Šobrīd daudz privātmāju būvētāji domā kā tikt pie ērti pieejama siltuma, vai puskilovats no kvadrātmetra paneļiem ir salīdzināms ar ikdienā nepieciešamo apkurei – 91kWh uz 1 kvadrātmetru gadā, tipveida privātmājai, 220kvm platībā – 20 000kwh. Secinājums saistībā ar kilovatu iegūšanu no saules paneļiem – tie var samazināt elektroenerģijas patēriņu mājas apgaismojumam. No šiem paneļiem iegūt papildus kilovatus, kas nodrošinātu ēkas siltumu ziemā ir diezgan neiespējami. Skat. lielražotāja attēlu, kāds ir paneļu daudzums Salaspilī, kur, iespējams, vasaras laikā siltūdeni patērētājiem nodrošina ar saules enerģiju, bet nav datu par saražoto apjomu decembrī un janvārī – gada tumšākajos, aukstajos mēnešos. Lai cik daudz rakstītu par alternatīvajiem enerģijas ieguves avotiem, kopumā vajadzētu izdarīt pareizus secinājumus, jo 99% dzīvokļu īpašnieki pērk siltuma enerģiju ko saražo TECi, izmantojot gāzi, šķeldu, ogles, malku utml. Tāpēc arī privātmāju īpašniekiem varam novēlēt kā bāzes, pamatapkures veidu uzstādīt kādu uguns apkures iekārtu – piemēram – kamīns vai pavards, kas darbosies arī bez elektrības, kādu laiku un būs stabils siltuma ražotājs sniegainā un mazāk sniegainā laikā. Zemes siltumsūkņu izmantotāji bieži ir papildus uzstādījuši apkures katlus, kas tieši ziemas laikā nodrošina vajadzīgo komfortu ēkā, iespējams, vasarā siltumsūknis dod atbalstu lai saražotu silto ūdeni mājas patēriņam. Diferencētai pieejai jābūt par to, cik un kā iegūt enerģiju, siltumam, apgaismei un siltā ūdens patērēšnai. Katrs no šiem veidiem prasa savu, bet stabilu enerģijas patēriņu jebkurai mājsaimniecībai katru dienu.
Katrs pats savas laimes kalējs.
arhitekts Valdis Liepa.
BUILDART.LV 