Raksts veidots kā papildinājums šim raidījumam – https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kur-darza-urbties-pec-udens-un-maja-likt-gultu-aizliegtais-panemiens-teste-rikstniekus.a348376/
Kāds vīrs vārdā Keisijs, 1912. gada aprīlī atrunāja savus draugus doties nedēļu garā ceļojumā ar tā laika lielāko kuģi, (30m plats, 270m garš) Titāniku – https://youtu.be/KUnelmsADp4, kura kuģojums aprāvās jau 4. dienā pēc sadursmes ar aisbergu.
Kāds abats Mermē dzīvodams visu mūžu Šveicē, Dienvidamerikas klosterim noteica attālināti vietas, kur iegūstams ūdens. Latviešu kultūrā viena no zīmēm tiek saukta par aku.
Skaidrojums rāda divu āderu krustpunktu.
Vides pētnieki teic: “šodien, līdz 30m dziļumam ūdens var būt piesārņots, tādēļ ieteicamais ūdens ņemšanas dziļums ir sākot no 50m un dziļāk. Ūdeni iesaka atdzelžot un tīrīt ar dažādu filtru un reaģentu palīdzību (izdevumi Jūsu interesēs)”.
Nesenā pagātnē raidījums “Aizliegtais ……” deva pārbaudīt Latvijas avotu ūdeni, un laboratoriski pierādīja, ka tautā iecienītie avoti šad tad satur dažādas vielas, tajā skaitā arī Koli baktērijas (“Ejiet avotiem ar līkumu”).
Ikdienā Latvijā āderes parasti nosaku dabā, vasarā tas ir skaists piedzīvojums, piemēram, Rundāles Zaļajā teātrī.
Attālināti tiek noteiktas āderes interesentiem ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Krievijā un citur.
Skeptiķi jautā – kā tas iespējams?
Vislabāk atbildēt ar latviešu sakāmvārdu –
“Runāšana – sudrabs, Klusēšana – zelts”.
Šim stāstījumam varam pievienot mūsu biroja devīzi šodien:
“Buildart projekti + āderu noteikšana = saules mūžam”.
Lai saulains dzīves ceļš visiem!
arhitekts Valdis Liepa.