AP* raidījumā par apkuri piedalās eksperts, pētniece un nomenklatūra. Vai izdosies tikt pie Perpetum mobile – mūžīgā dzinēja apkurē, šosezon, un kam? Sižets top 1. jūnijā, un pārsteidzošākais – apkure turpina darboties vasaras mēnesī, kad saule drīz sasniegs gada kulmināciju – saulgriežus. Privātmājas īpašnieks stāsta par salīgu daiļo dzimumu, kam tīkot siltums. (kura ģimene gan ir pret siltu mājokli, varbūt vienīgi tie, kas cēla īpaši siltumnoturīgās ēkas, kurām gadā nepieciešami 15-25kwh uz kvadrātmetru, kaut realitātē šāds patēriņš var pietikt vienam mēnesim, bet ne astoņiem, kā šogad).
Tiek apskatīti dažādi risinājumi, malku raksturojot kā izmešu, pelnu un darbietilpīgu procesu. Granulas – kā iespējami sadārdzinošu procesu (netiek minēta iespēja kurināt katlu gan ar malku gan granulām, to miksējot atkarībā no situācijas). Gaiss – gaiss, gaiss – ūdens siltumsūknis balstās uz elektro patēriņu, tādēļ dārgs risinājums. Zemes siltumsūknis – ieraktā cauruļu kontūra zemē, plus saules paneļu sistēma uz jumta – kā ļoti perspektīva sistēma. Piemērā apskatīta radiožurnālista Aivja Tomsona privātmāja.
Sistēmas ierīkošana – zemes siltumsūknis (25 000 eiro) plus saules elektrība (6 000 eiro) (var cerēt 1/4 daļu saņemt kā atbalstu). Ieguldot iekrātos 30 000 Jūs varat iegūt sistēmu, kurai būs mazs mēneša finansu patēriņš, salīdzinot ar malku. Par kuru eksperti rakstīja – 140 eiro patēriņš mēnesī, rēķinot malkas beramkubu** ar 60 eiro cenu.
Malku pieminot Vācijas piemērs, kur veic malkas mitruma pārbaudes, lai tā nesaturētu vairāk par 20% mitruma, jo tas samazina iegūstamā siltuma daudzumu.
Francijas karalis ļāva saviem pilsoņiem mežā vākt kaltušos kokus un kritalas par brīvu, un novēlēja vistas buljonu svētdienās katrai ģimenei. Turpretim princese ieteica – nepietiekamo maizi aizstāt ar kūkām, kas taču vienmēr ir pieejamas. Līdzīgi, kā mūsu valsts pārstāvji, kas iesaka ierīkot dārgās apsildes sistēmas. Pieredze gan rāda, ka 2000. gadu sākumā, Pierīgas mājas, kas tika būvētas ar zemes siltumsūkņu apkuri, vēlāk, pie garāžu sienām tām parādījās mazs spožs metāla skurstenis, kas rakstroja apkures pārejas veidu uz malkas vai granulu katliem.
Zemes siltums ir iespējams arī no dziļurbumiem, kur tas vienmēr, 30-40m dziļumā vienmēr būs pietiekami liels, šeit eksperti raksta, ka pilsētu teritorijās Latvijā tos ierīkot nebūšot iespējams, lai gan pasaulē, 30-40m dziļu urbmu ierīko 4 stundās, divus – vienas dienas laikā, kas pietiek nelielas ēkas apkurei.
Ja ikdienā mēs nonākam ostu teritorijā, tad redzam lielus papīrmalkas, šķeldas kalnus, kas tiek vesti dien dienā ar kuģīšiem pāri jūrai uz citām valstīm, kuras šo bio-atražojošo apkures veidu nekritizē un intensīvi izmanto.
Ir teiciens – “duļķainā ūdenī lielas zivis labi ķeras”. Vai šo izteicienu nevar attiecināt arī uz raidījuma rezultējošo pusi, kas vedina mantīgos māju īpašniekus ieguldīt ievērojamas summas līdzšinējās apkures sistēmas nomaiņai.
Lai balta ziema un karsta vasara visiem Latvijā!
* – Aizliegtais paņēmiens.
** – Beram kubs – vai malka ir līdzīga smiltij, grantij, šķembām, keramzītam – tiešām beramiem materiāliem?
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 