Mūsu projektēto 10 gadīgo ēku energoefektivitātes pētījumi

Āra gaisa temperatūrai esot no -2 līdz -10C, veicām triju Valgundē projektēto ēku termogrāfisko apsekojumu. Visas trīs ēkas ir būvētas ar dažādiem sienu veidiem – projekts “Ansis” – 30cm gāzbetons ar 5cm siltinājumu un koka dēļu apdari, projekts “Ivars” – 38cm gāzbetons, apmests bez siltinājuma, projekts “Agris” – 25cm keramzītbetona bloku mūris ar 10cm fasāžu akmensvates siltinājumu.
Kopumā visas ēkas uzrādīja labus siltumefektivitātes rādījumus, pievienojam apskatei termogrāfijas bildes. Iespējamie siltuma zudumi atspoguļojās jau iepriekš paredzamajos punktos, tas ir – monolītā betona pārsedzes, virināmo logu rāmju konstrukcija, kā arī zudumi logu un durvju ailu perimetrā, bēniņu lūkas interjeros, divslāņu stikla paketes, ārdurvis bez izbūvēta projektētā vējtvera.
Apkures patēriņš – piemēram, mājai būvētai pēc projekta “Ivars” ir 8 kubikmetri malkas sezonā, kubikmetra malkas cena vidēji 25eiro, tas ir 200 eiro gadā, ieskaitot 8 mēnešus gadā apkurei kopā ar regulāru pirts kurināšanu visu gadu. Tātad, vidēji mēnesī apkurei ir 17 eiro!
Secinājumi – arī 10 gadus senāk projektētās ēkas, kurām vēl nebija prasība pievienot energoefektivitātes rādījumus ir pilnīgi atbilstošas šodienas energoefektivitātes prasībām. Svarīgākais visu ēku būvniecībā ir kvalitatīvi veikts celtnieka darbs, divas no šīm mājām tika būvējuši profesionāli celtnieki, viena ir pašrocīgi būvēta. Arī sarežģītākais ēkas ārsienu veids – keramztībetona bloku mūris ar 10cm vates siltinājumu, māju būvēja profesionāls celtnieks savai ģimenei, ņemot 30 000 latu kredītu un iegūstot 140 kvadrātmetru dzīvojamo platību, neskaitot garāžas un saimniecības platības.
Projekts “Ivars” – uzbūvētās mājas bildes un projekta sadaļa.
Projekts “Ansis” – uzbūvētā māja un energoapsekojums
Valgundē uzbūvētā māja ar energoapsekojumu (pēc projekta “Agris”):

Energoefektivitātes apsekojums – termogrāfijas attēli:
Aiz priekšnama spoguļa, sienā redzams silts skurstenis:

Virtuves grīdā redzamas grīdas apkures caurules:

Logu rāmji un stikli ir vēsi, visvēsākā daļa ir zem virināmā loga vērtnes:

Izeja uz terasi, tipveida “balkona” durvis, ar putupolistirolu aizpildītais durvju pildiņš – labi izolē siltumu.

Kamīna kreisajā pusē – silta kurtuves telpas siena:

Grīdas apkures cauruļu plāns redzams, kā arī sadales mezgla skapis sienā:

Lūkas uz bēniņiem vairāk vai mazāk siltumu laiž cauri, tās vērts siltināt un parūpēties par blīvumu/hermētiskumu:

Augšstāva sienās redzami metāla profili zem riģipša, pa metāla profilu līniju ir arī akmens vates salaiduma šuve:

Metāla profili zem riģipša sienas termogrāfijā labi redzami, temperatūras starpība gan ir ļoti niecīga, un būtisku siltuma zudumu šajā vietā nav:

Jumta logi – virināmo rāmju perimetrs ir pavēss, bet jūtamas aukstās gaisa plūsmas nav:

Vieta, kur redzama monolītbetona ailu pārsedze virs loga, tā ir vēsāka kā apkārtējā siena:

Ieejas durvis no ārpuses:

Betona pamatu, stabu, akas grodu utml. konstrukciju novērojumi rāda diezgan lielu pazemes siltumu, sevišķi pirmajās aukstajās dienās, iekams sals nav konstrukcijas atdzesējis dziļāk:

Izeja uz terasi:

Terases flīžu grīdas segums – tuvāk ēkas pamatiem – siltāks, paies ilgāks laiks iekams šīs vietas atdzisīs – milzīgā zemes masa ir uzkrājusi zemes siltumu, plus 4-7C:

Tumšākais logs – vēl nepabeigtajai istabai, kura tiek apkurināta zemākā temperatūrā:

Būtisku siltumzudumu šai mājai nav, ko apstiprina arī ekonomiskais malkas patēriņš, vēsākās vietas, kā jau pārsvarā ēkām – logi un durvis.

Turpinam apsekot ēku siltumefektivitāti, ir vērts aukstākās ziemas dienas izmantot lietderīgi, labprāt veiksim izpēti arī Jūsu mājokļiem!

Par cik projekts “Agris” jau sen tiek būvēts dažādās Latvijas vietās, apsekojām vēl vienu māju, kas būvēta pēc šī projekta, Olainē. Ārsienas – 40cm gāzbetona konstr. plus 10cm akmensvates fasāžu siltinājums. Trijkārša stikla pakešu logi. Izrādās, logi ir vēl siltumnoturīgāki par ēkas ārdurvīm. Interesanti, ka pie garāžas durvju sliekšņa redzamie monolītbetona pamati rāda zemes siltumu, kas nav paspējis atdzist pat vēl līdz februāra sākumam.
Praktiski, atrast zudumus, neskaitot ārdurvis, šai mājai nebija iespējams. Par kurināmā patēriņu ziņosim, kad iegūsim šī gada rezultātus.

Labi redzami siltuma zudumi caur durvīm, durvis ir vājāks siltumizolators par trijkārša stikla pakešu logiem, kā redzams attēlā:

Siltais garāžas slieksnis – zem ēkas ir liela zemes masa, kas nav paspējusi atdzist pat līdz februārim, un termokamera uzrāda temperatūras starpību. Garāžas telpa ir bez apkures, kā redzams salīdzinot garāžas durvis ar ārsienu.