Ja apmaksāti akadēmiski pētnieki Latvijā par ūdens ieguvi raksta sekojošo: – “vasaras beigās un ziemas vidū mēdz izžūt grodakas, gruntsūdens līmenim pazeminoties, tādēļ iesaka, stabilai ūdens nodrošināšanai veikt 30-40m dziļus urbumus, kur gan ūdens parasti ir ar dažādu vielu piemaisījumiem. Tos paredzot attīrīt ar dažādiem filtriem, par kuriem, protams, jāmaksā tos mainot atbilstoši nepieciešamībai.” Bet kādēļ dažās akās ūens pazūd, un tajā pat laikā, blakus citās akās ir? Atbilde slēpjās tajā, ka aka var būt izrakta ūdens āderu krustpunktā, optimālā dziļumā, un līdz ar to arī sausā laikā kaut mazāks ūdens dauzums, tomēr tas ir pieejams. Skaidrs, ka viena grodaka nespēj apūdeņot plašas dārza platības, jo akā esošās ūdens rezereves 1-2 kubikmetri, var drīz beigties. Mūsu pieredze rāda, ka alternatīvs risinājums ir dīķis, kura ūdens ir derīgs gan dārza laistīšanai, gan var tikt izmantots arī mājas tehniskām vajadzībām, veļas mašīnas, dušas, wc utt.
Secinājums – ievietojot māju āderu tīklojumā un akas veidojot ūdens āderu krustpunktos var ēku nodrošināt ar pietiekamu ūdens daudzumu, izmantojot grodaku, kas parasti sastāv no 6-7 betona grodiem, un ierīkošanai nepieciešamas 2-3 dienas darba laika. Vai zinātniekiem interesē Jūsu izdevumi ūdens iegūšanai? Diez vai. Bet tikai ar zinātnieku palīdzību kosmosa kuģī astronauts ir pašpietiekams, dzeltenīgo šķidrumu pārvēršot dzidrā dzeramajā ūdenī.
Ne par velti viens no simboliem – akas zīme ir attēlota kā divu āderu krustpunkts:
Par akadēmiskiem un neakadēmiskiem pētījumiem: – https://www.delfi.lv/tavamaja/aktuali/50740655_perna-gada-sausuma-mantojums-soziem-latvija-izzuvusas-akas
Uz tikšanos rīkstniecības pasākumos!
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 