šķirkārtām.
Lai kaut ko iegūtu – kaut kas ir jāatdod, piemēram, lai iegūtu ceļojuma piedzīvojumus, ir jāatsakās no bezrūpīgā mājas dzīves komforta. Tā arī lai iegūtu plašus, lielus, siltus un lētus logus – ir jāatsakās no ierastā, “tradicionālā” stereotipa par logiem. Logu konstrukcija gadsimtu gaitā ir ļoti mainījusies, un pat pēdējo desmit gadu laikā – pirmajam logu mainīšanas vilnim (logi ar divstiklu paketēm) seko otrais logu maiņas vilnis – divreiz siltumnoturīgāki logi ar triju stiklu paketēm, tā vairs nav eksotika – tā ir mūdienu kvalitatīvu logu norma.
Pirmajā attēlā redzams eksperimentāls logs ar četru stiklu paketi – tā vietā var izmantot arī ierastāku – triju stiklu paketes. 2016. gadā šādas stiklpaketes cena (bez loga rāmja) bija aptuveni 30 eiro kvadrātmetrā, pasūtot to jebkurā, kvalitatīvu stiklpakešu ražotnē. Skaists un plašs 2,4×2,2m logs dzīvojamā istabā ir aptuveni 5,3 kvadrātmetri.
Lieki uzsvērt, ka dabiskais apgaismojums, dienas gaisma ir cilvēka vitalitātei ļoti nozīmīga, kā arī saules gaisma ir laba dzīves komforta un dzīves kvalitātes pamatā. Pat būvnnormatīvs paredz minimālo logu platību konkrētai telpas platībai. Arī mūsu rekomendācija ir projektējot savas ēkas – dzīvojamās, saimniecības, darbnīcas – izmantot dabisko apgaismojumu pilnā apmērā. Ziemas laikā saule pat silda iekštelpas, caur pietiekami plašiem dienvidu puses logiem. Projektējot ēkas jāparedz katrai telpai, pēc nepieciešamības, vismaz viens atverams logs, visi pārējie var būt neverami un izgatavoti pēc šīs visvienkāršāko/labāko logu tehnoloģijas.
Iebūvējot stiklpaketi loga ailā tiek novērsti iespējamie aukstuma tiltiņi, kas tradicionālo logu gadījumā ir caur loga rāmjiem un loga ailas malām. Loga ailas apdare ir veidojama pēc katra izvēles, vai izmantojot slapjo tehnoloģiju – špakteles un apmetumi, vai sauso – apstrādātu koka dēļu apdari. Arī palodzes ļoti veikli var izgatavot no 5x20cm spāru brusām, standarta kokmateriāla, to slīpējot un krāsojot vai apstrādājot ar lineļļu. Agrāk tikām būvējuši logus ar pašdarinātiem logu rāmjiem, bet vēlāk, kā redzams attēlos, vēl vienkāršāk un ērtāk ir stikla paketi iebūvēt tieši ēkas loga ailā. Sīkākas būvniecības detaļas skat. 1. attēlā, blīvējamiem materiāliem varat izvēlēties labākos šodien pieejamos, sadures vieta – stikls un skārda palodze – aizpildāma ar kādu no kvalitatīviem silikona hermētiķiem, tiem kurus izmanto arī profesionālie logu ražotāji, arī šajā logu konstrukcijā tie kalpos identiski. Apdarinot loga ailu ar apmetumu – zem apmetuma vērts paredzēt siltumizolācijas slāni, tā var būt akmensvate – 2-3cm biezumā, vai putu slānis. Koka ailas apdares variantā, koks kalpo par siltumizolatoru, lai arī zem tā, var paredzēt papildus izolācijas slāni.
Savās ēkās šādus logus lietojam un “izmēģinam” jau gandrīz desmit gadus, to ekspluatācijas īpatnības un mūžš ir ļoti līdzīgs citiem, tipveida koka logiem, bet variantā ar tiešo paketes iebūvi loga ailā – ilgāks, jo lietus notece ir pa stiklu un skārdu, neskarot koka materiālus. Jaunbūvētajās darbnīcas ēkas labierīcību telpās, ir iebūvēta arī četrkārša stikla pakete. Pēc aprēķiniem – lai stiklojums būtu tikpat siltumnoturīgs kā gāzbetona mūra ārsiena – nepieciešams 5-6 kārtu stiklojums. Varbūt kādreiz būs jāizmēģina arī šāds logs!
Veiksmīgu un raitu Jūsu sapņu mājokļa izveidi!
– raksts tiks papildināts ar bildēm –
Bildes no termogrāfiskā apsekojuma izmantojot FLIR termogrāfijas kameru – kādi ir pirmie secinājumi?
– secinājumi pēc termogrāfijas apsekojuma – pašbūvēti, silti un ekonomiski logi, iebūvējot trijkārša stikla paketi ailā bez rāmja ir krietni siltumnoturīgāki, salīdzinot ar tipveida “tradicionāliem” logiem kādus varat redzēt visiem kaimiņiem, konstrukcija ir sevi attaisnojusi. Aplūkojām arī senāk pašu izgatavotos logus ar paštaisītu bieza koka rāmi, arī tie ir salīdzinoši silti. Bet tradicionālajiem tipveida logiem būtu interesanti izmēģināt pievienot ārpusē papildus stikla slāni, kā arī – to vājā vieta ir loga rāmji. Vēlāk salīdzinot koka un plastikāta logu rāmjus – novērojām, ka daudzkameru plastikāta logu rāmji ir mazliet siltumnoturīgāki, kā blīva līmēta koka logu rāmji. Ņemot vērā to, ka kopējā dzīvojamās ēkas energo bilancē vieni no lielākajiem siltuma zudumiem ir tieši caur logiem, (to rāda gan vairāki inženieru teorētiskie aprēķini, gan arī praktiskie mērijumi) tad logu industrijai vēl ir plašs lauks eksperimentiem un attīstībai! Gan jau tuvākajā desmitgadē sagaidīsim dažādus interesantus siltu logu risinājumus arī no ražotājiem, un četrkāršs stiklojums vairs nebūs nekas neparasts, kā arī rāmju konstrukcijas, ar daudzām gaisa kamerām un lielu kopējo biezumu.
Veiksmīgu un siltu Jums jauno – 2017. gadu!
BUILDART.LV 